Latvijas SIEVIEŠU BASKETBOLA jumtalapa

Basketinfo.eclub.lv

Latvijas SIEVIEŠU BASKETBOLA IZLASE Latvijas Sieviešu basketbola ALL STARS izlase

Latvijas Sieviešu basketbola izlases EČ-2005 PROGRAMMA

Eiropas čempionāta oficiālā interneta lapa - www.eurobasketwomen2005.com/en/

Latvijas Basketbola izlase ( sieviešu un vīriešu )

DELFI sadaļa par Eiropas sieviešu basketbola čempionātu - 2005

2005.gada Eiropas čempionāta finālturnīra ALL STARS izlase

Latvijas izlase

2005.gada Eiropas čempionāta finālturnīrā

( materiālu krājums )

------------------------------

Pārpublicēts raksts

04.11.05 laikraksts Sports

Rīgas dome apbalvo basketbolistes

Renārs Buivids

Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks vakar pasniedza atzinības rakstus Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības spēlētājām un treneriem. Sportistes Rīgas domes Prezidija zālē sveica arī Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas priekšsēdētāja Baiba Brigmane. Rīgas dome sniedza finansiālu atbalstu basketbolistēm Ievai Tārei, Anetei Jēkabsonei, Guntai Baško, Ievai Kubliņai, Lienei Jansonei, Zanei Eglītei, Evijai Āzacei, Zanei Teilānei, Elīnai Zīkei, Aijai Brumermanei, Andai Eibelei un Anitai Mikālei. Pateicību izteica arī izlases galvenajam trenerim Raivo Otersonam, otrajai trenerei Maijai Kubliņai, fiziskās sagatavotības trenerim Ivaram Čākuram, delegācijas vadītājam Arvīdam Grigalāvičum, ārstam Viesturam Lāriņam, menedžerim Edgaram Buļam, kā arī masierei Līgai Folkmanei. Septembra sākumā Latvijas nacionālā sieviešu basketbola izlase, kurā galvenokārt spēlē Rīgas sportistes, izcīnīja sesto vietu Eiropas čempionātā. Novērtējot sasniegto, Rīgas dome pilsētas budžeta grozījumos atvēlēja sieviešu basketbola atbalstam 15 000 latu. Latvijas izlases basketboliste Anita Mikāle vakar Rīgas mēram Aivaram Aksenokam pasniedza spēlētāju parakstītu bumbu, izsakot vēlējumu domniekus redzēt komandas līdzjutēju pulkā. — R. B.

-----------------------

02.11.05

Informāciju sagatavoja Rīgas domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa.

Ceturtdien, 3.novembrī, plkst. 15.00 Rīgas domes Prezidija zālē Rīgas domes

priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL) pasniegs Rīgas domes atzinības rakstus

Latvijas nacionālās sieviešu basketbola izlases spēlētājām un treneriem.

Sportistes sveiks arī Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas

priekšsēdētāja Baiba Brigmane (JL).

Septembra sākumā Latvijas nacionālā sieviešu basketbola izlase, kurā

galvenokārt spēlē Rīgas sportistes, izcīnīja sesto vietu Eiropas čempionātā.

Tas ir liels sieviešu basketbola sasniegums, tāpēc Rīgas dome, grozot 2005.gada

pilsētas budžetu, atvēlēja Ls 15 000 sieviešu basketbola atbalstam.

Rīgas dome sniegs finansiālu atbalstu basketbolistēm Ievai Tārei, Anetei

Jēkabsonei, Guntai Baško, Ievai Kubliņai, Lienei Jansonei, Zanei Eglītei, Evijai

Āzacei, Zanei Teilānei, Elīnai Zīkei, Aijai Brumermanei, Andai Eibelei un Anitai

Mikālei.

Rīgas domes pateicība tiks izteikta galvenajam trenerim Raivo Otersonam, otrajai

trenerei Maijai Kubliņai, fiziskās sagatavotības trenerim Ivaram Čākuram,

delegācijas vadītājam Arvīdam Grigalāvičum, ārstam Viesturam Lāriņam,

menedžerim Edgaram Buļam un masierei Līgai Folkmanei.

Laipni aicinām mediju pārstāvjus piedalīties Latvijas nacionālās sieviešu

basketbola izlases spēlētāju un treneru apbalvošanas pasākumā.

Informāciju sagatavoja: Dzintra Āboliņa, tālr: 6554446.

No www.leta.lv

-------------

01.11.05 Fans Māris VX Jumtalapai iesūtīja sekojošu bildi no Eiropas čempionāta Turcijā:

----------------------

Rakstiski izvilkumi no no raidījuma 15.09.05 plkst. 18.30 Latvijas Radio 1 raidījums Piespēle (audioieraksts – var noklausītes sev izdevīgā laikā): SKARBAS INTERVIJAS ar Guntu Baško, Lieni Jansoni, Ievu Kubliņu un Eviju Āzaci PAR NEVĒLĒŠANOS SADARBOTIES AR RAIVO OTERSONU. Problēmas būtība slēpjas nevis sieviešu psiholoģijā, bet gan pretenzijās pret trenera darba profesionalitāti, kā rezultātā izlases spēlētājām tika liegts realizēt savu potenciālu. Raidījumu vada Inita Kresa, studijas viesis Ivo Jirgens, [I.Kresa un I.Jirgens spēles EČ Turcijā vēroja klātienē], intevētas tiek Gunta Baško, Liene Jansone, Ieva Kubliņa, Evija Āzace. Kresa: Latvijas Sieviešu basketbola izlase pirmo reizi ir izcīnījusi tik augstu vietu – 6.vietu Eiropas čempionātā. Gandarījums ir par paveikto, taču par trenera un spēlētāju attiecībām ir palikušas mieles, pat vairāk – spēlētājas neredz iespēju turpmāk sadarboties ar izlases galveno treneri Raivo Otersonu un par to jau ir informējušas arī Latvijas Basketbola savienības ( LBS ) prezidentu Ojāru Kehri. (...) Kresa: Zaudētajās spēlēs laukumā bija tāds haoss. Līderes uzņēmās iniciatīvu, bet mūsu taktika zaudēja pretinieču treneru izstrādātajiem plāniem... Jirgens: Cik nu mums tā taktika tajos brīžos laukumā vispār bija... Arī man izskatījās, ka mūsu izlases spēle pārāk bija balstīta uz atsevišķu spēlētāju individuālo meistarību. Trūka tas, ko pašas spēlētājas nosauca par sistēmas trūkumu, sevišķi uzbrukuma organizēšanā... Cik nu kurā spēlē izdevās to individuālo meistarību nodemonstrēt, tā arī bija... Kresa: Vai Tev nelikās, ka treneris spēles laikā lūdz taisīt vienu kombināciju, bet meitenes, jūt, ka tā kombinācija neies cauri un taisa citu kombināciju? Jirgens: Labi, ja viņas vēl taisīja citu kombināciju... (...) Kresa: Spēles taktiskais zīmējums un trenera mēģinājumi iejaukties – tas laikam bija tas, kas mums pietrūka. Kad neiet, tad neiet, un mēs pat nemēģinājām mainīt spēles taktiku... Jirgens: Tā jau bija problēma, par ko sāka runāt jau pārbaudes spēļu laikā... Kresa: Tagad mēs noklausīsimies intervijas ar izlases spēlētājām un tad jau mēs nonāksim arī līdz spēlētāju un trenera attiecībām. Baško: Gandarījums ir, jo 6.vieta Eiropā ir ļoti augsta vieta. Un ja paskatās, kādas labas komandas ir palikušas aiz mums, tad vispār liekas – superīgi. Es domāju, - cepuri nost meitenēm, ka mēs tā cīnījāmies. Mērķis – 5.vieta ir augsts, bet mēs tur netikām, bet ir gandarījums arī par 6.vietu... Āzace: Es pilnīgi piekrītu Guntai, 6.vieta tomēr ir līdz šim austākais sasniegums. Un tādā ziņā vien ir gandarījums, un tiešām paldies visām meitenēm par superīgo darbu! Kubliņa: Nu, man rī īpaši daudz vairāk nav ko piebilst, kā jā, ir gandarījums. Bet tajā pašā laikā man bija tāda sajūta, ka darbs netika padarīts līdz galam. Jansone: Tiešām ir jābūt gandarrījumam, kā Gunta teica, ka aiz mums ir palikušas tādas komandas. Un mēs varējām cīnties un tikt vēl tālāk uz to pasauli... Kresa: Tā rezonanse, kas bija Rīgā, kad TV3 rādīja šīs spēles, un man zvanīja daudzi cilvēki un teica, ka šī esot sapņu komanda. Man bija iespēja būt klāt, kad jums bija tikai 16 gadi, un tad jau mēs jūs nosaucām par sapņu komandu... Kresa: Kas bija tas, kas EČ Turcijā neizdevās pašu dēļ? Baško: Ļeņins kādreiz teica: ”mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties!” Tā arī mums: trenēties, trenēties un vēlreiz trenēties! Tas arī tieši mums pietrūka – treniņu darbs. Kaut arī izlasē mums bija tie treniņi, bet nebija pietiekami daudz individuālā darba un nebija pietiekami daudz komadas saspēles darba. Es domāju, ka tas bija tas, kas citas komandas cēla augstāk par mums. Individuāli mēs esam ļoti labas, bet vajag piestrādāt pie komadas mestarības. Bija tā: spēļu dienā mēs aizbraucām uz treniņu, kas patiesībā bija iesildīšanās, jo treniņš bija ļoti īss. Metienos treniņš pagāja tikai 10 minūtes, varbūt. 5 minūtes uz vienu grozu un 5 minūtes uz otru grozu. Un ar to vien jau nepietiek Tas nav pietiekami daudz, lai uzlabotu metienu precizitāti. Nenotika arī nekāds darbs ”viens pret vienu”, lai iemācītos, kā pareizi apspēlēt, vai ”divi pret divi”, vai ”trīs pret trīs”, - tādas elementāras lietas, tas pats aizsardzībā – mēs neko nedarījām aizsardzībā. Viss bija jādara pret to ”konisiņu” – tas arī nav normāli, jo spēlē taču mums ”konusiņš” nestāv priekšā! Spēles laikā mums priekšā stāv spēlētājas! Kresa: Vērojot pēdējo spēli EČ, kad aizsardzībā mums gāja ”kā caur sviestu”. Nebija tāda sajūta, ka jūs ejat uz visu banku... Jansone: Bet arī spēlē pret Spāniju mēs varējām uzvarēt... Viena lieta, vik liels ir gribasspēks un kāda ir atdeve. Bet otra lieta ir, kā kopā mēs esam saspēlējušās! Tas nav normāli, ka atbrauc 12 meitenes, kas sezonas laikā kopā nav spēlējušas (vienīgi Ieva Tāre, Anita Mikāle un Zane Eglīte spēlēja kopā) un spēlē Eiropā katra savā klubā, bet nav nekādas sistēmas. Mums bija daudz laika no maija vidus izstrādāt kaut kādu sistēmu, lai ”mēs viena otru justu”. Un tiešām tajās spēlēs pret Spāniju un Francju, kur mēs reāli varējām tikt četriniekā vai pieciniekā, mēs iekritām uz to, ka mums nebija saskaņa – ”mēs viena otru nejutām” aizsardzībā. Visas vasaras garumā nevienu reizi nenostājāmies ”pieci pret pieci” un neuztaisījām vienkāršu vingrinājumu, kā runāt un kā apstādināt... Kresa: Te mēs esam nonākuši līdz tam dialogam starp spēlētājām un treneri... Kubliņa: Spēlētājām gatavošanās posmā bija vairāka mēģinājumi iet un runāt ar treneri, un rast kaut kādu dialogu, kādu kompromisu, jo jau krietnu laiku atpakaļ sajūta bija tāda, ka nav tā, kā vajadzētu būt. Bet nu, ar visu mūsu runāšanu nekas nevirzījās uz priekšu un tagad ir situācija tāda, ka jā, 6.vieta ir, bet man versonīgi nav tāda prieka, kādam vajadzētu būt. Es tiešām, no visas sirds, zinu, ka mēs varējām uzvarēt Spāniju, ja mums būtu pareiza taktika sagatavošanās. Kresa: Nav jau jums konkrēti pretenzijas pret treneri kā cilvēku un personību, bet drīzāk pret viņa profesionālo darbību, profesionālo varēšanu? Kubliņa: Domāju, jā – respekts. Un arī mūsu komandā nebija disciplīnas. Manuprāt, tas ir no tādiem galvenajien faktoriem. Baško: Visi runā, kad un ko grib, visi atļaujās pa daudz, bet nu, ja būtu tā disciplīna, tad arī nevens neko neteiktu un visi spēlētu tā, kā ir jāspēlē, neviens neko nerunātu un darītu to, kas viņam jādara. Bet tā tas diemžēl nebija. Kresa: Vairākās situācijās Anete Jēkabsone vai Gunta Baško uzņēmās saspēles vadītājas funkcijas. Un pirmais numurs jau ir tās ”komandas smadzenes”, kas organizē spēli. Vai pirmā numura problēma arī bija tā problēma? Baško: Ar pirmo numuru vai bez pirmā numura, es domāju, spēle ir ”velkama”. Lielākā mūsu problēma bija tā, ka mums uz laukuma nebija saskaņas. Ja mums spēlē gāja slikti, tad mēs nevarējām ”no tās bedres izkāpt ārā” un pateikt nu, davai, ”savācamies”. Vienīgi pret Turciju, kad bija -10, tad mēs ”savācāmies”. Bet prte Fanciju jau bija grūtāk, jo tā ir augstākas klases komanda. Nav tās saskaņas tādos grūtos brīžos, kas mūs spētu izvilkt no tiem ”grūtumiem”. To visu vajadzēja dabūt treniņprocesā! Āzace: Kad mums vajadzēja diezgan lielu palīdzību ne trenera puses tādās spēlēs kā pret Franciju un Spāniju, mēs prasījām trenerim un uzdevām konkrētus jautājumus, un viņam nebija atbildes uz nevienu no mūsu jautājumiem. Nebija nekāda risinājuma ne aizsardzībā, ne uzbrukumā. Un ja viņam nebija risinājuma, tad viņš dialogā ar mums šo risinājumu varēja atrast. Un tāda lieta arī nebija. Baško: Ja no trim kombinācijām un viena gala auta var izanalizēt visu spēli par pretinieču komandu, tad man komentāru nav... Jansone: Pēdējās spēļu dienās mums video par pretinieču spēli bija samontēts tikai 5 minūšu garumā! Un šo 5 minūšu garumā treneris vienkārši sēdēja un skatījās, un neko neteica. A viņš būtu izgājis tam video vismaz trīs reizes cauru, tad viņš zinātu vismaz nākamo piespēli vai nākamo ”blociņu”, kas sekos. Mēs vienkārši iegājām un skatījāmies televizorā, pēc 5 minūtēm beidzās un viss – saliekam rokas un ejam! Kubliņa: Runājot par profesionālismu – es domāju, ka visiem treneriem bija jāsēž pie video un kopā jāanalizē pretinieču spēles un jāsadarbojas savā starpā. To mēs nejutām šajā turnīrā. Par to video – ja treneris video satās klusējot un ja pēc tam nav nekāda risinājuma aizsardzībai un ka viss tiek pārrunāts tikai aptuveni – jūs pašas izdomājiet kā ar tiem blokiem, mainaties vai nemainaties. Tad nu arī redzat to rezultātu... Kresa: Droši vien jādomā, ko darīt tālāk. Kādi ir jūsu ieteikumi un kādi ir varianti, ka darbs tālāk varētu turpināties...? Nav jau vairs ”auseklīšu laiki” - jūs veltat savu brīvo laiku laiku, lai spēlētu izlasē, bet pēc tam vēl ir tādas negatīvas emmocijas! Kubliņa: Es negribētu savu vasaras laiku veltīt trenējoties un ziedoties Latvijas izlasei, piedzīvojot tādas pašas negatīvas emocijas. Tā kā es domāju, jā – ir kaut kas jādara lietas labā, lai kaut kas mainītos. Un ja tiešām tie kas mūs atbalsta un arī Latvijas Basketbola savienība grib lai mēs uzstādam kaut kādus mērķus un dabūjam augstāku vietu Eiropā, tad sakarā ar šo trenera lietu ir kaut kas jādara. Baško: Jāmeklē kāds, kas būs gados varbūt nedaudz pieredzējušāks un tai lietai pieies varbūt nedaudz nopietnāk un nedaudz ar lielāku profesionalitāti. Visu cieņu trenerim Otersonam, ka viņš centās palīdzēt, bet nu, viņš diemžēl, manuprēt, vēl ir par jaunu. Būtībā viņam šī izlase bija pirmais lielais darbs. No vienas puses, veiksmīgi, jo esam 6.vietā, bet no otras puses meitenēm ir tik daudz negatīvu emociju, ka tas vairāk nav vajadzīgs – vēl vienu vasaru iet un mocīties, un pēc tam atkal raudāt vai galvu nokārt. Tas vairāk nav vajadzīgs, tā kā kaut kas ir jāmeklē. Āzace: Tiešām ir jāmeklē treneris, kas šim darbam atdosies ar tikpat lielu pašatdevi kā izlases meitenes un kā fiziskās sagatavotības treneris Ivars Čākurs, kas ļoti labi nostrādāja. To pašu gaidam arī basketbola jomā! Kresa: Jābūt pārliecībai, ka jūs vairāk nevarat sadarboties ar treneri Otersonu. Un ja nevarat, tad kādi ir ieteikumi? Jansone: Jau sen meiteņu galvās kaut kas tāds bija pavīdējis. Un ja mēs tiešām atsakamies un pasakam, ka mēs netaisamies vēl vienu vasaru iet kopā ar šo treneri, tad mums vienkārši ir jābūt kaut kādam pamatojumam, ar ko mēs varam strādāt. Baško: Mēs jau nevaram pateikt, ka mēs Otersona vietā ņemsim to vai to treneri... tur tiešām ir jādomā un to tā ”uz sitienu” nevar atbildēt. Kresa: Bet vai jūs neredzat to iespēju, ka pēc laika norimsies tās kaislības un kā pavasarī šādā pašā sastāvā varētu turpināties treniņdarbs? Kubliņa: Es to neredzu! Āzace: Ir tāda iespējamība, bet mēs ļoti ceram, ka tā nebūs! Kresa: Es ļoti negribētu, lai tas tā arī paliktu savās vietās un līderēm rastos iemesli, lai neatbrauktu – vienai ”trauma”, otrai ”mācības”, trešai ”tas”... Zemūdens klints būtu skaidra – ka jūs vienkārši meklētu iemeslus, lai neatbrauktu, ja nekas nemainās... Jansone: Šīs vasaras garumā pierādījās, ka mēs izlases meitenes kā kolektīvs esam ļoti saliedētas. Es domāju, ka tā nebūs, ka nākamgad katra meklēs kaut kādu ieganstu, lai neierastos uz izlasi. Ja mēs to darīsim, ja mēs nākamvasar kaut ko iesāksim, ja mēs ”sacelsimies” vai kā, tad mēs visas būsim kopā, mēs būsim kā kolektīvs, mēs vienkārši kopīgi nolemsim, ka mēs kopā nevaram sastrādāties ar šo treneri! Āzace: Ja jau cilvēki to runā, tad jau pamats noteikti ir, arī skatītāji un pa televīziju tie zinātāji basketbolā – tie cilvēki arī varēja pa televīziju manīt kā spēles tika vadītas. Baško: Ja man pat ar basketbolu nesaistīti cilvēki prasa no malas: ”ko tas treneris jums tur dara un kliedz?”, tad es pat tap prasītājam nevaru kaut ko atbildēt! Ko viņš kliedz es nezinu, bet viņš kliedz. Ja cilvēks no malas to saka, tad jau tas vien ir rādītājs... Kresa: Kā varēja nonākt līdz tādai situācijai attiecībās starp izlases meitenēm un treneri? Jo gan izlases meitenes ir jaukas, gan arī treneris ir jauks cilvēks... Jirgens: Te ļoti liela loma bija Armandam Krauliņam kā personībai. Pēc viņā voietā nāca viņa asistents Otersons, kur nespēja komandā... Kresa: ...radīt respektu. Jauns sipmātisks vīrietis, bet... Jirgens: Treneris nespēja pārliecināt spēlētājas par savu meistarību, savām zināšanām, par savu pieredzi, par to, ko viņš komandai var dot. Jāņem vērā, ka lielākā daļa Latvijas izlases spēlētājas savos klubos spēlē pie augsta līmeņa treneriem un iespējams, ka viņu mēraukla trenera darba vērtējumā ir pietiekoši augsta. Varbūt Otersons nav spējis dot meitenēm to, ko no viņa gaidīja. (...) Jirgens: Es ceru, ka Latvijas Basketbola savienības treneru komisija spēs izvēlēties pietiekami labu un augsta līmeņa izlases galvenā trenera kandidātu, pret kuru meitenēm nebūs būtisku iebildumu. Kresa: Tā situācija jau nav normāla, ka izlases meitenēm kāds ir jāpiedāvā un kāds ir jāizvēlās. Trenerim ir jābūt profesionālim, kas dara savu darbu, bet izlases meitenes dara savu darbu...

Pārpublicēts raksts 19.09.05 laikraksts Diena INTERVIJA ar Raivo Otersonu: Par nākotni — bez komentāriem Ivo Jirgens, Arturs Vaiders Raivo Otersons uzskata, ka pēc Eiropas čempionāta vadīt sieviešu izlasi jau būs prestiža lieta Raivo Otersons šo sarunu, cik jūtams, negribēja. Vai varbūt nebija tai vēl īsti gatavs. Taču ekspertu, preses un basketbolistu kritika, kas pēc Eiropas čempionāta pārvēlusies pār Latvijas dāmu izlases galveno treneri, ir bijusi tik nesaudzīga, ka šķita interesanti, ko par to visu domā arī galvenais "grēkāzis". - Kā pēdējās dienās jūties — kā treneris, kas aizvadījis izlasi līdz 6.vietai Eiropas čempionātā vai nav tai palīdzējis iekļūt pirmajā četriniekā? Ja tiktu četriniekā, pārmestu, ka nav medaļas. Būtu sudrabs, pārmestu, ka nav zelta… Jūtos noguris — gan no paša čempionāta, gan no visa apkārtējā, kas bija beigu fāzē. - Ko tu saproti ar vārdiem "beigu fāze"? Turnīra laikā es neiedziļinājos atsauksmēs no Latvijas. Pēc čempionāta mēģināju atgūt iekavēto, taču šo nodarbi ātri atmetu. Kādreiz es tam sekoju, bet tagad cenšos koncentrēties tikai uz nākamo spēli. Beigu fāze — tā ir informācija, ko, kā uzzināju, par mums domā Latvijā. Cik cilvēku, tik viedokļu. - Vai reakcija Latvijā tev bija pārsteigums? Kā pamanīju, medijos bija diezgan daudz dažādu viedokļu. No draugiem un paziņām dzirdēju daudz laba, kaut arī tās tik skaļi neizskanēja. Latvijā es nedzīvoju pirmo gadu. Tā ir arī cīņa par vietu sadalījumu sieviešu basketbolā nākotnē. - Tātad ne visu vajag saprast tieši tā, kā tas bija pateikts? Jāmeklē zemteksti? Varbūt. - Kā šķiet pašam — komanda varēja beigās būt augstāk? Visi treneri ir maksimālisti. Vienmēr un visur ar izlasēm esmu braucis cīnīties par medaļām. Un vienmēr esmu bijis neapmierināts ar rezultātu, lai cik augstu mēs būtu tikuši. Arī šoreiz. Gan pēc mēneša, gan gada es domāšu par to, ko varēju izdarīt labāk vai citādi. - Pietrūka laika? Nē, laika vienmēr ir tik daudz, cik tā ir. Bija ļoti daudz lietu, kas bija jāizdara. Jautājums, vai laiks tam visam pareizi tika sadalīts. Lai spēlētājām pietiktu spēka visam čempionātam. Lai pārējās piesegtu "caurumu" pirmā numura postenī — lai arī beigās problēmu šajā ziņā bija mazāk, nekā Latvijā prognozēja. Lai malējās spēlētājas palīdzētu veidot saspēli, kas uzliek lielu papildu slodzi. Šādu problēmu bija ļoti daudz. - Tu šobrīd jau zini, kur kļūdījies sagatavošanās procesā? Ja vispār uzskati, ka kļūdījies. Pēc katra turnīra — un tādu man ir bijis diezgan daudz — pēc kāda laika es esmu kaut ko mainījis darbā. Tā ir attīstība kā trenerim. Zinot iznākumu, varbūt kādā brīdī būtu meitenes vairāk paslavējis, kādā būtu vairāk norājis. Varbūt balanss būtu citāds. Bet tas jau ir no sērijas — kā būtu, ja būtu. - Vai Latvijas izlasei šogad bija pa spēkam uzvarēt Spāniju un Franciju? Vienmēr liekas, ka var vinnēt, un pēc zaudējuma vienmēr ir pārdzīvojumi, ka nav vinnēts. Grūti bija savu maksimālo spēli parādīt savainojumu dēļ — Mikāle, Tāre, Zīke, Āzace, Baško… Dakterim Lāriņam bija ļoti daudz darba, katru dienu viņš strādāja līdz vieniem diviem naktī. Ņemot vērā slodzes, ātrumus un agresivitāti, ar ko atļāva spēlēt Turcijā, visām spēlētājām, kurām iepriekš bija traumas, tās "atnāca vaļā". Taču arī šinī gadījumā var tikai minēt, kā viss beigtos, ja visas būtu veselas un spēcīgas. - Meitenes nesūdzas par fizisko formu, bet taktisko sagatavotību. Pieņemsim. Bet tajā pašā laikā — kad spēles mēs uzvarējām, viss bija kārtībā arī taktiskajā ziņā. Kad spēle iet no rokas, tad iet. Sanāk piespēles, bumba krīt grozā — kā ar Poliju vai Vāciju. Pret Franciju un Spāniju bumba krīt no rokām ārā un piespēli vairs atdot nevar. Kas tad ir tas, kas vienā gadījumā bija kārtībā, bet otrā traucēja? Protams, vienmēr var meklēt, kāda būtu bijusi pareizākā taktika, bet tik strikti vainot vienu pašu taktiku es neņemtos. - Tad varbūt psiholoģiska nozīme — šīs mēs tāpat nevaram vinnēt? Tam gan es nepiekrītu. Meitenes ir labā vecumā, ar lielām ambīcijām. Arī viņām ir palikusi neapmierinātība par šīm spēlēm. Viņas nebrauca uz čempionātu, cerot tikai uz pliku veiksmi, un nākamajos turnīros šim faktoram būtu jābūt vēl mazākam. - Darbs ar dāmu izlasi tev sagādāja kādus pārsteigumus spēles ziņā? Tieši par basketbolu — pārsteigumu nebija daudz. Kā novēroju, spēles stils un pat tiesāšana tuvinās vīru basketam. Atšķirības ir psiholoģiskajā ziņā, savstarpējās attiecībās, kontaktā ar komandu. Kā ar to izdevās tikt galā, ir cits jautājums. - Nejuti, ka turnīra gaitā komandas iekšienē sākas gruzdēšana? Tu biji klāt, redzēji spēli ar Turciju. Tev likās, ka tur ir kaut kāda gruzdēšana? - Pusbalsī par to jau runāja. Bet vai tu kaut ko tādu juti? (Gara pauze). Latvijā kaut kā pieņemts — ja ir labi rezultāti, tas ir pats par sevi saprotams. Ja slikti — sākas liela runāšana. Turnīra beigās visi jau domāja par savu tuvāko nākotni, un tas varbūt radīja zināmu tramīgumu. - Nebūtu pēdējās spēles — attieksme būtu cita? Šo tēmu es negribētu garāk iztirzāt. Es tikai gribu pateikt lielu paldies visām meitenēm. Īpaši tām, kuras turnīra beigās spēlēja ar traumām, tomēr čempionāta beigās izdarīja visu, ko varēja. Tāpat tām, kurām šoreiz laukumā vajadzēja pildīt ne tikai tos pienākumus, kurus viņas ir pieradušas klubos. Viens labums: pēc šī pasākuma vadīt sieviešu izlasi jau būs prestiža lieta. - Pēdējo dienu notikumi nav likuši pārvērtēt delegācijas sastāvu, kas bija Turcijā? Varbūt tagad līdzi ņemtu kādu citu? Nešauboties ņemtu visus tos pašus cilvēkus. Pilnam sastāvam pietrūka Ilzes Oses–Hlebovickas un Aigas Bautres. Nevienu mājās atstāt negribētu, bet paņemt kādu klāt — par to varētu padomāt. Citām izlasēm, pārsvarā vadošo valstu, bija lielākas delegācijas, kas pārsniedza noteikto cilvēku skaitu. Mums bija precīzi atļautais. Varbūt varēja paņemt līdzi, piemēram, psihologu. Dažiem esot bijis līdzi pat farmaceits. Ja tas palīdz, par to ir vērts padomāt nākotnē. - Ir uzskats, ka sieviešu komandas vadībā vismaz vienai sievietei ir jābūt. Tas tev šķiet pamatoti? Nedomāju, ka tas ir likums, kam obligāti jāseko. Nevienā no tām izlasēm, kas ieguva pirmās vietas, sievietes vadošajos amatos nebija. Tikai pa kādai menedžerei, ārstei, fizioterapeitei. Es nesaku, ka tas ir labi vai slikti — tā vienkārši bija. Tāda laikam ir tendence. - Pēc Krauliņa aiziešanas komandas vadībā tu neko nemainīji. Varbūt vajadzēja būt par jauno slotu un nākt ar savu sastāvu? Pirmkārt, laika nebija tik daudz, lai kaut ko radikāli mainītu. Otrkārt, šis pats sastāvs uzvarēja kvalifikācijā, un atstumt kādu diez vai būtu pareizs lēmums. Treškārt, šie cilvēki ir vieni no labākajiem, ja ne paši labākie Latvijā. Ļoti labi pastrādāja izlases menedžeris Edgars Buļs, kuram šis bija pirmais šāds projekts. Veselu mēnesi cīnījāmies, lai dakteris Viesturs Lāriņš varētu braukt ar mums kopā. Tā varētu turpināt par katru. Visi bija savās vietās. - Komandas kapteinis parasti tiek uzskatīts par saikni starp treneri un komandu. Kā veidojās tavas attiecības ar Guntu Baško? Sarunas par atmosfēru izlasē jums bija? Jā, bija (gara pauze). Varbūt vajadzēja sarunāties vairāk, bet attiecības visumā bija normālas. Situācijas bija dažādas, un dažādos brīžos mēs reaģējam atšķirīgi. Katrā komandā būs kāds apmierinātais un kāds neapmierinātais. Viens par to pasaka atklāti, cits noklusē. Katram ir sava taisnība. - Krauliņa faktors. Iepriekšējā trenera klātbūtne komandā vismaz psiholoģiskajā ziņā nebija jūtama? Darba procesā es centos izvairīties no domām par to, ko kurš domās, rakstīs vai runās. Krauliņš bija izdarījis lielu darbu, un nav tik vienkārši ieņemt viņa vietu. Tas tomēr ir cilvēks ar lielu autoritāti. - Spēlētājām nepietrūka respekta pret tevi? Viņām bija ko salīdzināt. - Tagad tu zini, kāds treneris nevar strādāt ar sieviešu izlasi? Domā rakstura īpašības? Esmu par to domājis, bet pagaidām konkrētas īpašības nevaru nosaukt. Nekas nav dogma. Piemēram, krievu volejbola treneris Karpoļs. Varbūt atkāpe no normas ir tieši tas, kas palīdz komandai sasniegt labākus rezultātus. - Kādu tu redzi savu nākotni sieviešu basketbolā? Ir doma, kas man radās jau labu laiku pirms čempionāta, un tagad, redzot, kā spēlēm gatavojas vadošo komandu vadošās spēlētājas, tā kļuva vēl konkrētāka. Es gribētu sagatavot vismaz vienu spēlētāju sieviešu NBA. - Nevis trenēt komandu? Nē, pastrādāt ar divām trim spēlētājām divas trīs reizes nedēļā. Ne tikai svaru zālē vai ar bumbu. Kad strādāju ar Andri (Biedriņu — aut.), daudzi par manām metodēm smējās. Taču koncentrēšanās spēju attīstīšana, enerģijas sabalansēšana, akrobātika — tās ir lietas, ar kurām var labāk attīstīt tieši ar basketbolu saistītās īpašības. Šo to mēģinājām ieviest izlasē. Daļu meitenes pieņēma, daļu ne. Tomēr es uzskatu, ka tas ir reāls un īstenojams mērķis. Ne pēc gada vai diviem, varbūt pēc desmit. Neatkarīgi no tā, kādi lēmumi tiks pieņemti, man tas būtu interesanti. - Tu būtu gatavs turpināt darbu ar izlasi? Labs jautājums (pauze)… Pagaidām bez komentāriem.

13.09.05 LTV 7 raidījums Sporta studija ar Basketinfo.eclub.lv vietām dzēlīgām piezīmēm ← click!

--------------------------------------------

Paziņojums

14.09.05 Basketinfo.eclub.lv :

Latvijas izlase Eiropas čempionātā netika 1.pieciniekā. Līdz ar to netika uz 2006.gada Pasaules čempionātu. Netiekot EČ 1.trijniekā, tādējādi Latvijas izlase nav automātiski kvalificējusies 2007.gada Eiropas čempionātam un 2006.gada rudenī tai būs jāpiedalās kvalifikācijas turnīrā. Bet te ir arī pozitīvs moments - tātad nākamruden redzēsim Latvijas izlasi spēlējam Rīgā! Šur tur ir pavīdējusi informācija, ka tikai no 2006.gada Pasaules čempionāta ir iespējams kvalificēties 2008.gada Olimpiskajām spēlēm. Tā nu gluži nav. 2006.gada PČ uzvarētājkomanda tiešām automātiski kvalificēsies Olimpiādei Pekinā, bet vēl 3 ceļazīmes uz 2008.gada Olimpiādi tiks sadalītas 2007.gada Eiropas čempionātā, kur tātad būs jātiek 1.trijniekā, un varbūt vēl kādu „zaļo karti” iedos...

--------------------------------------------

Citāts no raksta

14.09.05 laikraksts Latvijas Avīze

Meitenes nopelnījušas šampanieti

Latvijas izlases 6.vieta Eiropas čempionātā netiek uztverta viennozīmīgi

Māris Siliņš

„Latvijas sieviešu izlase no Eiropas čempionāta basketbolā Turcijā, kur tika izcīnīta sestā vieta, vakar Rīgas lidostā tika sagaidīta kuplā apsveicēju lokā un ar šampanieti. Taču palikšana pie pasaules čempionāta sliekšņa atstājusi rūgtas mieles un atsevišķu komandas dalībnieku izteikumi liecina, ka komanda cerējusi uz ko vairāk.”

--------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

14.09.05 laikraksts Sports

Izlases startam neviennozīmīgs vērtējums

Renārs Buivids

Latvijas izlases basketbolistes vakar atgriezās no Eiropas čempionāta Turcijā, kur 12 komandu konkurencē tika izcīnīta sestā vieta. Gan valstsvienības vadītāji, treneri un pašas basketbolistes atzīst, ka šis ir nozīmīgs panākums, taču nav izmantota iespēja pakāpties vienu vietu augstāk, kas nodrošinātu ceļazīmi uz 2006. gada pasaules čempionātu Brazīlijā. Izlasē ir pulcētas daudzas meistarīgas spēlētājas, kurām nākamajos nozīmīgākajos turnīros vēl būs iespēja parādīt savu labāko sniegumu.

Lidostā meitenes sagaidīja gan vecāki, radi, draudzenes, kā arī Latvijas Basketbola savienības prezidents Ojārs Kehris un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks sporta jautājumos Edgars Šneps, kurš sveica basketbolistes ar šo nozīmīgo panākumu, krāšņu ziedu pušķi dāvājot pieredzējušākajai izlases spēlētājai Ievai Tārei. Šneps, izvērtējot viņas sniegumu laukumā, spēlē ar Turciju traumu guvušo Tāri nodēvēja par universālo kareivi.

Latvijas sieviešu basketbolam šis ir bijis sekmīgs gads, jo šovasar Latvijas U-20 izlases basketbolistes kļuva par Eiropas čempionāta bronzas medaļu ieguvējām. Lai šiem panākumiem nebūtu nejaušības raksturs, nepieciešams izanalizēt komandu sniegumu. Kehris solīja, ka šo darbu godam paveiks Treneru padome, no kuras tad arī gaidīsim sieviešu basketbola komandu starta analīzi. Bet vienu pilnīgi droši var pateikt jau šobrīd — potenciāls ir milzīgs, bet pagaidām nespējam to pilnībā izmantot. To arī novēlam valstsvienību treneriem!

Kehris: Sieviešu basketbols ir atdzimis

— Sestā vieta nav pirmā vieta, tā arī nav medaļu vai pasaules čempionāta medaļas vērta, — sacīja Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidents Ojārs Kehris, kurš šo čempionātu vēroja klātienē Turcijā. — Vienlaikus tā ir augstākā vieta, kuru sasniegusi sporta spēļu pieaugušo komanda pasaules un Eiropas čempionātos. Basketbola pagātne ir bagāta ar daudziem tituliem un skanīgiem sasniegumiem, tādēļ ir arī pamats izvirzīt nopietnus plānus. Pēc šīs vasaras panākumiem varam pilnīgi droši paziņot, ka sieviešu basketbols Latvijā ir atdzimis. Vispirms bija U-20 izlases bronzas medaļas Eiropas čempionātā, bet pagājušās nedēļas nogalē sestā vieta sieviešu izlasei. Varam droši apgalvot, ka mūsu valsts ir pamanīta Eiropas basketbola apritē. Izlases startu vērtēju kā labu, jo tika uzvarētas visas līdzvērtīgās sāncenses, bet zaudējām komandām, kuras šobrīd komplektācijas, pieredzes, taktikas ziņā bija pārākas. Grūti spriest, cik daudz lielākai bija jābūt veiksmei, lai šajā čempionātā sasniegtu kaut ko vairāk. Spēlētāju galvenais ieguvums šajā turnīrā bija pieredze. Liels paldies par atbalstu līdzjutējiem no Latvijas gan Bursā, gan Ankarā. Nevar noliegt, ka gan Raivo Otersonam, gan Maijai Kubliņai nebija viegli pārņemt izlases vadīšanu no Armanda Krauliņa, kura vadībā valstsvienība iekļuva Eiropas čempionāta finālturnīrā. Liels paldies treneriem par paveikto, un šis panākums lielā mērā tieši ir viņu nopelns.

— Kā LBS iecerējusi izanalizēt Latvijas izlases startu?

— LBS paspārnē pastāv Treneru padome. Cerams, ka tā būs darboties spējīga un gatava sniegt profesionālu komandas starta izvērtējumu. Vēlētos akcentēt situāciju, ka ļoti svarīgi būtu, lai basketbolistes, kuras beidz profesionālo karjeru, tiktu iesaistītas basketbola dzīves norisēs ari turpmāk. Tas būtu loti svarīgi basketbola attīstībai mūsu valsti.

Jēkabsone: Spilgtākais mirklis uzvara pār Turciju

— Šī čempionāta spilgtākais mirklis manā vērtējumā ir uzvara pār Turciju, — sacīja Latvijas izlases rezultatīvākā spēlētāja Anete Jēkabsone. — Nekad nav viegli uzvarēt mājnieces. Par spīti daudzajiem sāncenšu līdzjutējiem, uzvara izcīnījām mēs. Spējām pārvarēt nesekmīgo spēles sākumu, uzlabot sniegumu un uzvarēt. Pēc šā panākuma bija īsts emociju izvirdums.

Baško: Varējām tikt pie augstākas vietas

— Šis bija lielisks čempionāts, kurā bija pulcējušās spēcīgas komandas, — uzsvēra Latvijas izlases basketboliste Gunta Baško. — Liels paldies visām spēlētājām, kuras ar tik lielu pašatdevi un cīņassparu devās laukumā. Esmu pārliecināta, ka tieši līdzjutēju atbalsts sekmēja mūu panākumu. Daži desmit fanu Bursā pārbļāva visus sāncenšu atbalstītājus, radot iespaidu, ka spēlējam mājās. Līdzjutējs bija kā sestais spēlētājs Latvijas izlasē. Gūtā sestā vieta ir izlases basketbolistu līdz šim augstākais sasniegums, taču paliek apziņa, ka varējām tikt pie augstākas vietas. Varējām cīnī¬ties ari ar komandām, kurām zaudējām, taču kaut kā pietrūka.

Otersons: Ar izcīnīto vietu neesam apmierināti

— Nevaru noliegt, ka komandas dalībnieces palika neapmierinātas ar izcīnīto vietu, — atzina Latvijas izlases galvenais treneris Raivo Otersons. — Izlasē ir daudz gados jaunu basketbolistu, kas dod pārliecību, ka jau tuvākajā nākotnē būs daudz nozīmīgāki panākumi. Tuvāko sešu gadu laiku izlases kodols varētu saglabāties, papildinot sastāvu ar kādu no ASV studējošajām basketbolistēm.

— Kur bija apslēptas Latvijas izlases rezerves?

— Viss varēja būt nedaudz citādāk. Ja būtu kaut ko darījuši citādāk, tad grūti ir prognozēt vai būtu labāk. Neapšaubāmi reserves ir. Tas attiecināms gan uz taktisko sagatavotību, gan uz manu darbību — pieredzes trūkumu sieviešu basketbolā. Iespējams, varēja kaut ko izdarīt citādāk, interesantāk. Vai ar to būtu pietiekami, lai pakāptos kādu vietu augstāk, grūti spriest. Ja ari turpmāk sieviešu basketbola saņems valsts un sponsoru atbalstu, tad nākotnē varētu būt kāda medaļa Eiropas čempionātā, līdzdalība pasaules čempionātā vai olimpiskajās spēlēs.

Kubliņa: Šis nav sasniegums

— Meitenes varu apsveikt ar izcīnīto sesto vietu, taču es, būdama maksimāliste, šo startu nevērtēju kā sasniegumu, — kritiski sacīja Latvijas izlases trenere Maija Kubliņa.— Ar šādu sastāvu mūsu izlase noteikti varēja būt augstāk. Komandā ir ļoti daudz labu basketbolistu, kurām bija pa spēkam cīņa ari ar labākajām sāncenšu izlasēm. Gatavošanās startam Eiropas čempionātā neizvērtās tā, kā bija iecerēts, jo ir tomēr atšķirības — Raivo Otersons nāk no zēnu basketbola, bet es esmu meiteņu trenere. Tieši tādēļ bija ari atšķirīgi uzskati. Nebija jau ari nemaz tik slikti, taču vienmēr ir vēlme, lai viss būtu ideāli. Ne par velti saka, ka vīrieši nāk no Marsa, bet sievietes — no Venēras.

--------------------------------------

Pārpublicēts raksts

14.09.05 laikraksts Diena, pielikums BasketDiena

Paldies, meitenes!

Guntis Keisels

Latvijas basketbolistes pēdējās dienās saņēmušas vairāk komplimentu nekā visā iepriekšējā karjerā kopā, un šajā sakarā kaut ko jaunu pateikt vairs nav iespējams. Lieliskā Anete Jēkabsone, neaizvietojamā Ieva Tāre, neaprēķināmā Gunta Baško, elegantā Ieva Kubliņa, enerģiskā Liene Jansone, centīgā Zane Eglīte — desmit dienas Latvija dzīvoja līdzi šīm meitenēm un viņu partnerēm, pēc 20 gadu pārtraukuma piedzīvodama īstu sieviešu basketbola drudzi.

Eiropas dāmu 30.čempionāta trillerim bija aizraujošs sākums un intriģējošas beigas. Ne gluži pavisam laimīgas (piektā vieta tika atdota bez pienācīgas cīņas), toties daudzsološas. Turklāt par Latvijas izlases perspektīvām liecināja ne tikai līderu jaunība, bet arī skaļās runas par problēmām vienības vadībā. Ja reiz pat situācijā, kad viss nebija kārtībā, izdevās uzvarēt visas savas klases komandas, tad kas notiks, ja Turcijā apzinātās nepilnības izdosies novērst!?

Tiesa, nākamais solis uz augšu pa Eiropas basketbola hierarhijas kāpnēm būs divtik grūts. Iespējams, lielo atšķirību uz rezultāta tablo cīņās ar pirmā piecnieka komandām varēja sadeldēt, pareizāk izvēloties taktiku, uzlabojot spēles disciplīnu, prasmīgāk izmantojot esošās un iesaistot trūkstošās spēlētājs, kā arī sakārtojot psiholoģisko gaisotni. Tomēr tas viss diezin vai būtu mazinājis iespaidu, ka latvietes spēlē dāmu basketbolu, kamēr čehietes, krievietes, spānietes, francūzietes un lietuvietes darbojas principiāli atšķirīgā stilā. Vīrišķīgais kapiņš finālmačos nesajūsmināja estētiskā basketbola piekritējus, taču tiesneši šādu stilu akceptēja. Tas nozīmē, ka atgriešanās pie dāmu spēles nav gaidāma un, vilku barā dzīvojot, būs jāmācās kaukt.

Jo vairāk Latvijas basketbolistu iekļausies Eiropas labāko līgu klubos, jo vieglāk būs sekot līdzi groza bumbas modei. Šajā ziņā cerības vieš gan Jēkabsones, Baško, Āzaces un Kubliņas stiprās pozīcijas Francijas un Lietuvas elites klubos, gan Jansones pārcelšanās uz Spāniju. Jācer, līderu pēdās pēc gada sekos arī ASV studentu basketbolā gan plusus, gan mīnusus sakrājusī Zane Teilāne, un Eiropas darba tirgū nepazudīs U–20 bronzas izlases spēlētājas. Protams, šis process būtu vieglāks, ja kāds Latvijas klubs sadūšotos no vietējā "pīļu dīķa" doties starptautiskajā arēnā, nenobīstoties iesākumā neizbēgamo zaudējumu.

Dāmu izlases 6.vieta Eiropā sagādāja iespēju pilnā augumā izslieties vīriem, kuri valstī gādā par groza bumbas saimniecības labklājību. Jācer, lepnums transformēsies arī praktiskā darbībā. Darba fronte ir plaša — sākot ar nepieciešamību paaugstināt klubu finansiālo un sportisko varēšanu un beidzot ar izlases galvgala sakārtošanu. Turklāt sarunai par trenera Raivo Otersona plusiem un mīnusiem, kā arī izlases vadītāja kandidatūru apspriešanai vajadzētu notikt nevis kaktos, kā pēdējā laikā ierasts, bet gan Basketbola savienības steigšus atjaunojamās treneru padomes sēdēs, klātesot visiem reālajiem darītājiem.

-------------------------------------

Pārpublicēts raksts

14.09.05 laikraksts Diena

Dāmu izlasei veiksmīga atgriešanās

Guntis Keisels

Latvija svin dāmu basketbola gadu

Atkalredzēšanās prieks, gandarījums par sesto vietu Eiropas čempionātā un rūgtuma piegarša par pilnībā neizmantotajām iespējām nospēlēt vēl labāk — šīs trīs noskaņas otrdien sajaucās kopā lidostā Rīga, kad no Turcijas mājās atgriezās Latvijas dāmu basketbola izlase. "Komandas startu vērtēju kā labu," padarīto rezumēja Latvijas Basketbola savienības prezidents Ojārs Kehris. Viņš arī piebilda, ka dažs potenciālais sponsors, kurš pirms turnīra tomēr neiesaistījās dāmu komandas atbalstīšanā, tagad kožot pirkstos, un norādīja, ka valstsvienības un U–20 izlases panākumu dēļ FIBA pasludinātais dāmu basketbola gads Latvijā sācies jau sešus mēnešus agrāk nekā citur pasaulē.

Latvijas delegācijas mājupceļam emocijas sagādāja gan svaigākās Dienas publikācijas, gan starpgadījums reisa Ankara— Stambula laikā. Kā pastāstīja kopā ar komandu lidojušais Dienas fotogrāfs Aivars Liepiņš, īsi pirms nosēšanās Stambulā lidmašīna pēkšņi sagāzusies uz sāniem un sākusi krist. "Tik dziļu gaisa bedri līdz šim nebija nācies piedzīvot. Nostrādāja drošības jostas, un salonā atskanēja spiedzieni," atceras A.Liepiņš. Par laimi, pēc dažām sekundēm lidmašīna atguvusi līdzsvaru. Ekipāža nekādus komentārus neesot sniegusi.

Toties komentāri neizpalika lidostā sarīkotajā preses konferencē. LBS un izlases vadītāji teica atzinīgus vārdus meitenēm, viņu vecākiem, pirmajiem treneriem, sponsoriem un visiem citiem, kuri sekmēja šo panākumu. Ar svētku gaisotni disonēja tikai valstsvienības galvenā trenera Raivo Otersona sadrūmušais vaigs un viņa palīdzes Maijas Kubliņas atziņas, ka komandas taktiskā sagatavotība esot varējusi būt labāka, bet izcīnītā vieta — vēl augstāka.

Emociju karstumā par šo tematu patiesi ir sarunāts daudz, taču nu būtu pienācis laiks vēsai un profesionālai situācijas analīzei, lai saliktu pa plauktiņiem padarīto un nolemtu, ko darīt turpmāk. Uz Dienas jautājumu, kā LBS vadība domā rīkoties, O.Kehris atbildēja, ka pēc pailga pārtraukuma esot atsākusi darboties Treneru padome, kura, cerams, būšot darbspējīga. "Tikai paši treneri var profesionāli izanalizēt komandas startu, un ceru, ka tas tiks izdarīts. Katrā ziņā ir svarīgi neaizmirst to, ko iemācījāmies šā turnīra laikā."

Augusta sākumā LBS valdes sēdē par Treneru padomes vadītāju apstiprināts bijušais valsts junioru izlašu un Skonto komandas galvenais treneris Guntis Endzels. Viņš atzina, ka padome pagaidām nefunkcionē, taču jau drīzākajā laikā tajā uzaicināšot darboties četrus piecus kolēģus. Kā pamatuzdevumu G.Endzels nosauca treneru tālākizglītības sistēmas sakārtošanu un apstiprināja, ka loģiski būtu veikt arī izlases darba analīzi.

Latvijas dāmu izlasei nākamais pārbaudījums gaidāms 2006.gada rudenī, kad vajadzēs cīnīties Eiropas 31.čempionāta kvalifikācijas turnīrā.

---------------------------------------

Raksts

14.09.05 laikraksts Rīgas Balss

Iesākumam – 6.vieta – click!

Jānis Erenbergs

---------------------------------------

13.09.05 LTV 7 raidījums Sporta studija ar Basketinfo.eclub.lv vietām dzēlīgām piezīmēm ← click!

---------------------------------------

Raksts

13.09.05 www.sportsnews.lv

Labi, bet varēja būt vēl labāk – click!

Preses konference Rīgas lidostā

Gunārs Gailītis

---------------------------------------

Raksts

13.09.05 www.sportsnews.lv

Kāds līdzjutējs par Latvijas sieviešu izlasi – click!

---------------------------------------

13.09.05 Sporta avīze par Latvijas Sieviešu basketbola izlasi ← click! (rakstu krājums)

--------------------------------------

Pārpublicēts raksts

13.09.05 laikraksts Diena

Ieva Tāre: varēja būt labāk

Ivo Jirgens Ankarā

Pēdējos mačos laukumā valdīja vienaldzība, un nebija neviena, kas pamodinātu, kaut vai nolamājot

Ieva Tāre ir pieredzējušākā spēlētāja Latvijas dāmu basketbola izlasē. Pirmā "simtniece" pēc valstsvienībā aizvadīto spēļu skaita, viena no divām basketbolistēm, kas piedalījusies divos Eiropas čempionātu finālturnīros, pārdzīvojusi vismaz trīs izlases galvenos trenerus, bet pašreiz uzskata sevi "tikai" pa komandas spēlētāju. Toties, jādomā, autoritatīvāku nekā jebkura cita no viņas partnerēm.

- Vai Latvijas izlase Turcijā sasniedza maksimumu, uz ko bija spējīga?

Kā saka, apetīte rodas ēdot. Mūsu mērķis bija iekļūt astoņniekā. To izpildījām un tad gribējām uzvarēt ceturtdaļfinālā. Tas nebija neizpildāms uzdevums. Pietrūka saspēlētības kā komandai. Krīzes reizēs mēs visas metāmies situāciju glābt pa vienai, un tas nekādus augļus nenesa. Pieciem cilvēkiem, kas bija laukumā, trūka spēles sistēmas.

- Tu izlasē skaitījies trešā trenere, tātad arī līdzatbildīga par šos sistēmu.

Varbūt galvenais treneris gribēja, lai es koncentrējos uz spēlētājas pienākumiem. Bet manus mēģinājumus kaut ko ieteikt neviens neņēma vērā. Trenere jau gan arī neesmu. Es domāju, ka Otersonam pietrūka Eiropas čempionāta finālturnīru pieredzes: gan taktiskajā, gan psiholoģiskajā, gan fiziskās sagatavošanas ziņā. Jāņem vērā, ka galvenā gatavošanās čempionātam notiek līdz turnīram — kas ir paveikts, tas ir. Turnīra laikā var pielabot tikai nelielas nianses. Ir jābūt pamatam.

- Kur, tavuprāt, Otersons kļūdījās sagatavošanās laikā?

Viņam nebija specifisku zināšanu par sieviešu basketbolu, kas tomēr būtiski atšķiras no vīriešu vai junioru basketbola. Tas vijās cauri gan laukumā, gan sadzīvē.

- Piemēram?

Kaut vai taktiski. Sievietes nav tik spēcīgas kā vīri, lai ar viena bloka palīdzību apspēlētu pretspēlētāju viena pret vienu. Kā spēlē Francija, Krievija vai Čehija? Basketbolistes nepārtraukti ir kustībā, cenšas atbrīvoties no sedzējām. Mums pietrūka taktiskās sagatavotības, kombinācijas bija pārāk statiskas un "negāja cauri" — viena driblē, četras stāv un skatās, kas notiks tālāk. Trenera uzdevums ir censties spēli pielāgot spēlētājiem, izmantot labāko, kas viņos ir.

- Tātad ar piedalīšanos izlases kvalifikācijas mačos viņam izrādījās par maz?

Tur galvenais tomēr bija Krauliņš, kurš noteica visu. Gribu uzsvērt, ka Otersons centās un Eiropas čempionātā izdarīja visu, ko varēja un kā mācēja. Par to, ka viņš čempionātā sev ir daudz ko ieguvis, man nav šaubu. Jācer, viņš izdarīs secinājumus un mācīsies. Rezultāts ir labs. Taču iekšējā sajūta ir, ka varēja būt vēl labāks: pēc spēles kvalitātes, pēc tā, cik komfortabli jūties laukumā. Brīžiem spēlētājām zuda ticība — vai es rīkojos pareizi vai nepareizi. Nebija disciplīnas.

- Kāds bija Maijas Kubliņas iespaids uz galveno treneri?

To man ir grūti komentēt. Cik zinu, viņa analizēja pretinieču spēles, Otersons viņu uzklausīja. Pie spēlētājām abi nāca ar gatavu lēmumu. Taču man ir grūti viņus nosaukt par tandēmu.

- Vai taisnība, ka pēc pēdējās spēles izlases ģērbtuvē bija asa vārdu pārmaiņa?

Tā ir komandas iekšējā lieta. Bet emocijas pēc mača ar Franciju nebija tās labākās. Kad tās norims, droši viens tiks izdarīti citi secinājumi.

- Vai Latvijas basketbola treneru vidū ir kāds, kas, tavuprāt, būtu ideāla kandidatūra dāmu izlases vadītāja amatam?

Man tādu ir grūti nosaukt. Ir izveidojusies īpatnēja situācija: cik jūtu, sieviešu un jauniešu treneri šos pienākumus negrib uzņemties. Varbūt es esmu tāda ambīciju pārpilna, bet man šķiet loģiski — ja reiz esi sagatavojis basketbolistes, kas spēlē Eiropā un Amerikā, būtu loģiski, ja izlases trenera amats tev būtu kā jauns pakāpiens kvalifikācijā. Vēl daļa labu sieviešu treneru ir aizgājuši uz vīriešu basketbolu. Nezinu, varbūt speciālisti jāmeklē ārzemēs. Bet tad atkal rodas jautājums — kas viņam spēs samaksāt par darbu?

- Bet kādam viņam (vai viņai) būtu jābūt — despotam, taktiķim, psihologam?

Ideāls variants — ja trenerim no visām šīm īpašībām būtu pa druskai. Pats galvenais: spēlētājām pret viņu jābūt respektam. Lai viņas uzticētos, lai viņš prastu pierādīt, ka piedāvātais variants derēs. Otrkārt, pēdējos mačos pret Spāniju un Franciju mums laukumā valdīja vienaldzība un nolemtība, un nebija neviena, kas pamodinātu, kaut vai nolamājot. Trenerim ir jāmāk mainīt tādu atmosfēru, salauzt spēlētājas. Treškārt, mana pārliecība ir, ka galvenajam trenerim jābūt prasīgam treniņos. Kombinācijas ir jāiespēlē līdz automātiskumam, jādomā par basketbola elementu kvalitāti. Sevišķi svarīgi tas ir tik gados jaunai komandai, kāda ir mūsējā.

- Vai Lietuvos telekomas variants Latvijā būtu glābiņš izlasei?

Varbūt ne glābiņš, bet tas būtu ļoti noderīgi. Nevar salīdzināt to darbu, ko spēlētājas treniņos un spēlēs paveic visas sezonas laikā, un to, ko mēs cenšamies paspēt divos trijos mēnešos vasarā, no kuriem vismaz pusmēnesis ir fiziskie treniņi. Brno klubs Čehijai, Samara Krievijai, Viļņa Lietuvai čempionātā pierādīja, cik tas ir svarīgi.

- Vai nepārtrauktās traumas tev nav likušas pieņemt lēmumu — šis bija pēdējais Eiropas čempionāts?

Mēs šoreiz varējām būt pirmajā četriniekā — nesanāca. Varbūt man nav lemts. Bet es ticēšu teicienam: "Nekad nesaki nekad!"

---------------------------------------

12.09.05 2005.gada Eiropas čempionāta ALL STARS izlase ← click! (Basketinfo.eclub.lv versija un FIBA versija)

---------------------------------------

12.09.05 Latvijas izlases basketbolistes uz citu statistikas fona Eiropas čempionāta finālturnīrā

Anete Jēkabsone ir 3.rezultatīvākā spēlētāja kļuva visā Eiropas čempionāta finālturnīrā

1. Amaya Valdemoro (29, 183, Spānija) 21,6 p.

2. Agnieszka Bibrzicka (22, 184, Polija) 19,9 p.

3. Anete Jēkabsone (22, 179, Latvija) 19,6 p.

4. Nevriye Yilmaz (25, 195, Turcija) 19,5 p.

Liene Jansone ir 4.precīzākā 2-p. metienu izpildītāja (52,6 %) visā Eiropas čempionāta finālturnīrā, bet Anete Jēkabsone bija 5.precīzākā (50,6 %)

Anete Jēkabsone ir 4.labākā rezultatīvo piespēļu izpildītāja (4,0 rez.piesp.vid.sp.) visā Eiropas čempionāta finālturnīrā

Gunta Baško un Anete Jēkabsone dala 2.vietu starp labākajām bumbu pārķērējām (2,8 pārķ.b.vid.sp.) visā Eiropas čempionāta finālturnīrā

Ieva Kubliņa ir 4.labākā metienu bloķētāja visā (1,5 bloķ..met.vid.sp.) visā Eiropas čempionāta finālturnīrā

--------------------------------------

Pārpublicēts raksts

12.09.05 laikraksts Diena, 1.lpp.: Pirmās aiz lielā piecnieka

Latvijas basketbolistes Eiropas čempionāta pēdējās spēlēs iepriecināja ar dramatiskā cīņā izrauto uzvaru pār Turciju (81:78) un sarūgtināja ar pārlieku vieglu kapitulēšanu cīņā par 5.vietu ar Francijas izlasi (62:85). Tomēr izcīnītā sestā vieta ir lielisks panākums.

"Ja tā būtu cīnījušās ar spānietēm, būtu iekļuvušas pusfinālā," Latvijas izlases līderes Anetes Jēkabsones vārdi apliecināja, ka Latvijas komandai šoreiz bijušas ne tikai meistarības, bet arī psiholoģiskās problēmas. Jācer, ka gūtā pieredze stimulēs darbam, lai nākamo divu gadu laikā panāktu pirmā piecnieka komandas, kuras Turcijā demonstrēja stabilāku un meistarīgāku sniegumu.

------------------------------------

Pārpublicēts raksts

12.09.05 laikraksts Neatkarīgā rīta avīze, 1.lpp.: Latvijas sieviešu basketbola izlase Eiropā – sestā

Vakar Ankarā beidzās Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm un Latvijas izlasei bija nepatīkama sagrāve finālspēlē par piekto vietu pret francūzietēm.

Astoņās spēlēs latvietes izcīnīja četras uzvaras un tikpat spēlēs piedzīvoja zaudējumus, kas kopvērtējumā deva augsto sesto vietu. Tik augstu vēl nevienai sporta spēļu komandai nav izdevies tikt. Sieviešu izlasei šis bija otrais finālturnīrs tās pastāvēšanas vēsturē – pirms sešiem gadiem Polijā latvietes palika devītās, šogad – sestās. Jau pēc gada sāksies nākamā Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrs, un teorētiski kvalificēšanās 2007. gada finālturnīram kļūs vieglāka, jo pirmo reizi tajā spēlēs 16 komandu. 2005. gada čempionāta pirmās piecas komandas jau ir rezervējušas sev vietu arī nākamajā čempionātā, taču pārējās cīnīsies par atlikušajām vienpadsmit vietām. Arī latvietes cer pēc diviem gadiem spēlēt Itālijā, taču šodien māc šaubas, ka izdosies atkārtot pēdējās nedēļas laikā iespēto, jo valdība ir liegusi 100 000 latu finansējumu tieši sieviešu izlases vajadzībām nākamajā gadā.

---------------------------------------

12.09.05 laikraksts Diena: Vīri apsveic

Latvijas vīriešu izlases kapteinis Roberts Štelmahers, gatavodamies savam izgājienam uz Eiropas skatuves, bija atradis laiku sekot arī dāmu izlases cīņām. "Superīgi, man bija tāda balta skaudība par to, ko viņas izdarījušas. Gribētos kaut ko tādu atkārtot," Štelmahers atzina, ka meiteņu piemērs varētu vīrus iedvesmot. Apsveikums tiek sūtīts ar laikraksta starpniecību, jo basketbolisti jau devušies ceļā uz Serbiju. [Arī 11.09.05 LTV Sporta ziņās pirms izbraukšanas uz vīru čempionātu Ivars Timermanis teica: “…mums ir jāņem piemērs no sievietēm!” - Basketinfo.eclub.lv ārpuslaikraksta piezīme :)]

---------------------------------

Pārpublicēts raksts

12.09.05 laikraksts Neatkarīgā rīta avīze

Eiropa ir sadalīta, kuģi ir nopirkti

Ēriks Strauss, Neatkarīgās korespondents Ankarā

Daudziem varbūt šķitīs netaisnīgi, ka pasaules čempionātā sievietēm Eiropai ir atvēlētas tikai piecas vietas, un, lai arī Starptautiskā basketbola federācija (FIBA) nav tā progresīvākā organizācija, šajā ziņā viņi tomēr zina, ko ir ēduši, un Eiropu ir sadalījusi pareizos gabaliņos. Diemžēl Latvijas izlase var tikai noskatīties, kā tiek sadalīta šī basketbola torte, ko sauc par pasaules čempionātu, un diemžēl jāsecina, ka mums uz lielās sieviešu basketbola skatuves pagaidām nav vietas. Vēsturē jau aizgājušais čempionāts skaidri ir novilcis tās robežas, kur Eiropā basketbols tiek spēlēts visnopietnākajā līmenī un pārējās izlasēs. Pie nopietnā līmeņa ir pieskaitāmas tikai piecas izlases, un bezdibenis, kas šķir šo lielo piecnieku no pārējām, ir ļoti dziļš. Latvijas izlase šajā čempionātā ir ieņēmusi vietu blakus pirmajam galdam, un teorētiski tieši latvietēm bija jābūt tām, kuras kaut reizi pakutinātu pēdas ārpus likuma esošajai Spānijai, Francijai vai Čehijai. Pret Krieviju un Lietuvu mūsējām šajā čempionātā neizdevās spēlēt, taču, tiekoties ar tām, nezūd pārliecība, ka vienas komandas pārsvars būtu mērāms to pašu divdesmit vai pat vairāk punktu starpībā. Diemžēl ne par labu Latvijas izlasei.

Tomēr žēlabām nav nekāda pamata. Sesto vietu Latvijai vairs neviens nevar atņemt, un, ja paskatāmies aizgaldē, kuru saucam par sieviešu basketbola saimniecību, varam tikai izberzēt acis, paskatīties Turcijas saules virzienā un priecāties par to, kas ir sasniegts. Pirms šī čempionāta tika runāts, ka nacionālajai sieviešu izlasei ir spoža nākotne un pēc diviem gadiem sākšoties jauns atskaites punkts sieviešu basketbola vēsturē. Pēdējo gadu izcīnītās vietas, sākot ar U-20 izlasēm un beidzot ar vakardienas sesto vietu nacionālās izlases līmenī, it kā liktu ticēt šīm cerībām. Taču nevaru sevi piespiest, jo viņnedēļ valdība liedza finansējumu sieviešu izlasei, un tas nozīmē, ka Raivo Otersonam ir tikpat liels iemesls runāt par attieksmi pret šo izlasi kā pavasarī Armandam Krauliņam. Toties valdība pavisam nesen second hand veikalā iztērēja gandrīz 50 miljonus, lai nopirktu četrus nolietotus kuģus, un man kā nodokļu maksātājam neviens nepajautāja, vai es vēlos iegādāties šos metāllūžņus vai ne.

--------------------------------------

Pārpublicēts raksts

12.09.05 laikraksts Diena

Kehris: sieviešu basketbols pamanīts

Latvijas Basketbola savienības prezidents Ojārs Kehris uzskata, ka izdarīt tālejošus secinājumus par komandas nākotni uz karstām pēdām būtu pārsteidzīgi.

"Izlases sestā vieta Eiropas čempionātā ir gan basketbolā, gan citās sporta spēlēs nebijis panākums. Tas tagad ir arī mērķis, uz kuru jātiecas vīriešu komandai. Meitenes uzvarēja visas tās komandas, kas bija spēkos aptuveni līdzīgas ar mūsējām, un zaudēja tām, kas pēc uzvārdiem, pēc komplektācijas un meistarības objektīvi bija pārākas. Tās ir izlases, kuru spēlētājas ikdienā spēlē Eiropas spēcīgākajos klubos spēcīgākajās līgās. Mums Latvijā nav ne tik spēcīga čempionāta, pat ne tik spēcīgas vienas komandas, kāda ir, piemēram, Lietuvai vai Čehijai. Kad savainojumus guva Mikāle un it īpaši Tāre, komandai tie bija neatsverami zaudējumi.

Bez valsts budžetā paredzētajiem 100 000 latu izlases sagatavošanās čempionātam būtu grūti iedomājama. Basketbola savienībai šīm vajadzībām neizdevās piesaistīt pietiekami daudz līdzekļu. Par to, kas notiek Latvijas sieviešu basketbolā, līdz Eiropas čempionātam zināja ierobežots cilvēku loks. Galvenais ieguvums ir tāds, ka pēc šā turnīra un arī pēc U–20 izlases bronzas Eiropas čempionātā Latvijā sieviešu basketbols būs pamanīts. LBS uzdevums būs izdomāt, kā šos panākumus izmantot sieviešu basketbola labā."

----------------------------------

Pārpublicēts raksts

12.09.05 laikraksts Diena

Ko vajag izlasei?

Ivo Jirgens Ankarā

Jādomā, nebūs divu viedokļu par to, ar kādu zīmi vērtēt dāmu izlases piedalīšanos Eiropas čempionātā. Sestā — augstākā — vieta, ko šādos pasākumos kopš neatkarības atjaunošanas ieguvušas pieaugušo izlases, ir apmēram tas, ko savos rožainākajos sapņos redzēja lielākie optimisti. Turklāt tā komplektā ar U–20 izlases bronzas medaļām Eiropas jaunatnes čempionātā sieviešu basketbolam dod spēcīgus argumentus situācijai, kad kārtējo reizi sāksies runas par prioritātēm Latvijas sportā.

Turcijā diezgan zīmīga bija Latvijas izlases spēļu bilance — mūsējās uzvarēja visas teorētiski vājākās vai līdzvērtīgās komandas un zaudēja visām stiprākajām un titulētākajām. Jau nākamajā atlases ciklā no komandas tiks prasīts ne tikai iekļūt finālturnīrā (tas būs pats par sevi saprotams!), bet jau parādīt zobus Eiropas varenajām.

Tas, ka komandai ir milzīgs potenciāls, nepalika apslēpts nevienam, kas redzēja spēles. Toties ir klusāk un skaļāk izteiktas šaubas, vai šis potenciāls no komandas vadības puses Turcijā tika realizēts pilnā mērā. Kad pēc Krauliņa demisijas LBS uzticēja izlases vadību viņa asistentam Raivo Otersonam, tas bija loģisks un pamatots solis — kaut arī skeptiķu netrūka (maz pieredzējis, ne visai spēcīgs taktiski, nav strādājis ar dāmu, pat ne jaunkundžu komandām utt.). Uzskatīt to par kļūdu nav nekāda pamata arī tagad — tāda bija situācija, un galu galā čempionātā ir sasniegts pozitīvs rezultāts. Taču jāšaubās, vai izlase būs gatava tādā pašā stilā arī turpināt.

Otersonam spēlētāju vidū neizdevās iemantot ne tuvu tādu autoritāti, kādu garajā karjerā un samērā īsajā brīdī kopā ar komandu bija ieguvis iepriekšējais treneris. Un basketbolistes nemeklē vainu psiholoģiskā nesaderībā, kaut arī vairāku spēļu gaita lika apšaubīt trenera spēju noskaņot komandu grūtā brīdī. Pretenzijas bija tieši par profesionāliem jautājumiem.

Kas valstsvienībai nākotnē būtu vairāk nepieciešams — kārtība un stingra roka vai smalks psihologs un taktiķis? Bet varbūt neko nevajag mainīt, jo rezultāts taču ir? Pirms lemj par personālijām, derētu tikt skaidrībā par to, ko vajag izlasei. Basketbolistes ir to pelnījušas.

--------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

12.09.05 laikraksts Diena

Teicams turnīrs, sliktas beigas

Ivo Jirgens Ankarā

Basketbolistes Eiropā izcīnījušas augstāko vietu olimpisko sporta spēļu komandām

Eiropas 30.dāmu basketbola čempionāta finālturnīrā Turcijā Latvijas basketbolistes astoņās spēlēs izcīnīja četras uzvaras un finišēja sestajā vietā. "Mazajā pusfinālā" par 5.—8.vietu latvietes sīvā cīņā pārspēja mājinieces turcietes 81:78, bet izsķirošajā spēlē par pēdējo piekto ceļazīmi uz pasaules čempionātu nespēja izrādīt pienācīgu konkurenci Francijas izlasei — 62:85.

Ja tā cīnītos piektdien

Spēles gaita: 7:7 (3.min), 9:19 (6.), 15:26 (9.), 23:33 (14.), 35:36 (18), 43:38 (20.), 45:44 (21.), 52:49 (24.), 60:51 (27.), 66:67 (32.), 74:67 (36.), 76:75 (39.), 81:75 (40.), 81:78.

Roka neceļas rakstīt, ka Latvijas izlase pār mājiniecēm guva skaistu uzvaru. Kā divpudu bumbas kaklā karājās dienu iepriekš ceturtdaļfinālā ciestā zaudējuma psiholoģiskās sekas un arī čempionāta gaitā uzkrājies nogurums un savainojumi. Toties rakstura ziņā Latvijas basketbolistes atkal nodemonstrēja savas labākās īpašības. Nenolaida rokas pēc ļoti neveiksmīgās pirmās ceturtdaļas, laikus sakārtoja aizsardzību, nepakļāvās rupjajam turciešu spēles stilam, tribīņu spiedienam, piezīmju nastai un izturēja mača beigās.

Turklāt komandā atkal atradās īsta līdere, kas ar darbiem laukumā vajadzīgajā brīdī iedvesa ticību partnerēs. Pēc spēles pārgurusī Anete Jēkabsone atzinās, ka tieši tādas spēlētājas ļoti pietrūcis dienu iepriekš ceturtdaļfinālā: "Nevienai nekas nesanāca, nolaidās rokās, un nevarējām laukumā komandu savākt kopā. Ja būtu ceturtdaļfinālā nospēlējušas tā, kā šodien, būtu Spāniju vinnējušas. Tā mums bija visērtākā komanda no otras grupas."

"Pēc ceturtdaļfināla ļāvām meitenēm atpūsties, un šķiet, ka izdevās viņas tādā veidā sagatavot spēlei. Treniņu atcēlām, ļāvām viņām pastaigāties pa pilsētu, spēlei sākām noskaņot tikai dažas stundas iepriekš. Pirms mača pie komandas ienāca Latvijas vēstnieks Turcijā," psiholoģisko faktoru panākuma gūšanā akcentē Raivo Otersons. Spēles analīzes vietā viņš gan labprātāk domāja par komandas pēdējo spēli čempionātā — būt vai nebūt Latvijai nākamā gada pasaules čempionātā.

Brazīlija bija pārāk tālu

"Pret Franciju spēlēsim trešo reizi dažu nedēļu laikā. Skaidrs, ka viens par otru mēs praktiski visu zinām. Taču ir nianses, kur mums ir iespējas spēli uzlabot. Visu izšķirs tas, kura komanda spēs labāk noskaņoties spēlei, kā arī raksturs, ātrums un izturība. Gan mums, gan francūzietēm līderes čempionātā ir daudz spēlējušas un nogurušas, taču mačam ir diezgan augsta likme," pirms spēles prātoja Otersons.

Kā jau bija gaidāms, spēlē kārtējā savainojuma dēļ nevarēja piedalīties Tāre, kura ieņēma vietu blakus nelaimes māsai Mikālei.

Spēles gaita: 10:4 (3.min), 11:25 (8.), 17:32 (13.), 20:39 (17.), 35:55 (25.), 38:66 (29.), 49:72 (32.), 57:80 (38.), 62:85.

Dienu iepriekš "mazajā pusfinālā" francūzietes, atspēlējot 19 punktu deficītu, par mata tiesu izglābās no zaudējuma Polijai un saglabāja cerības izpildīt vismaz minimālo programmu — izcīnīt ceļazīmi uz pasaules čempionātu. Ar mīnusiem viņām nācās sākt arī spēli pret Latviju, taču tie tika likvidēti ļoti ātri. Jau otrajā ceturtdaļā bija skaidrs, ka uz Brazīliju brauks francūzietes un otrais puslaiks nevienam vairs nav vajadzīgs. Uzbrukums bez jebkādas apdomātas organizācijas, aizsardzība ar caurumiem un sapratnes trūkums gan savā starpā, gan ar treneriem — viss norādīja, ka šī ir spēle, ko latvietes iespējami ātri gribētu aizmirst. Bēdīgi, ka veiksmīgajam Eiropas čempionātam tika pielikts šāds punkts.

"Bija," uz jautājumu par to, vai otrajā puslaikā viņam nebija skumji, Raivo Otersons atbildēja ar vienu vārdu. "Ņemot vērā problēmas ar mūsu sastāvu, Francija šodien nospēlēja pārāk labi, lai mēs viņām varētu izrādīt pienācīgu konkurenci." Čempionāta rezumējumam galvenais treneris vēl nebija gatavs, taču atzina, ka sīkumos ir pieļāvis kļūdas. Piemēram, nepiesaistot komandā psihologu, kas palīdzētu labāk saprasties ar spēlētājām, īpaši sadzīvē. "Visas spēlētājas turnīrā atdeva visus spēkus. Kurai veicās vairāk, kurai mazāk. Par to, ka šai komandai ir nākotne, laikam neviens nešaubās. Jāpapildina sastāvs, nāks jauni finālturnīri, nāks pieredze…"

Eiropas čempionāts dāmām

Pusfināls par 5.—8.vietu. Turcija — Latvija 78:81 (26:17, 17:28, 17:19, 18:17)

Turcija: Vardarli, Tunčluera 3, Kimjačoglu 9, Horasana 13, Jilmaza 28; Ivegina 11, Juksela, Jigita 7, Jildizoglu, Jučesira 4, Engina 3.

Latvija: Eglīte 7, Jēkabsone 30, Baško 6, Kubliņa 14, Jansone 6; Tāre 6, Āzace 8, Teilāne 2, Zīke 2, Brumermane.

2p.met. 19/48 28/54

3p.met. 8/22 3/17

1p.met. 16/21 16/18

Atl.b. 14+24 8+21

Piesp. 18 12

Pārķ. 10 13

Piez. 20 23

Kļūdas 18 14

Fināls par 5.vietu. Latvija — Francija 62:85 (15:25, 12:22, 18:23, 19:15)

Latvija: Eglīte 8, Jēkabsone 23, Baško 7, Jansone 2, Kubliņa 11; Āzace 6, Teilāne, Zīke 3, Brumermane 2, Eibele.

Francija: Dumerka 16, Ledrāna 12, Sorē–Žilespī 11, Godēna 10, Antiba 4; Dižona 6, Melēna 7, Ermuē 9, Gomī 2, Ndonga 6, Lesdemā 2.

2p.met. 17/43 30/63

3p.met. 7/15 6/15

1p.met. 7/13 7/9

Atl.b. 6+25 16+24

Piesp. 18 17

Pārķ. 6 16

Piez. 12 17

Kļūdas 20 10

Pusfināls. Krievija – Lietuva 65:50 (31:31), Čehija – Spānija 76:66 (31:25)

Par 5.–8.vietu. Latvija – Turcija 81:78 (45:43), Francija – Polija 73:71 (33:42).

Par 9.–12.vietu. Serbija – Vācija 73:57 (39:32), Grieķija – Rumānija 67:61 (29:30).

Fināls. Čehija — Krievija 72:70 (31:43).

Par 3.vietu. Spānija — Lietuva 83:65 (37:25).

Par 5.vietu. Francija – Latvija 85:62 (47:27).

Par 7.vietu. Polija – Turcija 82:71 pagar. (42:35, 67:67).

Par 9.vietu. Serbija – Grieķija 79:65 (39:30).

Par 11.vietu. Vācija – Rumānija 98:64 (51:24).

Latvija pret Turciju

Liene Jansone ***

21 min, 6 p. (no spēles 3/7),

3 atl., 1 piesp., 1 kļ., 2 piez. Iespējams, biežo maiņu dēļ neizmantoja visu potenciālu un palika diezgan nemanāma.

Zane Eglīte ***

21 min, 7 p. (2/5, sodi 3/4), 2 atl., 3 pārķ., 1 piesp., 3 piez., 1 kļ. Uz čempionāta beigām ieguvusi stabilu vietu komandā, īpaši lietderīgi darbojoties aizsardzībā. Nodemonstrēja psiholoģisko noturību — trīs precīzi soda metieni no četriem pēdējā minūtē nosargāja Latvijas uzvaru.

Evija Āzace ***

24 min, 8 p. (3/9, 2/2), 6 atl.,

2 kļ., 4 piez. Grūti klājās cīņā ar masīvajām turciešu centra spēlētājām, tomēr komandai palīdzēja abos laukuma galos.

Zane Teilāne ***

4 min, 2 p. (1/1), 1 kļ,. Nebija paspējusi iejusties spēlē, kad saņēma netīšu, taču ļoti sāpīgu sitienu ar elkoni pa seju.

Gunta Baško ***

38 min, 6 p. (2/7, 2/2), 6 atl.,

5 piesp., 1 pārķ., 1 kļ., 3 piez. Uzbrukumā bija nemanāmāka kā parasti, toties izturēja gandrīz visu spēli aizsardzībā. Izcīnīja atlēkušo bumbu Turcijas priekšpēdējā uzbrukumā un ar sodiem guva divus pēdējos punktus.

Ieva Tāre ****

13 min, 6 p. (2/6, 2/2), 5 pārķ.,

1 kļ., 3 piez.

Maču iesāka labāk nekā ceturtdaļfinālā. Ar aktivitāti aizsradzībā sekmēja lūzumu spēles gaitā. Diemžēl Eiropas čempionāts beidzās pirmā puslaika nogalē pēc turcietes rupja spēka paņēmiena.

Anete Jēkabsone *****

39 min, 30 p. (12/19, 4/4), 6 atl., 4 piesp., 3 pārķ., 3 kļ., 3 piez. Sasniedza čempionāta rezultativitātes rekordu. Uzbruka pati, vadīja saspēli, cīnījās aizsardzībā. Īsta izlases līdere.

Elīna Zīke ***

7 min, 2 p. (1/1, 0/0), 1 kļ. Atvēlētajā laikā bija aktīvāka nekā iepriekš. Svarīgā brīdī izcēlās ar oriģinālu caurgājienu.

Ieva Kubliņa ***

32 min, 14 p. (5/16, 3/4), 6 atl.,

1 piesp., 2 kļ., 4 piez. Uzbruka nestabili, toties guva punktus kritiskos brīžos. Izturēja laukumā pēdējās 13 minūtes ar četrām piezīmēm, kaut arī par daudz brīvības pie groza deva turciešu centram Jilmazai.

Aija Brumermane b/a

1 min, 0 p. (0/0, 0/0), 1 piez.,

1 kļ. Īsajā brīdī laukumā paspēja kļūdīties un tika nosēdināta atpakaļ pie rezervistēm.

Latvija pret Franciju

Liene Jansone **

14 min, 2 p. (no spēles 1/7), 1 atl. Nespēja būtiski mainīt spēles gaitu.

Zane Eglīte ***

27 min, 8 p. (3/4), 3 atl., 3 pārķ.,

3 piesp., 1 piez., 1 kļ. Darbojās drošāk nekā pirmajos mačos, tomēr nespēja būtiski mainīt spēles gaitu.

Zane Teilāne **

9 min, 0 p. (0/2), 1 atl., 1 kļ,. Nespēja būtiski mainīt spēles gaitu.

Gunta Baško ***

34 min, 7 p. (3/13, sodi 1/1), 7 atl., 6 piesp., 2 pārķ., 1 bloks, 4 kļ.,

2 piez. Nespēja būtiski mainīt spēles gaitu.

Anete Jēkabsone ***

38 min, 23 p. (9/13, 1/4), 7 atl.,

4 piesp., 1 pārķ., 1 bloks, 5 kļ.,

4 piez. Nespēja būtiski mainīt spēles gaitu.

Evija Āzace **

20 min, 6 p. (3/5, 2/2), 3 atl.,

3 piesp., 2 bloki, 2 kļ., 3 piez. Nespēja būtiski mainīt spēles gaitu.

Elīna Zīke **

15 min, 3 p. (1/3, 0/2), 1 atl., 3 kļ. Nespēja būtiski mainīt spēles gaitu.

Ieva Kubliņa **

31 min, 11 p. (4/11, 3/4), 4 atl.,

1 piesp., 2 kļ. Nespēja būtiski mainīt spēles gaitu.

Aija Brumermane **

1 min, 2 p. (0/0, 2/2), 3 atl., 1 piez. Nespēja būtiski mainīt spēles gaitu.

-------------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

12.09.05 laikraksts Neatkarīgā rīta avīze

Uz trīs minūtēm Brazīlijā

Ēriks Strauss, Neatkarīgās korespondents Ankarā

Valdība liedz finansējumu Latvijas sieviešu izlasei

Finālspēlē par piekto vietu izcīnot pārliecinošu uzvaru, pēdējo ceļazīmi uz pasaules čempionātu, kas nākamgad notiks Brazīlijā, izcīnīja Francijas izlase. Arī Latvijas izlases sniegums šajā čempionātā vērtējams ar pluszīmi – astoņās spēlēs izcīnītas četras uzvaras, un izcīnītā sestā vieta ir augstākā, kādu jebkad izcīnījusi kāda no nacionālajām izlasēm.

Otersons saskata paguruma pazīmes

Iespējams, ka uzvarētās spēles pār Turciju iespaidā Latvijas izlases galvenais treneris Raivo Otersons ļāvās apcerīgām domām par vakardienas maču ar Francijas izlasi. Ar to pašu Francijas izlasi, kurai priekšsacīkstēs jau bija zaudēts un nevis vienkārši zaudēts, bet ar diezgan lielu bezcerības sajūtu. Kādi bija Otersona iemesli pirms atkārtotas tikšanās ar francūzietēm cerēt, ka pāris dienu laikā krasi būs mainījies abu komandu meistarības līmenis?

– Francijas izlase uz Eiropas čempionātu noteikti brauca pēc medaļām, es pat domāju, ka pēc visaugstākās raudzes, un ar šādu domu aizvadīja katru spēli. Varu tikai iedomāties, kādā psiholoģiskajā bedrē nonāca francūzietes pēc zaudējuma krievietēm. Sekas bija pamanāmas vēl nākamajā dienā, kad Francija aizvadīja mazā pusfināla maču ar Poliju. Pēc pirmā puslaika polietes bija vadībā ar 18 punktu pārsvaru, taču bija acīm redzams, ka polietēm tuvāk spēles izskaņai sāk pietrūkt spēka. Tieši tāpat, kā tas bija ceturtdaļfināla spēlē ar Lietuvu. Tikai pateicoties Polijas izlases nevarībai, francūzietēm tomēr izdevās atrast spēka rezerves un uzvarēt šo maču. Tiesa, tas viņām prasīja papildu piepūli un, redzot, ka ļoti liels spēles laiks bija komandas vadošajām spēlētājām, man šķiet, francūzietes sāka pagurt, un tas varētu būt viens no mūsu trumpjiem.

Tiesa, tūlīt pat Otersons piebilda, ka arī Latvijas izlases vadošās spēlētājas dienu iepriekš (spēlē pret Turciju) laukumā bijušas gandrīz visu spēles laiku un arī mūsējām spēlētājām iepriekšējo septiņu spēļu laikā būs sakrājies nogurums.

Piektās vietas likme – pasaules čempionāts

Iespēja nokļūt uz pasaules čempionātu tomēr ir pietiekami liels arguments, lai aizmirstu par čempionāta laikā gūtajiem savainojumiem un milzīgo nogurumu. Piektajai vietai bija pat trīskārša vērtība – vispirms tiek izcīnīta ceļazīme uz pasaules čempionātu, bet, kā zināms, tad tikai caur pasaules čempionātu ir iespējams nokļūt uz olimpiskajām spēlēm. Vēl viens papildu bonuss Eiropas piektajai spēcīgākajai komandai – tā ir garantēta vieta 2007. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā (tas notiks Itālijā). Savukārt pārējās izlases, kuras palikušas aiz piektās vietas, turpina cīņu par vietu zem lielās sieviešu basketbola saules un ceļu uz finālturnīru lauž cauri sarežģītajai kvalifikācijas sistēmai. Diemžēl arī Latvijas izlasei būs jābrien šis nepateicīgais un dārgais ceļš, un šodien nav pat zināms, ar kādiem līdzekļiem Latvijas izlase sagaidīs nākamo ciklu.

Iespējams, ka basketbolistes jau zina, bet, iespējams, ka par nepatīkamajām ziņām no valdības nama spēlētājas uzzinās, tikai atgriežoties Latvijā, taču valsts, kuru pusotru nedēļu pārstāvēja divpadsmit basketbolistes, vadība kārtējo reizi parādījusi savu vienaldzīgo attieksmi pret sportu. Basketbola savienības vadība valdībā bija iesniegusi nākamā gada budžetu, un vienā no tā sadaļām pienācīga vieta bija atvēlēta arī sieviešu izlasei. No valsts tika prasīti 100 000 latu, taču šī sadaļa ātri vien tika izsvītrota.

Maldinošs sākums, reāls turpinājums

Tikai pirmajās trīs minūtēs bija kaut kādas cerības, ka neatkārtosies iepriekšējās spēles scenārijs. Neticami, bet šo minūšu laikā latvietes skrēja ātri un sakarīgi, un arī metieni bija precīzi (neiztika arī bez garām aizmestajiem vieglajiem punktiem). Izlases rezultatīvākā spēlētāja Anete Jēkabsone ātri panāca 4:0, Ieva Kubliņa un Gunta Baško trešās minūtes sākumā 10:4, taču tas bija arī viss, ko čempionāta pēdējā spēlē iespēja tobrīd jau zināmā Eiropas sestā spēcīgākā komanda – Latvija. Līdz pirmās ceturtdaļas pēdējai minūtei otrais sapnis par spēlēšanu bija jau izsapņots (pirmais bija pirms ceturtdaļfināla mača ar Spāniju), jo septiņu minūšu laikā tika pazaudēts gan pirmajās trīs minūtēs sataustītais spēles pavediens, gan spēles saturs, gan tās kvalitāte. 1:21 – šāds rezultāts tika fiksēts šo septiņu minūšu laikā, un šķiet, turpmākie komentāri par spēles gaitu ir lieki.

Viedoklis

Raivo Otersons, Latvijas izlases galvenais treneris:

– Šodien mums bija daudz problēmu ar sastāvu, taču pat neraugoties uz tām, uz maču ieradāmies tikai ar vienu domu – cīnīties par uzvaru. Mēģinājām cīnīties, bet rezultāts ir tāds, kāds tas ir. Nenoliegšu, ka visa čempionāta laikā bija arī manas kļūdas, taču tās pārsvarā ir saistītas ar manām pieticīgajām zināšanām par sieviešu psiholoģiju. Pārāk īsu laiku esmu strādājis ar sievietēm, un sieviešu psiholoģiju nav iespējams izprast pāris mēnešos. Prieks ir par to, ka visas spēlētājas nežēloja savus spēkus un katrā mačā pilnībā ziedoja sevi konkrētajai spēlei. Kādai spēlētājai tas izdevās labāk, kādai sliktāk, un to var redzēt spēļu protokolos. Tiesa, protokoli ir tikai redzamā daļa. Manuprāt, skaistākā un vērtīgākā uzvara bija pār Turciju. Varbūt tāpēc, ka zālē bija pavisam cita gaisotne, kuru uzkurināja turku līdzjutēji, taču man ir gandarījums arī par pārējām uzvarām. Nemaz nebiju pievērsis uzmanību uzvarēto spēļu skaitam, jo vairāk orientējos uz to, kā izkļūt no grupas un kā aizspēlēties pēc iespējas tālāk. Kāpēc neuzvarējām nevienu no tā sauktajām lielajām izlasēm? Katrā spēlē ar šīm pretiniecēm mums bija doma aizķerties, taču tās ir pavisam cita līmeņa komandas un, lai mēs tās uzvarētu, ar meistarību vien nepietiek. Bez veiksmes šodien šīs komandas mēs nevaram pārspēt. Lai tās uzvarētu, mums ir jānospēlē augstāk par savām spējām un jācer, ka pretiniecēm būs melnā diena. Ar spānietēm sākums izskatījās cerīgs, taču pāris rupjas kļūdas, un spēles liktenis ir jau izšķirts. Vienalga mums nav ko kaunēties par savu spēli, jo uzvaras tika izcīnītas pār sava līmeņa komandām, un arī tas ir zināms mūsu meistarības rādītājs, tā bija prasme savākties tieši uz šiem mačiem.

-------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

12.09.05 laikraksts Neatkarīgā rīta avīze

Basketbolistes atkal pirmās

Ēriks Strauss, Neatkarīgās korespondents Ankarā

Izcīnījusi uzvaru pār čempionāta saimniecēm – Turcijas basketbolistēm –, Latvijas izlase nodrošināja sev vietu vismaz labāko sešniekā. Vēl nevienai no nacionālo izlašu komandām tik augsta ranga mačos nav bijis pa spēkam izcīnīt šādu augstu vietu. U-20 izlases basketbolistes bija pirmās, kuras Latvijai izcīnīja medaļas, bet pieaugušo izlase ir pirmā, kura iekļuvusi labāko sešniekā.

Spēles dienā Latvijas izlases treneri nolēma spēlētājām dot lielāku brīvību. Sestdienas rītu katra spēlētāja varēja pavadīt pēc saviem ieskatiem – staigāt pa pilsētu, pusstundiņu plunčāties viesnīcas baseinā vai vienkārši nedarīt neko. Šāda atslodze bija vairāk nekā nepieciešama, jo zaudējums Spānijai bija prasījis pārāk daudz emociju un arī sievietēm raksturīgo asaru – pirmais piegājiens nokļūt Brazīlijā, beidzās ar neglītu zaudējumu...

Maksimālā koncentrēšanās spēlei sākās tikai divas stundas pirms tās sākuma, kad vajadzēja kāpt autobusā un doties uz spēļu vietu. Mača pirmās minūtes apliecināja, ka treneru izvēle spēlētājām dot brīvāku soli bija pareizs lēmums, taču pirmās ceturtdaļas turpinājums lika domāt pavisam citādi. Skrienot līdzi temperamentīgajām turcietēm, vēsāks prāts bija mūsējām, un pēc divām minūtēm rezultāts ir gluži labs – 7:2. Ja vēl savus vieglos punktus no groza apakšas būtu guvušas Jansone un Jēkabsone, varētu dzīvot bez bēdu, taču savu ātrumu ar metienu precizitāti papildināja turcietes, un nākamo trīs minūšu laikā jau zaudēts ar 2:15, bet kopējais rezultāts ir 9:17. Ejot pārtraukumā – 17:26, un otrās ceturtdaļas sākumā arī desmit un pat 11 punktu deficīts (19:29, 21:32). Iepriekšējos mačos, nonākot tik dziļos mīnusos, latvietēm tā arī neizdevās pacelt galvu, taču Turcijas izlase nav Čehijas, Francijas vai Spānijas izlase, un īsā laikā izlietais ūdens ir sasmelts, bet puslaika pēdējie punkti ir Jēkabsones ieguldījums – pieci pēc kārtas –, un vadībā jau Latvija (40:38, 45:41). Diemžēl pirmais puslaiks tika pabeigts arī ar kārtējiem zaudējumiem – vispirms zem sava groza cieta Teilāne, bet ātrajā uzbrukumā kā ar veseri zemē tika iedzīta jau tā daudz cietusī Tāre. Tas bija viņas pēdējais izgājiens šajā čempionātā...

"Pavasarī Teilānei NCAA čempionātā tika izsists zobs, un tagad viņa spēlē ar zobu sargu. Turcietes sitiens bija tik spēcīgs, ka zobu sargātājs tika iedzīts dziļāk mutē. Tārei tika iesists pa kaklu un vēl savainota potīte," ievainojumus pārskaita Otersons.

Trešajā ceturtdaļā mūsējām divas reizes izdevās panākt it kā drošo 9 punktu pārsvaru (60:51, 62:53), taču ceturtdaļas izskaņā turcietes sajuta medījuma garšu, un sešas minūtes līdz mača beigām pusotra tūkstoša aurojošu turku līdzjutēju sāka skandināt uzvaras dziesmas – 66:67. Taču šajā brīdī punktu guvēju sarakstu papildināja visur esošā Gunta Baško, un viņas četri pēc kārtas gūtie punkti arī pieklusināja iekarsušās turcietes – 72:67. Nav svarīgi, cik punktu tu iemet spēles laikā, bet ir svarīgi, kad tu tos iemet. Šie četri Baško punkti bija īstajā vietā un īstajā laikā. Savukārt Zane Eglīte uzslavu pelnījusi par savu drošo roku un nervu stiprumu – tieši viņa pēdējā minūtē ar trīs pēc kārtas iemestajiem soda metieniem (no 76:75 uz 79:75) liedza turcietēm jebkādas cerības uz uzvaru.

---------------------------------------

Citāti no raksta

12.09.05 laikraksts Rīgas Balss

Piecniekā vēl netiekam

Jānis Erenbergs

„Izšķirīgajā Eiropas čempionāta fāzē Latvijas valstsvienība divās spēlēs spēja izcīnīt vienu uzvaru. Lai iesprauktos starp pasaules meistarsacīkšu dalībniecēm (nākamgad Brazīlijā startēs Vecā kontinenta piecas labākās vienības), ar to šoreiz bija par maz. Tomēr no valsts, kuras klubi jau gadu desmitiem ilgi nav spējuši rast iespēju sistemātiski startēt Eiropas kausu izcīņā, tas ir vērā ņemams panākums. Turklāt, neskaitot Latvijas vīriešu futbola izlasi, nekādi nespēju atcerēties sporta spēļu komandu no Latvijas, kas Turciju būtu spējusi uzvarēt vai maču beigt neizšķirti (basketbolā tas nav iespējams pat pēc spēles noteikumiem) sāncenšu laukumā.

Jā, pret Spāniju un Franciju mūsu valstsvienības spēki vēl bija par īsiem. Taču neaizmirsīsim, ka vairākos Francijas (arī Spānijas) vadošajos klubos mūsu spēlētājas spēlē vienas no vadošajām lomām. Tātad varbūt nemaz ne tik tālā nākotnē nav jāgaida arī panākumi pret šāda līmeņa vienībām? Gaidīsim un cerēsim.“

---------------------------------------

Citāti no raksta

12.09.05 laikraksts Sports

Latvijai sestā vieta Eiropā

Renārs Buivids

“Vēl pirms ceturtdaļfināla spēles Ieva Kubliņa Sportam norādīja, ka grupu turnīrā mačos pret čehietēm un francūzietēm pietrūcis nopietnas sagatavošanās un spēles plāna. Šis noteikti ir akmens Raivo Otersona dārziņā. Eiropas čempionāta laikā ne mazums basketbola speciālistu arī Latvijā norādīja uz problēmām ar mūsu komandas taktisko sagatavotību un sadarbību īstenošanu dzīvē.”

“… neveiksmi pēdējā mačā varētu neuztvert tik sāpīgi , ja ne tieši šajā spēlē izšķirtos pēdējās ceļazīmes uz pasules čempionātu liktenis. Latvijas sportistu vēlme būt pārāk pieticīgiem – izcīnīta vieta ne tikai ceturtaļfinālā, bet pat pirmajā sešiniekā – ko nu vairāk? Protams arī konkrētajā zaudējumā Francijai var vainot ne tikai treneri, bet arī pašas basketbolistes, taču nedrīkst aizmirst, ka tieši treneris nosaka komandas spēli, tiecoties panākt situāciju, lai katra no spēlētājām laukumā varētu parādīt maksimāli labāko sniegumu.”

To Otersonam noteikti neizdevās panākt. Latvijas izlasēm nav daudz tādu basketbolistu kā Anete Jēkabsone, kura pat, izmantojot nelielu palīdzību no komanads biedrenēm, var nokļūt labā uzbrukuma pozīcijā un gū grozus – divu vai arī trīs punktu vērtē. Protams, var jau visu vainu novelt uz pieredzējušās saspēles vadītājas Ilzes Oses-Hlebovickas trūkumu, taču epizodiski demonstrētais kvalitatīvais sniegums apliecina, ka šis sastāvs nebūt nav izsmēlis visas savas iespējas. Par to nevaram būt apmierināti, taču priecē vismaz fakts, ka Latvija šajā turnīrā nezaudēja nevienai sava līmeņa komandai…”

---------------------------------------

12.09.05 laikraksts Vakara Ziņas, Gints Narogs: Eiropā sestās, bet, kuras pasulē - neuzzināsim

---------------------------------------

Citāti no rakstiem

12.09.05 laikraksts Latvijas Avīze

Sestās labākās Eiropā un Saimnieces svešā mājā

Māris Siliņš

“Latvijas izlase Eiropas čempionātā cīnījās katrā spēlē un tika atalgota ar pārliecību, ka nākotnē šī komanda varētu pretendēt uz vēl augstāku vietu.”

“…vismazāk ir vajadzīga tā ņurdēšana, kas pēdējā laikā notikusi komandai aiz muguras – treneris esot tāds un šitāds. Vai tiešām kāds cits, nonākot Otersona vietā, šo komandu aizvestu līdz medaļām? Stipri šaubos.”

---------------------------------------

12.09.05 laikraksts 5 min, 1.lpp.: Mūsu basketbolistes – sestās Eiropā

“Latvijas dāmu basketbola izlase cīņā par pēdējo caļazīmi uz pasaules meistarsacīkstēm netika galā ar Francijas dzelžaino aizsardzību (62:85). Tomēr sestā vieta Eiropas meistarsacīkstēs ir lielisks panākums Turpinājums var būt vēl labāks, jo lielākajai daļai spēlētāju labākie gadi basketbolā vēl ir tikai priekšā.“

--------------------------------------- 

Raksts

12.09.05 www.sportsnews.lv

Uzvaras pamatā komadas spēle – click!

Gunārs Gailītis

---------------------------------------

11.09.05 plkst. 22.05 Latvijas Radio 1 Sporta ziņas, audioieraksts ŠEIT!

No Ankaras klausāma Initas Kresas intervija ar Raivo Otersonu

Rakstiski izvilkumi lejāk.

Raivo Otersons: Šobrīd neesmu gatavs rezumējumu sniegt. Bija arī manas kļūdas, viennozīmīgi. Varbūt ne tik daudz tieši laukumā – tajā redzamajā daļā, bet vairāk – tīri tajā sieviešu psiholoģijā, varbūt es būtu varējis būt labāks psihologs, palīdzēt meitenēm vairāk individuāliv darbībā ārpus, - teiksim, viesnīcā un tā, tādā ziņā, ja?

---------------------------------------------------

11.09.05 Radio SWH Nedēļas sporta apskats

25 min par sieviešu basketbolu

Vada Anatolijs Kreipāns un Krišjānis Kļaviņš

Anatolijs Kreipāns: Latvijas izlases spēles ļoti spilgti sadalās pa divām kategorijām: tās, ka ir apmēram mūsu kategorijā – visas esam uzvarējuši, bet tām komandām, ka sir nākamajā pakāpē, - pārliecinoši zaudējām… Vislabākie vārdi gan par komandu kopumā, gan par jebkuru, kas gāja laukumā!

Anatolijs Kreipāns par Raivo Otersona uzvedību

Daudz tiek runāts par Otersona piemērotību, bet nevēlos iesaistīties šajās diskusijās, jo katram trenerim ir savs skatījums un komanda galu galā ir ieņēmusi 6.vietu.

Bet vienu gan es nesaprotu. Kā tā var būt, ka treneri visa čempionāta gaitā ne reizes nevar sazvanīt, k ātā var būt, ka trenerim aizsūti zīmīti, ka, Raivo, mēs gribam tevi asvanīt, cilvēki grib dzirdēt, ko tu pats saki, uni r pilnīgs klusums, nekādas reakcijas, - to gan es nesaprotu. Tas ir pirmais gadījums manā vairāk kā 25 gadu žurnālista karjerā. Es pirmo reizi saskaros ar šādu gadījumu, kad visa čempionāta gaitā treneris nav sazvanāms. Galu galā jārēķinās ar tiem cilvēkiem, kas seko līdzi komandai un grib kaut ko dzirdēt no pirmavota, kas grib dzirdēt to balsi, no trenera kādu atsauksmi. Man tas nav saprotams. Es nezinu iemeslu, iespējams, ka bija kāds iemesls, varbūt telefons salūza …[Krišjānis Kļaviņš iestarpina: it kā jau numurs sauca, bet…] …jā, bet es arī zīmītes sūtīju: nu, Raivo, pacel klausuli, viņš taču zina manu telefona numuru, es no sav mobila telefona speciāli zvanīju, lai būtu redzams, kas zvana. Es taču nezvanu tāpēc, ka man nav ko darīt vai arī es vēlos ar Raivo papļāpāt.

---

Basketinfo.eclub.lv ārpusraidījuma publiskā zīmīte Anatolijam Kreipānam

Basketinfo.eclub.lv ir noklausījies visas Radio SWH pārraides, kur ir bijusi runa par vai ap Raivo Otersonu, un nekā tāda tur nav bijis, kā dēļ Otersonam būtu bijis briesmīgi jāapvainojas. Neziņa, kā zināms, ir viens no lielākajiem stresoriem cilvēka dzīvē. Tā kā atliek vienkārši nesatraukties un saglabāt mieru! Piemēram, arī Basketinfo.eclub.lv ir sūtījis daudzas e-pasta zīmītes Latvijas Basketbola savienībai. Labi, ja 10 % gadījumā viņi uz tām atbild. It kā jau Basketinfo.eclub.lv ar savu vērtīgo darbību sieviešu basketbola popularizēšanā būtu pelnījis labāku attieksmi. Bet nekas – ir cilvēki, kas nesaprot. Nav vērts par to satraukties, ir lielākas lietas, par ko domāt!

---

...raidījuma turpinājums

Intervija ar Ievu Tāri

Anatolijs Kreipāns: Bet Ievu Tāri mēs par laimi sazvanījām.

Krišjānis Kļaviņš: Sveiki, Ieva, čempionāts beidzies, es domāju, visa Latvija jūsu priekšā noņem cepures, lielisks sniegums – uzvarētas visas sava līmeņa komandas. Vai Tev ir gandarījums?

Ieva Tāre: Nepārprotami, gan man, gan visai komandai ir gandarījums par šo 6.vietu.

Anatolijs Kreipāns: Pēc uzvaras pār Turciju bija grūti noskaņoties tādai riktīgai cīņai par 5.vietu…

Ieva Tāre: Es domāju, ka noskaņojušās bija visas, cik vien varēja, bet nu tās iepriekšējās 7 spēles bija paņēmušas savu – gan spēkus, gan psiholoģiju, visas apzinājās, ka tas būs ļoti grūti izdarāms. Bet nu, meitenes cīnījās godam un rezultāts ir likusakarīgs. Francijas līga tomēr ir viena no spēcīgākajām gan Eiropā, gan Pasaulē, un tas lika sevi manīt. Un viņas bij labākas šodien.

Anatolijs Kreipāns: Ja pirms EČ Tev kāds būtu teicis, ka Latvija būs pirmajā sešiniekā?

Ieva Tāre: Mēs noteikti uz to arī gājām un astotnieks bija pati par sevi saprotama lieta. [TV ekrānos bija redzams, ka pēc iekļūšanas astotniekā, t.i. pēc uzvaras pār Grieķiju, mūsējās nemaz nepriecājās, atšķirībā no pēc iekļūšanas sešiniekā - Basketinfo.eclub.lv ārpusraidījuma piezīme].

Anatolijs Kreipāns: Kā tev ar veselību? Jo Tu šodien nevarēji palīdzēt komandai…

Ieva Tāre: Man ir potītes saišu sastiepums, un man šis čempionāts nav bijis veiksmīgs.

Krišjānis Kļaviņš: Vakardien skatoties to spēli pa televīziju, ekrānā likās, ka Tu varēji bez galvas palikt tajā epizodē, kad Tevi „nonesa“…

Ieva Tāre: Tur bija tā, ka mani iegrūda mugurā un, es piezemējoties, uzkritu zu savas kājas un izmežģīju potītes saites.

Anatolijs Kreipāns un Krišjānis Kļaviņš: [vienbalsīgi] Katrā ziņā izskatījās vairāk kā iespaidīgi!

Anatolijs Kreipāns: Tā kā ar cirvi pieskrēja…

Ieva Tāre: Nu jā, bet Turcija gāja uz visu banku, piemēram, Zanes Teilānes tika uzliktas 5 šuves uz lūpas…

Anatolijs Kreipāns: Kā Tu domā, vai šī sestā vieta EČ varētu būt tas pirmais solis uz mūsu dāmu basketbola atdzimšanu?

Ieva Tāre: Komanda ir laba, jauna un perspektīva. Pie labiem treneriem, pie kārtīga darba sagatavošanās ciklā un pie pietiekamiem līdzekļiem, es domāju, nepārprotami, šī varētu būt pirmā 3-nieka komanda. [Jāpiezīmē, ka I.T. Pēc rakstura ir nevis sapņotāja, bet gan reāliste - Basketinfo.eclub.lv ārpusraidījuma piezīme].

Krišjānis Kļaviņš: Kad izlase atgriežas Latvijā?

Ieva Tāre: Mēs atgriežamies Latvijā otrdien 13.septembrī plkst 13.00

Krišjānis Kļaviņš: Okay, tad lidostā jums sagaidītāju nevajadzētu trūkt!

Ieva Tāre: [smejas]

---------------------------------------

Izvilkumi

11.09.05 TV3 Ekspertu studija

Spēle ar Franciju par 5.vietu

Vada Ilze Ieviņa (bijusī Latvijas izlases spēlētāja).

Eksperti – Svetlana Zitāne (bijusī Latvijas izlases spēlētāja) un Ainārs Čukste (Latvijas U-20 izlases galvenais treneris).

Rakstiski izvilkumi lejāk!

[Diezgan dīvaini, ka uz galveno un pēdējo spēli studijā ir eksperimentāls ekspertu sastāvs; ne velti pēc jautājuma, kā tad īsti spēlē Francijas izlase, Ainārs Čukste smagi nopūtās un teica, ka viņš par šo jautājumu nav interesējies – Basketinfo.eclub.lv ārpusraidījuma piezīme]

Pirms spēles

Svetlana Zitāne: Es noteikti gribētu paslavēt Ievu Tāri ar visām vuiņas traumām. Tik pašaizliedzīgu spēlētāju es nezinu nevienu.

Ainārs Čukste: Gribētos, lai tā komandas spēle būtu labāka. Kaut kas drusciņ pietrūkst no spēles vadības puses, spēles organizētības ziņā. [Latvijas izlase bija kā kāda no āfrikāņu futbola izlasēm: spēlētāji meistarīgi, bet spēles organizācija pašvaka; tas šoreiz spilgti izpaudās pret Eiropas topizlasēm – Basketinfo.eclub.lv ārpusraidījuma piezīme]

Pēc pirmā puslaika

Svetlana Zitāne: Bija kaut kādas kļūdas, bet treneris neņēma minūtes pārtraukumu, no plusiem aizgāja uz mīnusiem, bet treneris spītīgi neņēma „minūti“. Nekas netika mainīts taktiskajā ziņā, tā izskatījās, ka „izkaram balto karogu“. Vai tad mēs negribam braukt zu pasules čempionātu?

Pēc spēles

Ilze Ieviņa: Ir tāds teiciens: „uzvar komanda, zaudē treneris“… Vai tas tā ir?

Svetlana Zitāne: Es domāju – noteikti. Ja tas treneris neko nedara un tā spēle iet tā, kā iet. Bet nu 6.vieta ir ļoti labs sasniegums, bet vienmēr jau gribās augstāk. Ja bija tā iespēja, tad kāpēc to neizmantot šoreiz un gaidīt uz kādu citu pasaules čempionātu? Pie tās izcīnītās 6.vietas ir tāds maziņš rūgtumiņš, ka varēja būt labāk.

Ainārs Čukste: Man jāpiekrīt Svetai. Mēs neizdarījām visu, ko mēs varējām izdarīt. Individuāli - varbūt jā, bet kā komanda – nē. Tas rūgtums ir palicis, diemžēl.

Svetlana Zitāne: Varēja būt labāk, bet mēs neizmantojām savas iespējas. Pie tik laba sastāva, kāds ir šoreiz Latvijas sieviešu izlasē, tāds, man liekas sen nav bijis. Žēl, jo mēs varējām pabeigt augstāk, jo tās pretinieces nekādus brīnumus nerādīja. Vienīgi čehietes mūs „samala kā tāds ceļarullis“, ar pārējām mēs varējām spēlēt kā līdzīgs ar līdzīgu, ja vien tiešām būtu kā komanda…

---------------------------------------

11.09.05 spēle par 5.vietu un tikšanu uz Pasaules čempionātu:

LATVIJA – Francija 62:85 Jēkabsone 23, Kubliņa 11. Delfi KOMENTĀRI!

Basketinfo.eclub.lv : Latvijas izlase šajā čempionātā ir uzvarējusi visus, kas bija jāuzvar. Tagad vēl atliek uzvarēt to, ko it kā nav jāuzvar!

--------------------------------------- 

Raksts

11.09.05 www.sportsnews.lv

Gunāra Gailīša pārdomas pirms spēles ar Franciju – click!

---------------------------------------

Raksts

10.09.05 www.sportsnews.lv

Gunāra Gailīša pārdomas par Latvijas izlases sniegumu – click!

---------------------------------------

10.09.05 plkst. 22.05 Latvijas Radio 1 Sporta ziņas, audioieraksts ŠEIT!

No Ankaras klausāma Initas Kresas intervija ar Aneti Jēkabsoni

Rakstiski izvilkumi lejāk.

Kaspars Kārkliņš: Spēlē ar Turciju vienkārši neapturama, pat sedzot divatā, bija Anete Jēkabsone. 30 punkti – tas ir atkārtots čempionāta rekords, viņa izcīnīja arī 6 atl.b. un atdeva 4 rez.piesp.

Anete Jēkabsone: Kā vienmēr, sākumā palaidām viņas pa priekšu un tad skrējām viņām pakaļ. Bet man prieks mar mūsējām, ka visas „savācās“ un cīnījās. Un Zane Eglīte pēdējās spēles ir ļoti labi aizvadījusi... Man bija ļoti grūti – visu laiku bija jāspēlē par sapēles vadītāju, un spēki „aiziet“, jo prtinieces jau atkal sāk “presēt“ no gal līnijas un kamēr tu tiec garām...

Inita Kresa: Šodien, vairāku apstākļu spiesta, parādījās tāda taktika, ka laukumā vienlaicīgi spēlēja vienlaicīgi trīs garās spēlētājas. Vai spēlē ar Franciju viens no variantiem varētu būt tāds, ka varētu spēlēt uzreiz ar 3 garajām spēlētājām?

Anete Jēkabsone: Es domāju – noteikti, jo ja mums ir auguma pārsvars... Tāpat kā čehietes spēlē – visas vienā augumā, tāpēc arī viņas arī „iet visām komandām pāri“. Es domāju – Liene Jansone noteikti varētu spēlēt kā 3.numurs...

Inita Kresa: Kā jums izdevās pārvarēt turku līdzjutēju spiedienu, lielo, rūcošo kori?

Anete Jēkabsone: Ja godīgi, - es laukumā vispār neko nedzirdu. Es dzirdēju mūsu fanus, kas tur bļāva „Latvija!“. Arī vēstnieks bija ieradies mūs atbalstīt. Es jūtu līdzi tiem skatītājiem, kas bija pie televizora, arī tiem, kas šeit zālē juta mums līdzi, jo spēle tiešām bija ļoti laba līdz pašām beigām.

Francūzietes šeit Turcijā jau ir ļoti ilgi, viņas atbrauca jau gandrīz nedēļu pirms čempionāta un trenējās. Manuprāt, viņas ier arī nogurušas un treneris uzticās tikai piecām spēlētājām, vai sešām. Nu nav tā Francija, kas varbūt bija turnīrā, kad mēs spēlējām Francijā. Es domāju – ja mēs spēlēsim kā šodien, tad varbūt mēs varam arī par uzvaru pacīnīties...

---------------------------------------

Izvilkumi

10.09.05 TV3 Ekspertu studija

Spēle ar Turciju

Vada Ilze Ieviņa (bijusī Latvijas izlases spēlētāja), eksperti – Zanda Redāla (bijusī Latvijas izlases spēlētāja) un Guntis Keisels (laikraksta Diena žurnālists).

Rakstiski izvilkumi lejāk!

Pirms spēles [tā aizrunājās, ka „norāva“ 4 minūtes no spēles sākuma! – Basketinfo.eclub.lv ārpusraidījuma piezīme]

Ilze Ieviņa: Zanda, Tu biji klātienē vērot spēles, mēs pavisam noteikti redzējām Tevi TV ekrānos. Tu vislabāk visu redzēji. Kas Tev ir sakāms par pirmajām spēlēm?

Zanda Redāla: Man ir liels prieks par mūsu meitenēm, jo viņas ir uzvarējušas visas, ko varēja uzvarēt un ir zaudējušas tām, kurām reāli varēja arī zaudēt. Es domāju, ka rezultāts būtu bijis vēl labāks, ja treneru sastāvs būtu palicis ar Armandu Krauliņu.

Ilze Ieviņa: Tev liekas, ka tagad nav komanda starp treneriem?

Zanda Redāla: Es to vienkārši jūtu, jo es šo spēli skatos no spēlētājas viedokļa. Un ja es pati būtu uz laukuma, tad man būtu pietrūcis tieši trenera koncepcijas, kā spēlēt un ko darīt. Spēlēs mūsu meitenes rāda to, ko viņas māk un var. Un viņas tiešām māk un var, ir liels potenciāls. Bet, ja „neaiziet“ līderēm, tad ir jābūt koncepcijai un savādākai spēlei.

Ilze Ieviņa: Kāds tad ir noskaņojums komandā? Tu tur droši vien satiki viņas arī ārpus spēlēm...

Zanda Redāla: Jā, man sanāca parunāt. Mikroklimats ir ļoti labs. Un ir arī ļoti liels potenciāls, bet tas šobrīd varbūt pilnībā netiek izmantots no trenera puses. Es nedomāju, ka šī ir tā īstā vieta, kur būtu jātrenē jauns sieviešu basketbola treneris.

Ilze Ieviņa: Kā Tu domā, par kuru vietu mūsu meitenes būtu pelnījušas spēlēt?

Zanda Redāla: Par piekto, bet savādākā treneru sastāvā.

Guntis Keisels: Turcija līdzšinējās spēlēs ir kļūdījusies 64 reizes, bet Latvija 117. Šī milzīgā starpība parāda, ka Latvijai ir rezerve snieguma uzlabošanai. Mans kolēģis Ivo Jirgens man tikko atsūtīja īsziņu, ka mūsu meitenes iesildās pirms spēles un dažas pat smaidot. Vai tā varētu būt laba zīme?

Zanda Redāla: Meitenes vienmēr smaida, par to nav šaubu! Šī ir ļoti laba komanda, bet „vijole ir jāmāk spēlēt“ un viņas ir jāizmanto pilnībā. Tajā brīdī, kad mēs viņām jutām līdzi zālē, tad mēs varbūt darījām to, kas bija jādara treneriem – jāuzmundrina!

Ilze Ieviņa: Skatoties spēles, izskatās, ka komadai nav sava zīmējuma, nav taktikā pārejas... [Guntis Keiselis tajā brīdī pacēla acis pret griestiem; I.I. sarunu jau no paša sākuma tendenciozi virzīja Otersona kritizēšanas virzienā, no malas izskatījās, ka pirms raidījuma par to ir notikusi vienošanās starp I.I. un Z.R. - Basketinfo.eclub.lv ārpusraidījuma piezīme] ...meitenes spēllē tā, kā pašas jūt...

Zanda Redāla: Tas jau ir tieši tas, par ko mēs runājām – nav jau šī zīmējuma, nav šī zīmētāja, kas uzzīmētu. Bet tad, kad spēle sanāk, tad to zīmējumu nevajag. Vajag tad, kad nesanāk...

Ilze Ieviņa: Kā Tev izskatījās, vai treneri meitenes uzmundrina?

Zanda Redāla: Meitenes uzmundrina viena otru. Bet šīs psiholoģiskās, pozitīvās noskaņas īsti nav. Kamēr mēs bijām Bursā, tikmēr mēs viņas uzmundrinājām. Varbūt vajadzētu vairāk individuālo pieeju, „sapurināšanu“.

Ilze Ieviņa: Ko tad mūsu meitenes laukumā neizmano no sava potenciāla?

Zanda Redāla: Noteikti spēku zem groza, mums ir ļoti liels potenciāls tur, tāds nekad nav bijis [Z.R. piemirsa, ka savulaik bija tāda Uļjana Semjonova - Basketinfo.eclub.lv ārpusraidījuma piezīme]

Pēc 1.puslaika

Ilze Ieviņa: Novēlam mūsu meiteinēm otro puslaiku sākt ar tādu pašu aktivitāti, ar kādu viņas beidz pirmo. Atgādināšu, ka Brazīlija ir skaista zeme, un droši vien meitenes gribētu tur nonākt!

Pēc spēles

Zanda Redāla: Es esmu vienkārši „starā“, jāsaka godīgi! Es zināju, ka šis meitenes var spēlēt un viņas parādīja, ka tiešām var!

---------------------------------------

10.09.05 EČ „mazais pusfināls“: Latvija – Turcija 81:78 (45:43) Jēkabsone 30, Kubliņa 14. Delfi KOMENTĀRI!

TV3 spēli pārraidīja tiešraidē.

Spēles laikā TV3 spēles komentētājs Anatolijs Kreipāns: „Kāpēc centriem būtu jāmet trīspunktnieks, tas, atklāti sakot, man nav saprotams!“ :))

Turcija ir „jāņem“. Ja tas izdosies, tad spēlē par 5.vietu pretī nāks [visdrīzāk] Francija, kuru no Eiropas TOP-4 izlasēm mums uzvarēt ir visreālāk!

---------------------------------------

10.09.05 laikraksts Diena, 1.lpp.

Arī pēc zaudējuma turpinās cīņa par Pasaules čempionātu

Ivo Jirgens, Ankarā

---------------------------------------

Pārpublicēts raksts

10.09.05 laikraksts Diena

Treneris. Galvenais

Ivo Jirgens Ankarā

Latvijas basketbolistes Turcijā trijās spēlēs ar Eiropas elites komandām piedzīvojušas trīs zaudējumus. Mīnus 31 punkts pret Čehiju, gandrīz divdesmit pret Franciju un Spāniju. Pietiekami pārliecinoši skaitļi, lai katru no šīm neveiksmēm un visas kopā nevarētu izskaidrot ar nejaušību, veiksmes trūkumu vai citiem subjektīviem faktoriem. Lai kā gribētos, nu nav Latvija vēl šādas klases komandu pulkā. Un arī pasaules čempionātam mūsējās drīzāk būs gatavas nevis pēc gada, bet pēc pieciem.

Visus trīs zaudējumus vienoja kāds apstāklis. Saskaroties ar prasmīgākām vai vismaz tikpat augsta līmeņa spēlētājām, strauji kritās Latvijas uzbrukuma efektivitāte. Pret Franciju situāciju vēl glāba izlases līderu individuālā māka un svaigums. Bet ceturtdaļfinālā neviena no viņām nenospēlēja savā līmenī. Kad spēku tik daudz vairs nebija un pirmajās spēlēs izmantotie taktiskie zīmējumi nevienam vairs nebija noslēpums, ar improvizācijām laukumā vien izrādījās par maz.

Un tas jau ir jautājums par to, cik pilnvērtīgs bijis darbs gatavojoties čempionātam. Jautājums par galveno treneri.

Par to, ka ne visas spēlētājas ir sajūsmā par Raivo Otersona — starp citu, iesācēja dāmu basketbolā — darba metodēm, bija dzirdēts jau labi sen. Daudz laika veltīts sadarbību un kombināciju teorētiskai apguvei, taču iespēju pārbaudīt tās kaut vai treniņā, spēlējot divi pret divi, bijis pārāk maz. Te daļēji izskaidrojums nestabilajai un neizteiksmīgajai spēlei pārbaudes turnīros pirms čempionāta.

Tagad jāsāk domāt, ka arī teorija Latvijas izlasei nav tā stiprākā puse. Ar Čehiju spēles beigās izskatījās, ka rezervistēm bez līderu palīdzības nav lielas saprašanas, kur kurai jāstāv, kur jāsaņem bumba un kam jāpiespēlē. Var jau būt, ka tā tikai šķita.

Toties noteikti nešķita, ka galvenais treneris izlaida no rokām komandas grožus ceturtdaļfināla pirmā puslaika beigās, kad ne ar minūtes pārtraukumu, ne spēlētāju maiņām pat necentās apturēt spāniešu izšķirīgo izrāvienu.

"Uz dēļa es varu uzzīmēt jebko, bet tikai spēlētājas to var realizēt laukumā," iebilst Otersons. Protams, basketbols nav leļļu teātris un basketbolistes nav marionetes. Taču "uzvar komanda, bet zaudē treneris". Trīs uzvaras Eiropas čempionātā Latvijas izlase svinēja, lielākoties pateicoties mājasdarbu izpildīšanai pirms spēles un to realizēšanai mača laikā. Sava uzvara laukuma malā trenerim vēl ir jāizcīna.

------------------------------------

Pārpublicēts raksts

10.09.05 laikraksts Diena

Vēl neesam lielvalsts

Ivo Jirgens Ankarā

Pēc zaudējuma Spānijai mūsu basketbolistes turpina cīņu par 5.vietu

Latvijas izlases basketbolistes pagaidām vēl nevar sevi pieskaitīt Eiropas elites komandām. Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā Latvija ar 50:69 (21:39) zaudēja vienai no turnīra favorītu komandām — Spānijai. "Cerējām, ka spēle vismaz izdosies līdzīgāka. Daudzi man saka — jūs jau tā esat paveikuši ļoti daudz, iekļūstot astoņniekā. Taču gribas, lai vismaz vienā no atlikušajām spēlēm mums izdotos uzvarēt arī kādu no Eiropas spēcīgākajām komandām," Latvijas izlases galvenais treneris Raivo Otersons cer, ka komanda atradīs spēkus mačiem par 5.—8.vietu un vēl pacīnīsies par pēdējo ceļazīmi uz nākamā gada pasaules čempionātu. Sestdien "mazajā pusfinālā" latviešu pretinieces būs Turcijas basketbolistes (plkst.16, ja mājinieču spēli nepārcels uz 20.30).

Kad galīgi nekrīt

Cenšoties uzminēt spāņu treneru ieceres, Latvijas izlases treneri sākuma sastāvā nesūtīja Baško, toties tajā vieta atradās Tārei.

Spēles gaita: 2:6 (2.min.), 4:13 (5.), 10:20 (10.), 18:20 (14.), 18:28 (15.), 21:39 (20.), 23:53 (26.), 33:56 (31.), 42:66 (37.), 50:69.

Pirmā ceturtdaļa diez cik cerīga neizskatījās, taču arī ne gluži bezcerīga. Jā, kļūdas un pasivitāte uzbrukumā Latvijas izlases uzbrukumu darīja diezgan bēdīgu (līdz centra spēlētājām bumba sākumā tika, šķiet, reizi trijos uzbrukumos). Taču par spēli aizsardzībā daudz pretenziju nevarēja būt. Izņemot spāņu līderi Valdemoro, ar kuru galā īsti netika ne Jēkabsone, ne Baško, ne Tāre (17 punkti pirmajā puslaikā), citas pretinieces nekādus brīnumus nerādīja. Optimismu viesa otrās ceturtdaļas sākums, kad pēc diviem grūtiem Jansones metieniem no groza apakšas starpību izdevās samazināt līdz diviem punktiem.

Taču prieki nebija ilgi. Latvietes, koncentrējot spēkus savas zonas nosargāšanā, atraisīja rokas spāņu snaiperēm. Divi trīspunktinieki pārdesmit sekunžu laikā viņu pārsvaru atkal atjaunoja 10 punktu robežās. Pirmais pieprasītais minūtes pārtraukums nepalīdzēja apturēt Spānijas izlases ofensīvu, otrā līdz puslaika beigām tā arī nebija, un vieglā panikā pārņemto Latvijas izlases aizsardzību sāncenses apspēlēja kā pēc notīm — atpūtā ejot, starpība jau bija pietuvojusies diviem desmitiem.

Uzvarēja spēcīgākās

"Man likās, ka Spānijas basketbolistes mača sākumā nemaz tik labi nejutās. Izdevās viņām neļaut izmantot ātros uzbrukumus, par atlēkušajām bumbām cīņa bija līdzīga. Šajā ziņā man komandai nav ko pārmest. Pārsvaru viņas ieguva uz mūsu kļūdu rēķina. Tā pati Valdemoro reizēm iestrēga mūsu aizsardzībā, bet katru pozicionālu kļūdu vai neprecīzu piespēli izmantoja," uzskata Otersons.

Otrajā puslaikā bija aizvadītas tikai sešas minūtes, un atmiņas par brīnumaino izglābšanos savstarpējā spēlē pirms septiņiem gadiem varēja mierīgi aizmirst — mīnus 30! No Latvijas komandas snaiperēm cerēto rezultātu neviena tā arī neparādīja (pirmo trīspunktnieku ar 11.mēģinājumu Latvijas izlasei 27.minutē realizēja… centra spēlētāja Āzace!), bet panākumiem no groza tuvuma bija epizodisks, ne pastāvīgs raksturs.

Tikai, kad spēles liktenis jau bija skaidrs, Spānijas izlase nedaudz atbrīvoja aizsardzības žņaugus un, spēlējot ar otro sastāvu (punktus guva 11 no 12 basketbolistēm), atļāva Latvijai uzvarēt vismaz pēdējo ceturtdaļu. "Pirms spēles komandai tika doti divi galvenie uzdevumi, un ar abiem spēlētājas šodien tika galā un tāpēc arī uzvarēja. Pirmkārt, neļaut brīvi uzbrukt Jēkabsonei un Baško — viņas kopā guva tikai astoņus punktus. Otrkārt, uzbrukt pacietīgi, meklējot labākās iespējas metienam," Spānijas izlases galvenais treneris Domingo Diass pēc mača apmierināts staroja.

"Jāatzīst, ka šī ir tā reize, kad uzvarēja spēcīgākā komanda, kurai ir vairāk pieredzes un kura arī laikam ir labākā fiziskajā stāvoklī. Viņu spēka spiediena dēļ visas mūsu veselības kaites izpaudās īpaši. Ne Tāre, ne Baško savainojumu dēļ vairs nav tādas, kādas bija čempionāta sākumā. Jēkabsone pārāk aizrāvās ar driblu un par maz asistēja centra spēlētājām, kurām arī šī nebija labākā diena. Mačos ar Eiropas spēcīgākajām komandām izpaužas izteikta "pirmā numura" trūkums. Arī meistarība un pieredze šoreiz bija pretinieču pusē," zaudējuma iemeslus uzskaita Otersons.

Eiropas čempionāts dāmām

Ceturtdaļfināls

Spānija — Latvija 69:50 (20:12, 19:9, 17:9, 13:20)

Spānija: Agilara 13, Palau 3, Valdemoro 17, Montanjana 6, Montesdeoka 6; Kampsa 3, Fernandesa 7, Hantala 3, Gallego 3, Martinesa 6, Feragula 6, Paskva.

Latvija: Eglīte 5, Jēkabsone 6, Tāre 4, Kubliņa 8, Teilāne 4; Baško 2, Jansone 10, Zīke, Āzace 11, Brumermane, Eibele.

2p.met. 16/37 17/44

3p.met. 9/30 2/19

1p.met. 10/12 10/11

Atl.b. 10+26 14+26

Piesp. 15 10

Pārķ. 15 12

Piez. 14 15

Kļūdas 15 22

Citās ceturtdaļfināla spēlēs: Lietuva — Polija 67:58 (31:34), Francija — Krievija 56:70 (33:32), Čehija — Turcija 86:60.

Latvija pret Spāniju

Liene Jansone***

20 min, 10 p. (no spēles 5/10, soda met.0/0), 2 atl., 1 pārķ., 1 kļ., 1 piez. Vienīgā, kas spēja pārvarēt spāņu aizsardzību zem groza un gūt punktus spēka cīņā. Otrajā puslaikā efektivitāte kritās.

Anda Eibele b/a

3 min, 0 p. (0/1, 0/0), 1 atl. Nospēlēja pēdējās minūtes, kad mača liktenis jau bija izšķirts. Rupjas kļūdas nepieļāva, taču neizcēlās arī pozitīvā nozīmē.

Zane Eglīte**

29 min, 5 p. (1/6, 2/2), 6 atl., 4 pārķ., 1 piesp., 4 piez., 0 kļ. Bija nepiekāpīga divcīņās, palīdzēja centra spēlētājām aizsardzībā. Šoreiz arī drošāk uzbruka, kaut ne visai precīzi.

Zane Teilāne***

23 min, 4 p. (2/4, 0/0), 9 atl., 2 piesp., 1 bloks, 1 kļ,. Spēles sākumā labi nospēlēja aizsardzībā (vismaz triju bloķētu metienu vietā ieskaitīts tikai viens). Uzbrukumā reti tika pie bumbas un ar aktivitāti neizcēlās.

Gunta Baško**

32 min, 2 p. (1/7, 0/0), 3 atl., 3 pārķ., 5 kļ., 3 piez. Kājas savainojums ievērojami mazinājis spēles efektivitāti un efektīgumu. Mazāk nekā ierasts palīdzēja "garajām", nevienas rezultatīvas piespēles.

Ieva Tāre**

18 min, 4 p. (1/3, 2/3), 2 piesp., 1 atl., 5 kļ., 1 piez. Iespēju robežās centās palīdzēt komandai, taču iespējas uz savainojuma fona laikam nebija tik lielas. Par maz ātruma, par daudz kļūdu.

Anete Jēkabsone**

33 min, 6 p. (2/15, 2/2), 3 atl., 3 piesp., 3 pārķ., 3 kļ., 3 piez. Netipiski zemo rezultativitāti var izskaidrot ar spāņu aizsardzību, taču meta garām arī vienatnē no groza apakšas. Trūka iepriekšējos mačos vēroto zibenīgo piespēļu partnerēm, par daudz individuālas darbības.

Evija Āzace ***

9 min, 11 p. (5/8, 0/0), 4 atl., 2 bloki, 1 kļ. Laukumā pavadot tikai 9 minūtes, kļuva par rezultatīvāko komandā. Iespējams, bija pelnījusi vairāk spēles laika. Bija droša un precīza uzbrukumā — tiesa, mača iznākums tad jau bija skaidrs.

Elīna Zīke b/a

5 min, 0 p. (0/0, 0/0). Laukumā izgāja jau pirmajā ceturtdaļā, taču ar savu spēli nebija pamanāma.

Ieva Kubliņa**

26 min, 8 p. (2/9, 4/4), 5 atl., 2 piesp., 1 pārķ., 2 kļ., 4 piez. Aizsardzībā ar pienākumiem kaut cik tika galā, taču uzbrukumā palika ēnā. Zem groza pie bumbas tika reti, bet no distances meta neprecīzi.

Aija Brumermane b/a

2 min, 0 p. (0/0, 0/0), 1 atl. Mača pašās beigās īpaši izcelties nepaspēja.

Nebija apturama

Spānijas izlases līdere Amaija Valdemoro (9) šoreiz nospēlēja tikai 27 minūtes un guva "tikai" 17 punktus. Vairāk nevajadzēja, jo, kad spēles iznākums jau bija skaidrs, viņa varēja atpūsties. Toties mača sākumā ar Valdemoro netika galā neviena, kaut arī viņa nebija perfekta (realizēja tikai 1 no 8 trīspunktniekiem). Toties sodus meta 100% — 8 no 8.

------------------------------------

Pārpublicēts raksts

10.09.05 laikraksts Neatkarīgā rīta avīze

Pret lielvalstīm – bezcerīgi

Ēriks Strauss, Neatkarīgās korespondents Ankarā

Eiropas sieviešu basketbola čempionātā Latvijas izlasei jāsamierinās ar spēlēšanu par 5. vietu

Nepiepildījās Latvijas izlases galvenā trenera Raivo Otersona klusais sapnis par to, ka spānietes varētu nenovērtēt mūsējās basketbolistes. Tāpat nepiepildījās klusais sapnis, ka Spānijas izlases līderei Amaijai Valdemoro tieši pret Latvijas izlasi varētu būt melnā diena. Piedzīvojušas kārtējo sagrāvi pret vienu no Eiropas basketbola lielvalstīm, Latvijas izlase šodien turpinās cīņu par piekto līdz astoto vietu.

Lietuvietes jau brauc uz Brazīliju

Lai arī ar vieglu izbīli, tomēr Lietuvas basketbolistes kļuva pirmās, kuras jau kopš vakardienas agras pēcpusdienas var sākt iztēloties vāļājamies kādā Brazīlijas pludmalē. Pēc tam, kad lietuvietes bija uzvarējušas savu apakšgrupu, komandas treneri esot staigājuši tik augstu paceltiem deguniem, ka tā vien radās vēlme mūsu kaimiņus atgriezt atpakaļ uz zemes. Pirmā vieta grupā, uzvara pār Spāniju un Krieviju bija pietiekami iemesli, lai justos pārākas par ceturtdaļfināla pretiniecēm, taču Polijas izlase nav no tām komandām, kuras par baltu velti dāvina uzvaras, bet Lietuvas izlase nav tā komanda, kura pretinieku var uzvarēt, spēlējot ar pusspēku.

Līdz pat pēdējai ceturtdaļai nebija ne mazāko pazīmju, ka viena komanda savu grupas turnīru pabeigs pirmās, bet otra – tikai ceturtās. Pēc trim nospēlētām ceturtdaļām Polija atradās vadībā ar 52:47, un arī pēdējās ceturtdaļas pirmās minūtes bija polietēm par labu, panākot lielāko pārsvaru mačā 58:50, taču turpmākajās septiņās minūtēs punktus guva tikai lietuvietes...

Ilūzijas bija veltīgas

Grūti bija iztēloties tos trumpjus, kuri, gatavojoties mačam pret Spāniju, varētu izrādīties izšķirošie, lai Latvijas izlase sagādātu vienu no lielākajām čempionāta sensācijām un uzvarētu Spānijas izlasi. Uzvaras vārdā beidzamajās divās spēlēs pat tika pietaupīta Ieva Tāre, saudzējošā režīmā darbojās Evija Āzace. Tika darīts viss, lai šīs divas spēlētājas tieši vakardienas mačā parādītu savu labāko spēli, taču ne vienmēr vēlamais sakrīt ar esošo, un vakardienas spēle nebija izņēmums.

Mūsējām izdevās it kā cerīgs sākums (spēli iesāka Eglīte, Jēkabsone, Tāre, Kubliņa, Teilāne), un it kā Teilānes ātri gūtajiem punktiem teorētiski vajadzēja nomest vēl pāri palikušās uztraukuma važas. Līdz pat otrās ceturtdaļas sākumam ārēji šķita, ka vakardienas mačs neatgādinās iepriekšējos divus zaudējumus pret citām basketbola lielvalstīm Franciju un Čehiju. Diemžēl pat pirmajā ceturtdaļā, kad vēl rezultāts auga palēnām Spānijai par labu, parādījās pirmās pazīmes, kuras nebūt nevairoja cerības uz labvēlīgu spēles iznākumu. Uzbrukumā bumba ceļoja uz labu laimi un līdz kādai no mūsējām nonāca tikai tajās reizēs, kad spānietes vienkārši paslinkoja izstiept rokas, lai to pārķertu. Jau līdz piektajai minūtei Anete Jēkabsone pamanījās divreiz aizmest garām no groza apakšas, bet rezultāts tobrīd bija tikai 6:13.

Nedaudz loģiskāku izskatu uzbrukums ieguva otrās ceturtdaļas pirmajās trīs minūtēs, kad, ņemot talkā drošāku uzvaras atslēgu – aizsardzību, savs grozs tika nosargāts neskarts, kamēr spānietes noskatījās uz diviem Jēkabsones realizētajiem soda metieniem un Lienes Jansones saimniekošanu zem groza apakšas (četri punkti pēc kārtas). Lai arī ar grūtībām un smagu darbu, trīs minūšu laikā tika atspēlēti seši punkti, un it kā būtu loģiski, ja sekotu turpinājums, taču tik grūti izdevās atspēlēt šos sešus punktus, tikpat rotaļīgi spānietes tos atguva, patērējot daudz mazāk spēka, bet efekts bija nesalīdzināmi lielāks – pusotras minūtes laikā spānietes guva astoņus punktus pēc kārtas, un jau 18:28. Latvietes savas labākās minūtes jau bija aizvadījušas, un turpmākais laukumā notiekošais lieku reizi atgādināja par esošo kārtību Eiropas basketbola hierarhijā – Latvijas izlasei lielajā četriniekā vietas vēl nav.

Zaudējušas spēli pret Spāniju, Latvijas izlase joprojām dzīvo cerībās un klusībā met skatienus Dienvidamerikas virzienā. Šodien čempionātā mūsējām jāaizvada pusfināla spēle par piekto līdz astoto vietu, kur mūsējo pretinieces būs ceturtdaļfināla pāra Čehija – Turcija zaudētājas. Lai piepildītos vismaz viens no izlases klusajiem sapņiem (izcīnīt vismaz piekto vietu, kas nākamgad dod tiesības spēlēt pasaules čempionātā), atlikušajos divos mačos jāizcīna uzvara.

Viedokļi

Raivo Otersons, Latvijas izlases galvenais treneris:

– Lai arī ne vienmēr uzvaru izcīna spēcīgākā komanda, tieši šoreiz uzvarēja stiprākie. Pētot Spānijas izlases spēles stilu, komandai tika dots uzdevums apstādināt pretinieču ātros uzbrukumus, un, manuprāt, spēles sākumā tas arī izdevās. Varbūt ne tik daudz, kā gribētos, taču uz pārējo komandu fona, kuras pirms tam bija spēlējušas ar Spāniju, mēs nemaz tik slikti neizskatījāmies. Vēl bija dots uzdevums biežāk iespēlēt bumbu zem groza centra spēlētājām, un šī bija tā reize, kad uzskatāmi izjutām īstas saspēles vadītājas trūkumu. Lai arī Eglīte ar katru nākamo spēli jūtas pārliecinošāk, tomēr spēlēs, kurās izšķiras augstas likmes, viņas meistarība ir par zemu. Tāpat lielu uzmanību veltījām viņu līderei Valdemoro. Atsevišķās epizodēs izdevās viņu iesprostot, taču tā ir ļoti augstas klases spēlētāja, un, līdzko viņa kļuva brīvāka, tā kārtējie divi punkti. Spēles sākumā spānietes tik komfortabli nemaz nejutās, taču pārāk daudz kļūdu tika pieļauts un katra neprecizitāte pārvērtās zaudētos punktos. Treniņos daudz tika runāts, ka jācīnās par katru bumbu, bet šoreiz tika zaudētas praktiski visas divcīņas. Tad vēl vairākām spēlētājām par sevi lika manīt vecie savainojumi, kāja iesāpējās Baško, arī Jansonei kādreiz bijušas vecas traumas, un tieši pret šādiem pretiniekiem visas nelaimes parādās kā uz paplātes. Arī Tārei dotās brīvdienas nepalika bez sekām. Vēl čempionāts nav beidzies un ļoti gribas ticēt, ka to pabeigsim labā noskaņojumā.

Domingo Diass, Spānijas izlases galvenais treneris:

– Mums ir ļoti labi pazīstamas Latvijas izlases labākās spēlētājas, un, gatavojoties šim mačam, lielākā uzmanība tika veltīta Anetei Jēkabsonei un Guntai Baško. Kā redzam spēles protokolā, tad divatā šīs spēlētājas guva tikai astoņus punktus. Neitralizējām ne tikai šīs divas spēlētājas, bet ļoti labi nospēlējām aizsardzībā arī kopumā.

----------------------------------------

09.09.05 plkst. 20.00 Radio SWH Top basketbols

Vada Anatolijs Kreipāns un Krišjānis Kļaviņš

Rakstiski izvilkumi lejāk.

[ abi ir sajūsmā par Amaijas Valdemoro spēli ]

Anatolijs Kreipāns: Latvijas izlasei līdz šim ir izdevies uzvarēt savas kategorijas komandas, bet nākamās kategorijas komandas (Francija, Čehija, Spānija), kas ir favorītes, tās - nē. Latvija ir laba, stipra vidusmēra komanda, šā vārda vislabākajā nozīmē.

Krišjānis Kļaviņš: Trīs uzvaras pār sava līmeņa komandām mēs izcīnījām. Meitenes ir nospēlējušas lielisku čempionātu, ņemot vērā šīs traumas, kas vajā Latvijas izlasi, arī jau pirms čempionāta.

Anatolijs Kreipāns: Neatkarīgi no tā, kuru vietu mūsu meitenes ieņems, viņu sniegums ir vērtējams tikai un vienīgi pozitīvi. Bet par 5.vietu jau vēl var pacīnīties...

----------------------------------------

09.09.05 plkst. 22.05 Latvijas Radio 1 Sporta ziņas, audioieraksts ŠEIT!

No Ankaras klausāma Initas Kresas intervijaar raivo Otersonu no Ankaras

Rakstiski izvilkumi lejāk.

Saruna ar Raivo Otersonu ievirzījās diezgan sērīgā noskaņā

un nobeigumā Inita Kresa: Tā rezumējot, mēs laikam tomēr varam teikt, ka mēs esam tur, kur mēs esam, un ar klasi augstākām komandām pagaidām vēl neesam gatavi cīnīties, droši vien varam būt priecīgi, ka tā astotā vieta ir...

Raivo Otersons: Tā jau nav. Kaut ko jau mums vēl vajag „paņemt“, kādu spēcīgāku komandu!

Ārpus raidījuma. Basketinfo.eclub.lv piezīme. Atlikušas tikai 2 spēles. No tām par Latviju spēcīgāka noteikti nav Turcija (tā, pats par sevi saprotams, - „jāņem“). Tātad tā „spēcīgākā komanda“ atliek Francija, kuru „vajag „paņemt““. Beidzot Otersons ir sācis runāt progresīvi! Cerams, ka tās nebūs tikai runas, bet arī darbi.

----------------------------------------

Izvilkumi

09.09.05 TV3 Ekspertu studija

Spēle ar Spāniju

Vada Ilze Ieviņa, eksperti – Aivars Vīnbegs un Svetlana Zitāne.

Rakstiski izvilkumi lejāk!

Pēc spēles 1.puslaika

Ilze Ieviņa: Presē bija ziņas, ka izlasei it kā ir 9 sadarbības... Cik jūs esat redzējuši? [iesmejas]

Aivars Vīnbergs: [saminsktinās un kaut ko noņurd]

Svetlana Zitāne: Nu, laikam – nevienu! Es it kā gaidu to daudzveidīgo spēli uzbrukumā, bet tajā pašā laikā viss sākas no aizsardzības, bet mēs sedzam tikai „cilvēks-cilvēks“. Man liekas, kādā virzienā sākām, tādā arī nospēlējām visu 1.puslaiku.

Pēc spēles

Aivars Vīnbergs: Mēs neizmantojām visas savas iespējas, jo zaudēt var dažādi. Šī bija tāda „peramo bērnu loma“, ko mūsu komanda izpildīja. Neredzēju kaut kādas aizsardzības maiņas, agresīvās aizsardzības formas. Un arī mūsu rezervistes tik bezcerīgi zaudētā spēlē dabūja tik maz spēlēt. Es nezinu, vai ar tām rezervistēm var uzvarēt spēli, bet zaudēt varēja ar aptuveni tādu pašu rezultātu, bet radot rezervistēm sajūtu, ka viņas ir piederīgas pie komandas.

Svetlana Zitāne: Izskatījās, ka mūsu meitenes tā īsti negribēja, jo nebija tās spānietes tik ļoti pārākas, ar čehietēm tā spēle bija smagāka. Bet tagad bija tā: „tagad mani nopēra un tad nu es arī klusi sēžu“.

Aivars Vīnbergs: Spānietes pat nedabūja parādīt to spēli, uz ko viņas ir spējīgas, jo nebija īsti tādas vajadzības. Skumji, ja mūsu meitenes būtu samierinājušās tikai ar iekļūšanu astoņniekā... Varēja redzēt, ka mūsu spēlētājām „nedega acis“, mūsu potenciālās līderes šodien vispār nenospēlēja. Pats galvenais – kāds ir iemesls šādai „šļauganai“ spēlei? Vai tas ir nogurums – tas būtu trakākais, vai arī šo spēli upurēja – kaut gan likme bija liela, varēja spēlēt atraktīvi un atraisīti, nu nezinu, kas par iemeslu, bet šobrīd mūsu līderes spilgti parādīja, ka kaut kas „vezumu nevelk.“

Aivars Vīnbergs arī izteica prognozi, ka 65 % gadījumā Čehija uzvarēs Turciju, un līdz ar to nākamā spēle Latvijas visdrīzāk būs ar Turciju, kura tad nu ir no „ņemamo“ kategorijas.

---------------------------------------------------

Basketinfo.eclub.lv : diemžēl cerības uz 5.vietu un PČ tagad ir minimālas, jo, ja arī uzvarēsim Turciju, tad būs jāuzvar vēl pēdējā spēle [visdrīzāk] ar Franciju, kas arī ir Eiropas TOP-4 izlase, tātad vajadzīgs varoņdarbs, bet spēka ir atlicis pavisam maz...

Zaudējums Spānijai it kā bija tā saucamais „plānotais zudējums“, jo Spānija ir Eiropas TOP-4 izlase.

09.09.05 EČ finālturnīrs, 1/4-fināls: Latvija – Spānija 50:69 Āzace 11, Jansone 10. Delfi KOMENTĀRI!

TV3 spēli pārraidīja tiešraidē.

------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

09.09.05 laikraksts Diena

Spēle atbildēm

Ivo Jirgens, Ankarā

Latvijas dāmu izlases spēle ar Čehiju daudzos varbūt arī atstāja mieles. Jo īpaši uz dienu iepriekš aizvadītā mača fona. Taču secinājumus — tiklab sajūsminātus, kā peļošus — jēga būs izdarīt tikai piektdien vakarā. Ceturtdaļfināls, domājams, ir galvenā spēle, pēc kuras vērtēs izlases paveikto Eiropas čempionātā — ja ne sasniegtā rezultāta, tad parādītās spēles ziņā gan. Un ne tikai tāpēc, ka šī būs komandas pati galvenā spēle turnīrā, bet arī tāpēc, ka parādīs, kā un vai Latvijas izlase prot atgūties no nepatīkama zaudējuma.

Atsevišķu spēlētāju nevarība neko daudz neizšķirīgajā cīņā ar čehietēm, tāpat kā treneru lēmumi, par kuriem varētu diskutēt, pagaidām atstāja dažus neatbildētus jautājumus. Galvenais no tiem — vai komanda prātīgi taupīja spēkus izšķirīgajām cīņām vai arī to vienkārši vairs tik daudz nav palicis. Pirmajos divos čempionāta "mikrociklos" Latvijas basketbolistes labāko spēli aizvadīja pirmajā dienā pēc brīvdienas, bet pēc tam spēles kvalitāte lēnāk vai straujāk kritās (tiesa, arī pretinieces bija atšķirīga līmeņa komandas).

Objektīvi vērtējot, Spānijas izlase ir spēcīgāka par Latviju. Taču, ja vietas sadalītu tikai pēc objektīvajiem rādītājiem, čempionātus vispār varētu nerīkot. Konkrēts piemērs no Latvijas — Spānijas dāmu izlases savstarpējo attiecību vēstures ir notikums 1998.gadā. Toreiz Eiropas čempionāta kvalifikācijā latvietes otrajā puslaikā spēja atspēlēties no bezcerīgiem mīnusiem, svinēja uzvaru, iekļuva finālā un aizcirta favorītēm spānietēm durvis gan uz Eiropas čempionātu, gan olimpiskajām spēlēm. Negribas ticēt, ka tagad Latvijas basketbolistes jau ir samierinājušās ar pirmo astoņnieku, jo klubi, kurus viņas pārstāv, nav pieraduši apstāties pie mazumiņa — vai tas būtu Eiropas vai Latvijas līmenī.

Vienas uzvaras attālumā ir Eiropas čempionāta pusfināls un ceļazīme uz pasaules čempionātu, ko neviena Latvijas pieaugušo komanda olimpiskajā sporta veidā vēl nav sasniegusi. Vairāk nekā pietiekams iemesls, lai pieņemtu izaicinājumu.

EČ basketbolā

Ceturtdaļfināli

Ankara. 9.septembris

13.45 Lietuva — Polija

16.00 Spānija — Latvija

18.15 Francija — Krievija

20.30 Čehija — Turcija

Pusfināli par 9.—12.vietu

Ankara. 10.septembris

09.15 Grieķija — Rumānija

11.30 Serbija — Vācija

------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

09.09.05 laikraksts Diena

Pret Spāniju bez bijības

Ivo Jirgens, Ankarā

Latvijas izlases basketbolistes pirmo reizi spēlēs Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā

Pēc gandrīz sešu stundu ilga pārbrauciena autobusā no Bursas Latvijas izlases basketbolistes ceturtdien pēcpusdienā ieradās Turcijas galvaspilsētā Ankarā, kur piektdien plkst.16 aizvadīs Eiropas čempionāta ceturtdaļfināla spēli ar Spānijas izlasi. "Trešdien vakarā noskatījāmies Spānijas spēli ar Turciju, ierakstījām to video, ko šovakar izanalizēsim ar datora palīdzību," Raivo Otersons spēles priekšvakarā vēl izvairījās iedziļināties gaidāmās spēles niansēs.

Pārējos ceturtdaļfināla mačos tiksies Polija un Lietuva, Francija un Krievija, kā arī Čehija un Turcija — šīs spēles dalībnieces sestdien būs latviešu pretinieces pusfinālā par 1.—4. vai 5.—8.vietu. Eiropas čempionāta pirmo piecu vietu ieguvējas iegūs ceļazīmes uz nākamā gada pasaules čempionātu Brazīlijā.

Latvijas un Spānijas dāmu izlases FIBA turnīros tikušās trīs reizes. 1998.gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā (toreiz tas notika vienā aplī nedēļas laikā) Latvijas komanda sagādāja mazu brīnumu, pieveicot vienu no Eiropas spēcīgākajām komandām 76:69. Revanša zīmē spānietes divus gadus vēlāk divreiz atspēlējās ar uzviju — 58:82 un 47:79.

Vienīgā no pašreizējā Latvijas komandas sastāva, kas piedalījās visās trijās šajās spēlēs, ir Ieva Tāre. "Atmiņā labāk palikusi uzvara — varbūt tāpēc, ka cenšos vairāk saglabāt pozitīvās emocijas. Šajā čempionātā Spānijas izlasi redzējusi neesmu, bet dzirdēju, ka viņas ir ātras, labi met tālmetienus — līdzīgi kā Francijas izlase. Kā cīnīties pret šādu basketbolu? Nedrīkst ļaut spānietēm veidot ātros uzbrukumus, tie jānobremzē jau viņu laukuma pusē. Beidzot jācenšas pretiniecēm uzspiest mūsu spēli!"

Pēc jautājuma, kas ir domāts ar vārdiem "mūsu spēle", Ieva gan uz brīdi aizdomājās: "Galvenais, lai mēs labi maču iesāktu — tāpat kā pret Grieķiju. Ja iznāks kā pret Franciju vai Čehiju, atspēlēties būs sarežģīti. Spāniju kā jau dienvidnieču komandu ir grūti apturēt, kad tā ir uzņēmusi ātrumu."

Ankaras Ataturka vārdā nosauktajā sporta zālē (tā laikam tās dēvē visā Turcijā) vietu ir nedaudz vairāk nekā Bursā (ap 5000), toties gaiss ir krietni nepatīkamāks — sauss un putekļains. Daudz kā Eiropas čempionāta izšķirošo spēļu aizvadīšanai te vakarvakarā vēl trūka, arī ieslēgtu ventilācijas iekārtu, kas, cerams, noskaņojumu un gaisa kvalitāti zālē uzlabos.

Tāre bija viena no četrām Latvijas izlases basketbolistēm, kas 45 minūšu garo treniņu aizvadīja ar nepilnu slodzi. "Pēc sitiena mačā ar Franciju mugura joprojām sāp un ir stīva. Izkustināti kakla skriemeļi. Bet, ja mana palīdzība rīt būs vajadzīga, darīšu, ko varēšu." Evijai Āzacei bumbas pārvaldīšanā neērtības sagādā pamatīgi sasistais kreisās rokas īkšķis. Elīna Zīke visu treniņu pavadīja laukuma malā, mēģinot pārvarēt sāpošās pēdas sekas. Savukārt Anita Mikāle savainotā ceļgala dēļ no iešanas skriešanā un lēkšanā pagaidām vēl nevar pāriet. Acīmredzot viņa būs vienīgā, kas ceturtdaļfinālā paliks malā neiesildījusies.

Latvija — Spānija

1998 Daruvara 76:69 (28:42) EČK

1999 Vigo 57:59 (31:30)

1999 Burgosa 47:79 (21:47) EČK

2000 Rīga 58:82 (24:42) EČK

Skatieties TV3

Eiropas čempionāta ceturtdaļfināls Latvija — Spānija šodien no plkst.15.50

Tāre spēlēs

Latvijas izlases pieredzes bagātākā spēlētāja Ieva Tāre ar komandas mediķu palīdzību tikusi galā ar muguras traumas sekām un piektdien varēs palīdzēt komandai ceturtdaļfināla spēlē ar Spānijas izlasi. Starp citu, Ieva ir vienīgā spēlētāja, kura piedalījās vēsturiskajā mačā ar spānietēm 1998.gadā, kad 76:69 Latviju iecēla finālturnīra saulītē, bet spānietēm liedza iespēju cīnīties par medaļām.

Spāņu motors

29 gadus vecā Spānijas izlases basketboliste priekšsacīktēs sakrājusi lielisku statistiku. Viņa ir turnīra rezultatīvākā spēlētāja (vidēji spēlē 23 punkti), trešā labākā rezultatīvo piespēļu meistare (4,6) un piektā labākā atlēkušo bumbu izcīnītāja. Latvijas izlases izredzes ceturtdaļfinālā lielākoties būs atkarīgas no tā, kā izdosies savaldīt šo 183 cm garo enerģijas iemiesojumu.

Latvijas nazītis

Anete Jēkabsone priekšsacīkstēs bijusi Latvijas izlases veiksmīgākā basketboliste, tikai nedaudz atpaliekot no Valdemoro sasniegumiem. Rezultatīvāko spēlētāju sarakstā Jēkabsone ir otrā (19,6), starp labākajām piespēļu dalītājām — piektā (4,2), starp bumbu pārķērējām — ceturtā (3,0). Šajā nominācijā līdere ir Gunta Baško (3,2).

--------------------------------------------

Raksts

09.09.05 www.sportsnews.lv

Uz Ankaru, klusībā domājot par Brazīliju – click!

Gunārs Gailītis, Bursa – Ankara

--------------------------------------------

Raksts

09.09.05 Vakara ziņas speciāli www.delfi.lv

Latvija-Spānija, prezentācija – click!

Anatolijs Kreipāns

--------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

09.09.05 laikraksts Sports

Nedrīkst apstāties pie sasniegtā

Renārs Buivids

Latvijas izlases basketbolistes Turcijas pilsētā Bursā nepilnas nedēļas laikā sasniedza līdz šim lielāko panākumu sieviešu valstsvienību vēsturē – 1999.gadā izcīnītā devītā vieta jau nomainīta ar vietu labāko astoņniekā. Šodien Ankarā sāksies cīņa ne tikai par Eiropas čempionāta medaļām, bet arī par piecām ceļazīmēm uz 2006.gada pasaules čempionātu Brazīlijā. Latvija nedrīkst apstāties pie sasniegtā, tādēļ šodien jāparāda maksimāli labākais sniegums, lai ceturtdaļfinālā tiktu uzveikta Spānija. (…)

Pieci Sporta jautājumi Latvijas izlases basketbolistēm

1. Grupu turnīra piecās spēlēs izcīnītas trīs uzvaras. Cik daudz šie panākumi atbilda iecerētajam?

2. Vai graujošais zaudējums spēlē ar Čehiju varētu ietekmēt Latvijas spēli ceturtdaļfinālā?

3. Vai esi apmierināta ar savu sniegumu grupu turnīrā?

4. Cik lielas ir izredzes uzvarēt ceturtdaļfināla' spēlē pret Spāniju?

5. Latvija ir iekļuvusi ceturtdaļfinālā. Kāds varētu būt nākamais mērķis?

Liene Jansone

Liene Jansone: Cīņa ar Spāniju varētu izvērsties līdzīga. Cerams, ka spēles iznākums būs par labu mums — Latvijas izlasei!

1. Pirms starta Eiropas čempionātā par mērķi bija izvirzīta iekļūšana astoņniekā. Tādēļ apzinājāmies, ka ļoti svarīgas ir pirmās divas spēles — pret Poliju un Vāciju. Kā iesāksim čempionātu, tā ari sekmēsies turpmāk. Uzreiz pārliecinājāmies, ka Latvijai bija paveicies ar izlozi un spēļu kalendāru, jo turnīru sākām ar divām uzvarām. Tas deva pārliecību, ka varam ari tik augsta līmeņa turnīrā tikt pie uzvarām un izvirzītais mērķis ir reāls. Spēle ar Franciju neizvērtās tā, kā bijām iepriekš plānojušas. Iespējams, francūzietēm bija nedaudz vairāk motivācijas, jo viņu rēķinā jau bija viens zaudējums.

2. Spēlē ar Čehiju varējām pārliecināties, ka mums jābūt gatavām uz spēka spēli, un to, ka sāncenses sasniegs ļoti augstu metienu precizitāti. Šī bija laba mācība pirms izslēgšanas turnīra mačiem. Varējām pārliecināties, ka turpmāk būs daudz grūtāk. Katrai spēlētājai un komandai kopumā ir jāsakopo visi spēki, jo ar piektdienu īstās cīņas tikai sāksies. Sāncenses būs stipras un mums viegli neklāsies, taču mums ir jāiztur pretinieču spiediens un sekmīgi jācīnās aizsardzībā.

3. Katrā spēlē laukumā devos ar vēlmi parādīt savu labāko sniegumu, attaisnot uz sevi liktās cerības. Kopumā varu būt apmierināta ar savu spēli, taču vēlreiz atkārtošu, ka svarīgākie mači ir tikai priekšā. Vēlreiz atmiņā jāatsauc tie sekmīgie spēles momenti, lai šādus izgājienus izmantotu ari turpmāk. Galvenais — darboties vēl agresīvāk gan uzbrukumā, gan aizsardzībā.

4. Vēl pirms spēles sākuma tās liktenis noteikti nav izšķirts. Nekad nedrīkst zaudēt cerības, jo tās taču zūd pēdējās. Mums ir pietiekami daudz laika, lai sagatavotos ceturtdaļfināla spēlei. Spānija nebūt nav tas sliktākais variants, jo sāncenses noteikti mūs nav iepazinušas tik labi kā citas potenciālās pretinieces ceturtdaļfinālā. Cīņa varētu izvērsties līdzīga. Cerams, ka spēles iznākums būs par labu mums — Latvijas izlasei!

5. Pēc grupu turnīra spēlēm un iekļūšanas astoņniekā atpakaļceļa vairs nav. Esmu pārliecināta, ka Latvijas izlase noteikti vēl tiks pie kādas uzvaras. — R. B.

Ieva Kubliņa

Ieva Kubliņa: Svarīgākais ir koncentrēties nākamajai spēlei — mums ir jādomā tikai un vienīgi par maču ar Spāniju.

1. Pēc pārbaudes turnīra Francijā manas prognozes par Latvijas izlases startu Eiropas čempionātā bija visai skeptiskas. Tikai pēc ierašanās Turcijā un pirmajām spēlēm mainījās mans viedoklis. Kļuva skaidrs — ja mēs spēlējam labi un vienoti kā komanda, tad varam arī uzvarēt. Tomēr esmu pārliecināta, ka grupu turnīrā varējām parādīt labāku sniegumu un tikt pie kādas uzvaras vairāk. Esmu pārliecināta, ka nevajadzēja zaudēt Francijai un Čehijai ar tik lielu punktu starpību. Ari spēlēm ar šīm divām sāncensēm vajadzēja daudz nopietnāk gatavoties — tieši taktiskajā jomā. Diemžēl pietiekami labi nebija izstrādāti spēļu plāni.

2. Protams, katrs zaudējums atstāj kaut kādu iespaidu uz katru spēlētāju un komandu kopumā. Taču jāņem vērā, ka šī spēle mums daudz neko neizšķīra, tādēļ šī neveiksme nebūs tik sāpīga. Svarīgākais ir jāgūst mācība no iepriekšējos mačos pieļautajām kļūdām un iespējami labāk jāsagatavojas nākamajai spēlei, kurai ir milzīga nozīme.

3. Esmu pārliecināta, ka man vēl jāuzlabo savs sniegums. Galvenais, ka esmu apmierināta ar komandas sniegumu kopumā, jo mums izdevās iekļūt ceturtdaļfinālā. Latvijas komandai vēl priekšā trīs spēles, tādēļ ari man būs iespēja sevi apliecināt no labākās puses — parādīt kvalitatīvāku sniegumu.

4. Viss ir pašu rokās. Protams, jebkura no ceturtdaļfinālā iekļuvušajām komandām būs ļoti spēcīga. Tieši tādēļ, lai uzvarētu, mums ir jāparāda savs labākais sniegums. Šim mačam ar Spāniju ir nopietni jāsagatavojas, un tad ari radīsies iespēja pacīnīties par uzvaru.

5. Pašlaik kaut kādus konkrētus plānus nav pamata izvirzīt. Svarīgākais ir koncentrēties nākamajai spēlei — mums ir jādomā tikai un vienīgi par maču ar Spāniju. — R. B.

---------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

09.09.05 laikraksts 5 min

Hallo, Ieva Kubliņa!

Ieva Kubliņa Latvijas basketbola izlases sastāvā piektdien turpinās cīņu par Eiropas čempionāta medaļām

1. Vai kā Lietuves telekomas kluba spēlētāja negribēji ceturtdaļfinālā spēlēt ar Lietuvas izlasi?

Nē, nekādu personīgu rēķinu man ar lietuvietēm nav. Turklāt Lietuvai ir ļoti laba komanda. Viņas ir labi saspēlējušās un pēdējos mačos Eiropas čempionātā uzvarējušas tādas augstākās klases komandas, kā Spānija un Krievija. Viegli nebūtu. Vispār pretinieces izvēlēties nevajag.

2. Kādā izlasē un kādā klubā gribētu spēlēt, ja ļautu brīvi izvēlēties?

Izlasē — noteikti Latvijas, jo te ir pašas labākās komandas biedrenes. Ir izlases, kuras spēlē labāk, bet katra basketboliste velk deķi uz savu pusi. Komanda — laba, bet tāda, kurā man būtu vieta sastāvā un kurā es daudz laika varētu pavadīt laukumā. Uz rezervistu soliņa sēžot, pat uzvaras nešķiet pietiekami saldas.

3. Kam ir jānotiek, lai tu spēlētu Latvijas komandā?

Jāizveidojas klubam, kas spēlē Eiropas līmenī. Lai tajā būtu vismaz vairākas Eiropas līmeņa spēlētājas un visaugstākie mērķi. Tā, lai būtu interesanti spēlēt gan sportiskā ziņā, gan visādi citādi. Kamēr tāda nebūs, gan es, gan citas meitenes, kuras aicinās labi ārzemju klubi, izmantos šo iespēju.

4. Vai tev patīk iepirkties lielveikalos?

Tas atkarīgs no garastāvokļa un tā, ko es gribu nopirkt. Principā nav nekas pretī.

5.Vai viegli būt garai sievietei?

Tas ir forši! Ikdienā par to nedomāju, jo nejūtos kaut kā īpaša.

5 SEK

Ievas Kubliņas piecas izvēles

Ja jāizvēlas starp sulu vai ūdeni, tad viņa izvēlas ūdeni

Ja jāizvēlas starp vadīt mašīnu vai sēdēt blakus, tad viņa izvēlas sēdēt blakus

Ja jāizvēlas starp roku vai repu, tad viņa izvēlas repu

Ja jāizvēlas starp telefonu vai e-pastu, tad viņa izvēlas telefonu

Ja jāizvēlas starp velotrenažieri vai velosipēdu, tad viņa izvēlas velosipēdu

--------------------------------------------

Citāti no raksta

09.09.05 laikraksts Latvijas Avīze

Ceturtdaļfinālā pret Spāniju

Māris Siliņš

„Spānija šodienas spēlē noteikti uzskatāmas par favorītēm, taču Latvijas izlase šajā turnīrā jau ir pierādījusi, ka, veicot pretinieku analīzi un izmantojot savus trumpjus, tā var paveikt brīnumu lietas.”

Raivo Otersons: „Spānijas izlase ir ātra un tehniska komanda, taču izskatās, ka tā mazliet neērti jūtas agresīvā spēka spēlē. Domāju, ka tas nav sliktākais variants. Izteikta līdere ir Valdemoro, kura brīžam laukumā dara visu un ar augstu lietderības procentu. Būs jādomā, kā neitralizēt viņu un apturēt pārējās. Mēs esam gatavi cīnīties – ceru, ka spēle pret Čehiju būs aizmirsta. (…) Ja jau esam iekļuvuši ceturtdaļfinālā, tad izvirzām mērķi iegūt vismaz piekto vietu. Citādi nebūtu jēgas spēlēt, varētu braukt mājās vai iet sauļoties. Lai to sasniegtu, mums bez visa pārējā būs vajadzīga arī veiksme, jo vāju komandu šajā turnīra stadijā vairs nav.”

-------------------------------------------

Raksts

09.09.05 laikraksts Rīgas Balss

Pret Spāniju par pusfinālu – click!

Jānis Erenbergs

-------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

09.09.05 laikraksts Neatkarīgā rīta avīze

Pirmā likme – Brazīlija

Ēriks Strauss, Neatkarīgās korespondents Ankarā

Latvijas izlase centīsies nodrošināt dalību pasaules čempionātā

Pēc vienas dienas pārtraukuma, kurā visas izlases veica nogurdinošo pārbraucienu no Bursas uz Ankaru, šodien sāksies Eiropas čempionāta finālturnīra interesantākā daļa – tiks izspēlētas visas ceturtdaļfināla spēles, kā arī tiks noskaidrotas četras izlases, kuras izcīnīs tiesības nākamgad spēlēt pasaules čempionātā. Arī Latvijas izlases galvenais treneris neslēpj savus un komandas godprātīgos plānus pacīnīties par vienu no šīm ceļazīmēm. Latvijas un Spānijas spēles sākums būs pulksten 16.

"Pretējā gadījumā nebūtu nozīmes braukt šos 500 kilometrus uz Ankaru, ja mūsu mērķis nebūtu nokļūt uz pasaules čempionātu," pozitīvi kareivīgi noskaņots ir Latvijas izlases galvenais treneris Raivo Otersons.

Ceturtdaļfināla spēlēm būs divkārša vērtība – pusfinālos iekļuvušās izlases jau varēs meklēt lētākas biļetes uz Brazīliju (šajā valstī notiks pasaules čempionāts), kā arī turpināt cīņu par Eiropas čempionāta godalgām. Savukārt ceturtdaļfinālu zaudētājām būs jāatvadās no domām izcīnīt kādu medaļu, taču uz spēļu galda būs palikusi vēl viena mantiņa, pēc kuras tieksies komandas, kuras rangā būs palikušas aiz pirmā četrinieka. Proti, tā kā Eiropai nākamajā pasaules čempionātā ir atvēlētas piecas vietas, tad otrā četrinieka cīņas solās būt vēl nežēlīgākas – četras komandas spēlēs par 5.–8. vietu.

Latvijas izlase savas pretinieces ceturtdaļfinālā uzzināja trešdien B apakšgrupas pēdējā spēlē starp Turcijas un Spānijas izlasēm. Iespējamo pretinieču pulkā bija uzreiz trīs izlases – Spānija, Turcija un pēdējā spēlē neiesaistītā Krievijas izlase. Pēc spēka samēriem spānietēm it kā nevajadzēja rasties nekādām problēmām apspēlēt laukuma saimnieces, kuras, savu temperamentīgo līdzjutēju atbalstītas, ļoti cienīgi pretojās grupas uzvarētājai Lietuvai, arī Krievijai zaudēja tikai pēdējās minūtēs. Neziņa par gaidāmo pretinieku ātri vien tika kliedēta – jau otrā puslaika sākumā spānietes bija sasniegušas divciparu skaitļa pārsvaru, un spēles gaita ne brīdi nelika šaubīties par šā mača uzvarētāju. Uzvarot šo maču, Spānijas izlase savā grupā ieņēma otro vietu, bet Raivo Otersons pēc spēles beigām no videomagnetofona varēja izņemt svaigāko kaseti ar ceturtdaļfināla pretinieču spēles ierakstu.

"Spānietēm ļoti patīk ātrs basketbols, un pamanīju, ka pret turcietēm vismaz divdesmit punkti tika gūti ātrajos uzbrukumos, kad pie pretinieču groza spānietes bija palikušas vienas pašas. Neapšaubāma komandas līdere ir Valdemoro, kura pēc priekšsacīkstēm praktiski visos individuālajos statistikas rādītājos atrodas pašā augšgalā, taču arī viņa ir tikai cilvēks un arī viņai var gadīties melnās dienas. Protams, mēs uz to neceram un paši meklēsim iespējas, kā uzvarēt šo spēli," pirmos iespaidus par Spānijas izlasi neslēpj Raivo Otersons.

Latvijas izlase Ankarā ieradās pēcpusdienā un jau vakarā aizvadīja 45 minūšu ilgu treniņu, bet šodien treniņam ir atvēlēta tikai pusstunda, par ko īpaši nebija apmierināts Otersons:

"Protams, vēlējos ilgāku treniņu laiku, taču visām komandām ir vienādi apstākļi, un mums tiem ir jāpielāgojas.

Starp citu, Latvijas un Spānijas izlašu ceļi krustojās pirms 1999. gada Eiropas čempionāta, kad Daruvarā notikušajā pusfināla turnīrā neticamu uzvaru izcīnīja latvietes. Toreiz pēc pirmā puslaika Spānija atradās vadībā ar 19 punktu pārsvaru, taču beigās tas izrādījās nepietiekams... Šodienas mačā spānietes tiek uzskatītas par neapšaubāmām spēles favorītēm, un treneri klusībā cer, ka pretinieces var nenovērtēt gados jauno Latvijas izlasi, kas būtu mums tikai parocīgi."

Vakar pēdējā brīdī kļuva zināms, ka ir mainīts Latvijas un Spānijas spēles sākuma laiks. Kalendārā ierakstīts, ka šai spēlei jāsākas plkst. 20.30, taču, tā kā ceturtdaļfinālā iekļuva arī mājinieces, tad turcietēm automātiski tika piešķirta pēdējā spēle, kā dēļ arī tika mainīts viss spēļu kalendārs.

----------------------------------------------

08.09.05 plkst. 22.05 Latvijas Radio 1 Sporta ziņas, audioieraksts ŠEIT!

Klausāmas Initas Kresas intervijas no Ankaras

Rakstiski izvilkumi lejāk.

Raivo Otersons: Spānija spēlē ļoti tehnisku, ātru, skaistu, elegantu basketbolu. Izlases, kas šeit EČ bija ar viņām vienā apakšgrupā, tās piekopa agresīvu spēka basketbolu, bet ātrumā un tehnikā tomēr tas spēks nav tāds dominējošs. Centīsimies apstādināt viņu ātros, pielietosim spēka spiedienu, ne netīru spēli, bet tādu, kādu tiesneši pieļaus, ar agresīvu spēli mēģināsim piespiest viņus sanervozēties, un neļausim viņām spēlēt to sav spēli.

Maija Kubliņa: trīs galvenie punkti, lai mēs rī nokļūtu līdz uzvarai:

1) nodrošināt aizsardzībā, lai nav viņu ātrie, kā viņi spēlēja pret visām pārējām izlasēm, kad bija 7-8 ātrie – tas ir 15-20 punkti no viņu ātrajiem vien;

2) neitralizēt viņu līderi, kas katrā spēlē gūst 20-30 punktus;

3) uzbrukumā mūsu spēle tomēr ir jāvada caur centriem, un tikai tad mūsu izlasei „aizies“ arī uzbrukums.

Evija Āzace:

Vakar, cik mēs pa TV skatījāmies, Spānijas stiprie punkti irārējās spēlētājas, kuras taisa ļoti labus caurgājienus, kā arī ļoti labi met no 3-punktu līnijas. Domāju, ka fiziski mēs esam tikpat labā formā, kā bijā pirms turnīra. Jāizmanoto mūsu garās spēlētājas – Ieva Kubliņa, Liene Jansone un Zane Teilāne apakšā, jāliek diezgan liels akcents uz aizsardzību, kas pēdējā spēlē netika darīts.

----------------------------------------------

08.09.05 Vakardienas spēlē, viens līdzjutējs Bursas tribīnēs rādīja kreklu ar uzrakstu

"ANKARA, WE ARE COMMING

BASKETINFO.ECLUB.LV"

Un to parādīja arī pa TV3 – gan spēles pirmajā ceturtdaļā, gan atkārtojumā arī pēc spēles.

Basketinfo.eclub.lv paziņo, ka tas nebija Basketinfo.eclub.lv roku darbs un arī ne pasūtījums,

kā arī Basketinfo.eclub.lv nav autors minētājam uzrakstam.

Bet katrā ziņā ir patīkami, ka kāds to dara un ka fani fano arī par Basketinfo.eclub.lv !!!

----------------------------------------------

08.09.05

Vakar - 07.09.05 plkst. ~19.40 un 22.05 Latvijas Radio 1 Sporta ziņas, audioieraksti ŠEIT!

Klausāmas Initas Kresas intervijas no Bursas

Rakstiski izvilkumi lejāk.

Inita Kresa Guntai Baško: Vai Spānija 1/4-finālā Latvijai varētu būt viena no labākājām pretiniecēm, salīdzinot ar Krieviju un Lietuvu, kas arī it kā spēlē mūsu basketbolu, kas varbūt mums nav tik parocīgs?

Gunta Baško: Spānija tādā ziņā mums būtu izdevīgāka, jo mēs vina otru tik daudz nepazīstam. Tad mēs varētu izmantot to, kas mums ir. Bet ar Lietuvu mēs šogad jau trīs reizes esam spēlējušas, un arī esam redzējušas, kā spēlē Krievija. Tā kā būs okay arī ar Spāniju!

Inita Kresa Guntai Baško: Vakar es runāju ar mūsu līdzjutējiem, un viņi apsver mainīt plānus un doties arī uz Ankaru. Ko Tu varētu teikt šiem faniem, kas varētu piebraukt?

Gunta Baško: Tas nepārprotami ļoti palīdz, un viņi patiešām ir sestais laukuma spēlētājs, uzmundrina, aplaudē, jūtamies tā, ka daļiņa Latvijas ir atbraukusi šeit un tiešām mūs atbalsta. Milzīgs, milzīgs paldies viņiem par to! Un tiem, kas brauks, - brauciet – būs jautri!

Inita Kresa Guntai Baško: Latvijas Sieviešu basketbola izlase ir izdarījusi labāko, ko līdz šim ir spējusi, - astotā vieta jau ir nodrošināta...

Gunta Baško: Jā, nu, protams, bet spēles vēl ir priekšā. Centīsimies vēl kaut ko parādīt no sevis, es domāju – mēs esam spējīgi uz to.

Anete Jēkabsone: Pret Franciju nebija tik grūti spēlēt kā pret Čehiju, jo tai ir auguma pārsvars, uz visiem blokiem mainās, malējā iet pa centru, malējā – pa vidu..., ar viņām ir ļoti grūti spēlēt, ar Franciju vairāk bija spēka spēle, čehietes nebija viegli apspēlēt tieši viņu auguma garuma dēļ.

Raivo Otersons: Zane Teilāne ar katru spēli uzlabo savu sniegumu un arī pati ir pārliecināta, ka var spēlēt vēl labāk nekā šodien.

Inita Kresa Zanei Teilānei: Mēs ceram, ka 1/4-finālu laiku Tu un pārējās jaunās tā pa īstam atraisīsies, ja?

Zane Teilāne: Es arī tā ceru, paldies!

Ārpus raidījuma. Zanes Teilānes gūtie punkti Eiropas čempionātā (spēļu secībā): 2, 3, 4, 7, 12. Tātad redzam, ka „gūto punktu līkne“ neapturami iet uz augšu. Un tas nav nekāds brīnums (skat. : 27.08.05 materiāls par viņas ceļojumu uz Ameriku un tā ietekmi uz sportisko formu). Tagad Zane Teilāne pamazām sāk atgūties un atraisīties. Ja viņas „gūto punktu līkne“ tāpat ies uz augšu, tad EČ pēdējā un izšķirošajā spēlē laikam varam gaidīt kaut ko jau virs 20 ?!

---------------------------------------------

Citāti no raksta

08.09.05 laikraksts Latvijas Avīze

Jāvirza augstāki mērķi un Latvija kā cauršauts balons

Māris Siliņš

Rakstam par spēli ar Čehiju nosaukums ir "Latvija kā cauršauts balons" :)

Rakstā par spēli ar Grieķiju:

"Nu jāstāda augstāki mēŗki – līdz šim klusībā turētais sapnis par iekļūšanu labāko piecu komandu skaitā un spēlēšanu pasaules čempionātā Brazīlijā vairs netiek pusčukstus izteikts zem segām vien. Latvijas izlase ar savu spēli ir pierādījusi, ka tā var cienīgi spēlēt ar jebkuru no šā čempionāta komandām".

"Bet par spēli ar Grieķiju Latvijas izlasei pienākas īsta grieķu "Metaxa" ar lielāko zvaigznīšu skaitu. Pēc čempionāta, protams."

Ārpusraksta Basketinfo.eclub.lv piezīme.

Diemžēl nedraudzīgā "autortiesību rāmja" dēļ nav labi te publicēt šos rakstus pilnā versijā :(

---------------------------------------------

Citāti no raksta

08.09.05 laikraksts Vakara ziņas

Vai Otersonam jāpērk baltas bikses?

Anatolijs Kreipāns

"Ostaps Benders sapņoja staigāt pa Riodežaneiro baltās biksēs. Latvijas sieviešu basketbola izlases galvenais treneris Raivo Otersons par to droši vien vēl nedomā, taču Latvijas izlases izredzes aizbraukt uz Brazīliju ir daudz reālākas nekā "lielajam kombinatoram" – proti, Latvijas izlasei jāiekļūst pirmajā pieciniekā, lai tiktu uz 2006.gada čempionātu Brazīlijā" (...) "Vai tad tas nav iespējams?"

Ārpusraksta Basketinfo.eclub.lv piezīmes.

1. Pie raksta ir Lienes Jansones bilde, forša (mērogs – gandrīz 1:1) :)

2. Diemžēl nedraudzīgā "autortiesību rāmja" dēļ nav labi te publicēt šo rakstu pilnā versijā :(

---------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

08.09.05 laikraksts Diena

Eglīte: Čehietes nevarēja apstādināt

Ivo Jirgens Bursā

Zane Eglīte un Ieva Kubliņa ir vienīgās Latvijas izlases basketbolistes, kas pamatpiecniekā sākušas visas līdzšinējās piecas spēles. Zanei līdz ar komandu nācās izbaudīt mieles pēc pagaidām neveiksmīgākās Latvijas izlases spēles čempionātā — sagrāves 45:76 pret Čehiju.

"Pēc spēles pret Grieķiju šodien bija grūti koncentrēties. Varbūt bijām nedaudz sabijušās par pretinieču auguma pārsvaru un tituliem. Varbūt vienkārši pietrūka meistarības."

- No malas likās, ka pēc zaudētā sākuma jūs pašas īsti vairs neticat, ka iespējams atspēlēties.

Tās ir vakardienas grūtā mača sekas. Nogurums krājas, un arī emociju laukumā tika atstāts daudz. Čehietes pirmajā ceturtdaļā sajuta savu spēli, un viņas vairs nebija iespējams apstādināt.

- Vai jūti, ka pamazām esi atradusi savu vietu komandā?

Ar katru spēli jūtos drošāk, uztraukums vairs nav tāds kā pirmajā dienā. Iegūta tāda kā ticība par saviem spēkiem. Arī partneres uzticas vairāk. Labāk izjūtam cita citu laukumā, uzmundrinām.

- Esat pārrunājušas, kas būtu ērtākās un neērtākās pretinieces ceturtdaļfinālā?

Negribētos spēlēt ar Krieviju. Varbūt tāpēc, ka tā ir lielvalsts, turklāt vēl Eiropas čempiones. Bet no mums jau nekas daudz nav atkarīgs — kas nāks pretī, ar to cīnīsimies.

---------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

08.09.05 laikraksts Diena

Pēriens pirms ceturtdaļfināla

Ivo Jirgens Bursā

Latvijas basketbolistes piektdien spēlēs ar Spāniju

Dienu pēc spožās uzvaras pār Grieķiju (76:47) Latvijas izlases basketbolistes gandrīz ar tādu pašu rezultātu (45:76) bez ierunām zaudēja Čehijai. A grupā mūsu komanda ierindojās trešajā vietā un piektdien plkst.20.30 [spēle pārcelta uz plkst. 16.00] tiksies ar B grupas otrās vietas ieguvējām spānietēm. Iespējams gan, ka čempionāta rīkotāji iepriekš izziņoto ceturtdaļfināla spēļu kalendāru maina Turcijas televīzijas un līdzjutēju interesēs (turcietes visas savas spēles līdz šim aizvadījušas pusdeviņos vakarā).

Rūdītās pretinieces

Čehijas izlases galvenajam trenerim Janam Borovskim jau vairākus gadus izdodas komandas sastāvu saglabāt tikpat kā nemainīgu. Salīdzinājumā ar 2003.gada Eiropas čempionātu, kad čehietes vienīgo zaudējumu piedzīvoja finālā pret Krieviju (56:59), trūkst tikai vienas spēlētājas, bet pērn olimpiskajās spēlēs 5.vietu izcīnīja desmit basketbolistes no pašreizējā duča. Turklāt Čehijas izlasi nekādi nenosauksi par veterānēm — gandrīz visas basketbolistes ir pašos spēka gados (23 — 26), garas un kustīgas. Borovskis gan pieticīgi iebilst, ka medaļas Turcijā neesot komandas galvenais mērķis — būšot priecīgs arī par ceļazīmi uz pasaules čempionātu. Tostarp Čehijā par zelta medaļām izlasei apsolīti 800 000 kronu (nepilni 20 000 latu).

Latvijas izlases sastāvā pirms spēles iesildījās arī Evija Āzace un Ieva Tāre, taču neviena no viņām laukumā neizgāja. Ārsti iepriekšējā vakarā viņu savainojumus centušies dziedēt līdz diviem naktī, un paredzams, ka ceturtdaļfinālā abas varēs piedalīties.

Bezcerība jau sākumā

Spēles gaita: 3:14 (6.min.), 7:23 (9.), 18:32 (15.), 18:48 (21.), 27:52 (24.), 31:60 (28.), 41:64 (36.), 45:76.

Pēc mača čehiešu treneris izteicās, ka ir ļoti apmierināts, ar kādu uzņēmību viņa komanda sākusi spēli. Tikpat labu basketbolu viņa spēlētājas demonstrējušas pirmajā dienā pret Franciju, bet nākamajos trijos mačos spēlējušas krietni zem sava līmeņa (lai arī uzvarējušas). Latvietes šādam spiedienam nebija gatavas ne fiziski, ne psiholoģiski, un spēle izvērtās iepriekšējās dienas mača spoguļattēlā. Baško trīspunktnieks pirmajās sešās minūtēs bija Latvijas izlases vienīgā veiksme, bet garās čehietes saimniekoja pie abiem groziem, tāpat kā dienu iepriekš pret grieķietēm to darīja latvietes.

"Tāda bija tiesāšanas maniere — vakar grieķietes iestrēga mūsu aizsardzībā, šodien čehietes tāpat izrīkojās ar mums," Raivo Otersons norāda uz līdzībām abās pēdējās spēlēs. Likās, jau pirmās ceturtdaļas vidū komandas vadība atvadījās no ilūzijām par uzvaru (pirmajai vietai grupā vajadzēja plus 19) un nākotnes vārdā pakāpeniski raidīja spēlē tās basketbolistes, kam Turcijā prakses bijis mazāk. Brīžam, īpaši aizsardzībā, Latvijas izlases spēle tuvinājās vēlamajai kvalitātei, taču uzbrukumā bez Jēkabsones un Baško izspēlēm problēmu bija daudz.

Uzteic rezervistes

"Bijām cerējuši, ka izdosies izrādīt čehietēm lielāku pretestību. Taču šodien spēlētājas bija daudz lēnākas nekā vakar — laukumā tika atstāts pārāk daudz spēku un emociju," spriež R.Otersons. "Čehijas izlases basketbolistēm individuālā meistarība bija augstāka, un cīnīties ar tādu auguma pārsvaru šodien bija grūti. Tomēr kaut ko no plānotā paveikt izdevās. Līderes netika pārāk pārpūlētas, vairāk pie spēlēšanas tika rezervistes. Ar katru spēli sniegumu uzlabo Teilāne, šodien iepriecināja Brumermane, arī Zīke. Ceru, ka ceturtdaļfinālam komanda būs gatava."

Ceturtdien no rīta Latvijas izlase dodas sešu stundu ilgā braucienā līdz Ankarai, kur notiks Eiropas čempionāta izšķirošās spēles.

Eiropas čempionāts dāmām

A grupa, 4.kārta

Latvija — Čehija 45:76 (12:25, 6:21, 17:16, 10:14)

Latvija: Eglīte, Jēkabsone 12, Baško 6, Kubliņa 6, Teilāne 12; Jansone 5, Zīke, Eibele, Brumermane 4.

Čehija: Mahova 5, Vitečkova 18, Nemcova 6, Vesela 10, Večerova 3; Hartigova, Uhrova 2, Mokrošova 4, Pavličkova 15, Borecka 3, Kulihova 10, Klimešova.

2p. met. 16/56 25/61

3p. met. 2/10 6/16

1p. met. 7/11 8/13

Atl. b. 13+21 19+27

Piesp. 9 18

Pārķ. 7 13

Piez. 11 16

Kļūdas 20 13

Francija — Polija 83:63 (38:31), Grieķija — Polija 49:59 (29:35), Francija — Vācija 79:48.

Čehija 5 5—0 342:241

Francija 5 4—1 345:282

Latvija 5 3—2 323:319

Polija 5 2—3 297:327

Grieķija 5 1—4 272:328

Vācija 5 0—5 282:364

B grupa.

Turcija — Rumānija 66:64 (33:36), Serbija — Krievija 69:86 (37:39), Rumānija — Lietuva 56:92 (33:49), Spānija — Turcija 78:64.

Lietuva 5 4—1 402:345

Spānija 5 4—1 397:320

Krievija 5 3—2 413:379

Turcija 5 2—3 374:384

Serbija 5 2—3 330:360

Rumānija 5 0—5 283:411

Latvijas basketbolistes pret Čehijas valstsvienību

Liene Jansone **

11 min, 5 p. (no spēles 1/2, soda met.2/2), 2 atl., 1 kļ., 1 piez.

Līdz traumas gūšanai ceturtās ceturtdaļas sākumā (tā nav nopietna) laukumā pavadīja trīs īsus posmus un iejusties spēlē nepaspēja. Iepriecināja vecākus ar pirmo precīzo tālmetienu.

Anda Eibele **

19 min, 0 p. (0/3), 3 atl., 2 piesp., 1 pārķ., 4 kļ., 1 piez.

Bija drošāka nekā iepriekšējās spēles beigās, taču saspēles grožus rokās tur ar grūtībām.

Zane Eglīte **

21 min, 0 p. (0/2), 1 atl., 1 piesp., 3 piez.,

2 kļ.

Kā ierasts, centās aizsardzībā, bet uzbrukumā bija maz pamanāma.

Zane Teilāne ***

29 min, 12 p. (5/10, 2/3), 9 atl., 1 bloks, 1 piesp., 2 piez., 3 kļ.

Lielākais spēles laiks starp centra spēlētājām. Spēli sāka pieticīgi un ar kļūdām, bet pamazām iespēlējās. Cerīgs pieteikums pirms ceturtdaļfināla.

Gunta Baško **

26 min, 6 p. (2/11, 1/4), 3 pārķ., 2 atl., 1 piesp., 7 kļ., 2 piez.

Liekas, nebija īsti gatava spēlei. Nepamatoti līda zem čehiešu "jumtiem" zem groza. Trūka iepriekšējā asuma aizsardzībā un precīzo piespēļu uzbrukumā.

Anete Jēkabsone **

28 min, 12 p. (5/18, 2/2), 5 atl., 3 piesp., 2 pārķ., 1 piez.

Centās, bet cīņā ar augumā krietni raženākajām, bet tikpat kustīgajām sedzējām efektivitāte nebija liela. Iespējams, laukumā bija par ilgu.

Elīna Zīke **

25 min, 0 p. (0/2, 0/0), 5 atl., 1 pārķ., 2 kļ.

Pieklājīgi nospēlēja aizsardzībā, bet uzbrukumā savu vietu vēl nevar atrast.

Ieva Kubliņa **

22 min, 6 p. (3/11, 0/0), 3 bloki, 1 atl., 1 piesp., 1 kļ., 1 piez.

Viņu nomāca čehu fiziskais pārspēks. Pamatoti atpūtās vairāk nekā citkārt.

Aija Brumermane ***

18 min, 4 p. (2/7, 0/0), 6 atl., 1 bloks.

Cīnījās bez bijības pret sāncensēm un savāca labu statistiku.

--------------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

08.09.05 Neatkarīgā rīta avīze

Pēc krišanas nāks zolīte?

Ēriks Strauss, Neatkarīgās korespondents Bursā

Vakar Eiropas čempionāta priekšsacīkšu pēdējā spēlē Latvijas izlase, taupot spēkus piektdienas ceturtdaļfinālam pret Spānijas valstsvienību, nesmukā veidā piedzīvoja sagrāvi pret Čehiju. Šodien, čempionāta pēdējā brīvdienā, visas izlases pārceļas uz Ankaru, kur piektdien sāksies izšķirošās spēles. Brīvdienu par tādu var nosaukt tikai nosacīti, jo 500 km garais pārbrauciens būs jāveic ar autobusu.

Lai arī vakardienas spēle tika iesākta ar treneru rīcībā esošo maksimāli labāko sastāvu (Eglīte, Jēkabsone, Baško, Kubliņa, Teilāne), jau ar mača pirmajām minūtēm kļuva skaidrs, ka tā būs tikpat neinteresanta un garlaicīga kā iepriekšējās dienas spēle starp latvietēm un grieķietēm. Tiesa, Latvijas izlase šoreiz bija nonākusi mainītās lomās – ja otrdien dienvidnieces tika mīcītas kā māla pika, kas nonākusi prasmīga podnieka rokās, tad vakardienas maču labāk nemaz neatcerēties. Šoreiz pat nav jārunā par to, ka savā starpā tikās divas dažāda līmeņa izlases. Abām komandām vakardienas spēle bija nekas vairāk kā nopietns treniņš, kas maksimāli pietuvināts kaujas apstākļiem, taču pat šādā situācijā, kad nekas nav vajadzīgs un kājas (arī rokas) nepiņķerējas nervu valgos, pārāk nevienlīdzīgs bija abu komandu meistarības līmenis.

Jau pēc uzvaras pār Grieķiju bija nojaušama Latvijas izlases treneru stratēģija vakardienas spēlei: jāatpūšas visām spēlētājām (Ievai Tārei un Evijai Āzacei), kuras mokās ar dažādām veselības ligām, taupot viņas piektdienas notikumiem, un pārāk nenodzenāt tās spēlētājas, ar kuru rokām kaldinātas pirmās trīs uzvaras šajā čempionātā. Starp citu, lai arī vakar tika zaudēts diezgan nesmukā veidā, līdzšinējā pieredze rāda, ka pēc līdzīgām sagrāvēm nākamajās spēlēs izcīnītas izteiksmīgas uzvaras. Tā tas bija pēc nebaudāmā zaudējuma pārbaudes spēlē Lietuvai (pēc tam sekoja uzvara pār Poliju), tā tas bija pēc zaudējuma Francijai (pēc vienas dienas atpūtas tika sagrauta Grieķija), un, cerams, ka arī vakardienas čehu terapija nāks par labu pirms piektdienas ceturtdaļfināla spēles ar Spāniju.

Pēdējās ceļazīmes uz ceturtdaļfinālu liktenis tika noskaidrots Polijas un Grieķijas izlašu spēlē, un lielajā astoņniekā iekļuva polietes, kuras joprojām ar cerībām lūkojas ASV virzienā, ka palīgos atsteigsies 2,13 m garā WNBA zvaigzne Malgožata Dideka. Savukārt Latvijas izlases pretinieces ceturtdaļfinālā noskaidrojās vakardienas pēdējā B apakšgrupas spēlē starp Turciju un Spāniju – uzvaru šajā spēlē izcīnīja spānietes, līdz ar to rīt jāspēlē ar šīm ļoti spēcīgajām dienvidniecēm.

------------------------------------

Zaudējums Čehijai bija tā saucamais „plānotais zudējums“, jo Čehija ir viena no EČ galvenajām favorītēm.

07.09.05 EČ finālturnīrs: Latvija – Čehija 45:76 Z.Teilāne 12 p.+9 atl.b., Jēkabsone 12. Delfi KOMENTĀRI!

TV3 spēli pārraidīja tiešraidē.

Lūgums Latvijas izlases vadībai mūsu līderēm dot brīvdienu, jo,

ja tiksim pusfinālā, tad būs vēlreiz jāspēlē ar Čehiju!

Un atcerieties U-21 PČ-2003, kad mūsējās no apakšgrupas izgāja kā pirmās, bet bija jau tik tālu „nodzītas un nokausētas“,

ka ceturtdaļfinālā neko nevarēja izdarīt pret pretinieču nikno aizsardzību!

------------------------------------

07.09.05 plkst. ~19.40 un 22.05 Latvijas Radio 1 Sporta ziņas, audioieraksti ŠEIT!

Klausāmas Initas Kresas intervijas no Bursas

Rakstiski izvilkumi lejāk.

Inita Kresa Guntai Baško: Vai Spānija 1/4-finālā Latvijai varētu būt viena no labākājām pretiniecēm, salīdzinot ar Krieviju un Lietuvu, kas arī it kā spēlē mūsu basketbolu, kas varbūt mums nav tik parocīgs?

Gunta Baško: Spānija tādā ziņā mums būtu izdevīgāka, jo mēs vina otru tik daudz nepazīstam. Tad mēs varētu izmantot to, kas mums ir. Bet ar Lietuvu mēs šogad jau trīs reizes esam spēlējušas, un arī esam redzējušas, kā spēlē Krievija. Tā kā būs okay arī ar Spāniju!

Inita Kresa Guntai Baško: Vakar es runāju ar mūsu līdzjutējiem, un viņi apsver mainīt plānus un doties arī uz Ankaru. Ko Tu varētu teikt šiem faniem, kas varētu piebraukt?

Gunta Baško: Tas nepārprotami ļoti palīdz, un viņi patiešām ir sestais laukuma spēlētājs, uzmundrina, aplaudē, jūtamies tā, ka daļiņa Latvijas ir atbraukusi šeit un tiešām mūs atbalsta. Milzīgs, milzīgs paldies viņiem par to! Un tiem, kas brauks, - brauciet – būs jautri!

Inita Kresa Guntai Baško: Latvijas Sieviešu basketbola izlase ir izdarījusi labāko, ko līdz šim ir spējusi, - astotā vieta jau ir nodrošināta...

Gunta Baško: Jā, nu, protams, bet spēles vēl ir priekšā. Centīsimies vēl kaut ko parādīt no sevis, es domāju – mēs esam spējīgi uz to.

Anete Jēkabsone: Pret Franciju nebija tik grūti spēlēt kā pret Čehiju, jo tai ir auguma pārsvars, uz visiem blokiem mainās, malējā iet pa centru, malējā – pa vidu..., ar viņām ir ļoti grūti spēlēt, ar Franciju vairāk bija spēka spēle, čehietes nebija viegli apspēlēt tieši viņu auguma garuma dēļ.

Raivo Otersons: Zane Teilāne ar katru spēli uzlabo savu sniegumu un arī pati ir pārliecināta, ka var spēlēt vēl labāk nekā šodien.

Inita Kresa Zanei Teilānei: Mēs ceram, ka 1/4-finālu laiku Tu un pārējās jaunās tā pa īstam atraisīsies, ja?

Zane Teilāne: Es arī tā ceru, paldies!

Ārpus raidījuma. Zanes Teilānes gūtie punkti Eiropas čempionātā (spēļu secībā): 2, 3, 4, 7, 12. Tātad redzam, ka „gūto punktu līkne“ neapturami iet uz augšu. Un tas nav nekāds brīnums (skat. : 27.08.05 materiāls par viņas ceļojumu uz Ameriku un tā ietekmi uz sportisko formu). Tagad Zane Teilāne pamazām sāk atgūties un atraisīties. Ja viņas „gūto punktu līkne“ tāpat ies uz augšu, tad EČ pēdējā un izšķirošajā spēlē laikam varam gaidīt kaut ko jau virs 20 ?!

-----------------------------------------

07.09.05 Basketinfo.eclub.lv

Latvijas izlases mērķis - Eiropas čempionāta 1.piecinieks

Jau vasaras sākumā Basketinfo.eclub.lv publicēja Jumtalapas prasības Latvijas izlasēm - 2005. Taču pārbaudes turnīrs Francijā optimismu nedaudz nosita, un tā kopējā noskaņa līgani noplaka uz cīnīšanos par astoņnieku. Līdz ar to, lai nepadarītu sevi un citus par naiviem sapņotājiem, Basketinfo.eclub.lv īpaši neafišēja to, ko 11.08.05 pirms pārbaudes turnīra Francijā teica Anete Jēkabsone, Gunta Baško un Raivo Otersons par Latvijas izlases mērķi šajā Eiropas čempionātā:

11.08.05 plkst. 18.30 Latvijas Radio 1 raidījums Piespēle, intervēja Kaspars Kārkliņš, audioieraksts ŠEIT!

Izvikumi lejāk.

Anete Jēkabsone: „Gribās jau tikt 5-iniekā un tikt uz to Brazīliju. Tāds mums ir tas noskaņojums – tikt 5-iniekā!“

Gunta Baško: „Jātiek 1.pieciniekā, lai tiktu pasaulē, un tad jau būsim arī Brazīlijā. Tas mērķis ir tikt tajā pieciniekā, lai var cīnīties arī pasaulē un iznest Latvijas vārdu ārā.“

Kasparam Kārkliņam ar vairākkārtīgiem jautājumiem tomēr neizdevās izvilināt no Raivo Otersona skaidru atbildi par Latvijas izlases mērķiem, Raivo Otersons runāja „riņķī un apkārt“, „nesitot naglai uz galvas“, taču Otersons „caur puķēm“* tomēr pateica, ka mērķis ir 1.piecinieks.

* - „caur puķēm“ t.i. - Raivo Otersons teica: „uz to ir jātiecas“, „tā doma ir uz to 5-inieku tomēr tiekties un uz to ir jātiecās“, „es domāju, ka tas ir iespējams“, „tā mums būtu augsta vieta, ļoti augta“, „tas ir kā mērķis“, „iespēja tāda ir, bet tas būs grūts ceļš“, „uz to it kā būtu jāiet“.

------------------------------------------

07.09.05 Šodien viens no Latvijas izlases faniem Bursā atsūtīja Basketinfo.eclub.lv zīmīti, kurā teikts, ka daļa no faniem brauks atbalstīt mūsu izlasi arī uz Ankaru, kur risināsies Eiropas čempionāta izslēgšanas spēles. Latvijas izlases fani Barsā esot gandrīz 30.

Bildes ir aplūkojamas www.foto.diena.lv

un

www.foto.diena.lv/CategorySearch.jsp?page=1&catalogID=2&categoryID=776&recordView=SearchResult_Thumbs

------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

07.09.05 laikraksts Diena

Līdzjutēji, vecāki, treneri

Ivo Jirgens

Daiga un Ziedonis Jansoni tur īkšķi par meitu, taču jūt līdzi visai Latvijas izlasei

Izkrāsotām sejām, aizsmakušām balsīm, Latvijas izlases kreklos — basketbola trenerus Daigu un Ziedoni Jansonus citur tādus nav nācies redzēt. Turcijā viņi ir starp diviem dučiem Latvijas dāmu basketbola izlases līdzjutēju. Tomēr pārējo vidū viņi atšķiras ar to, ka komandas sastāvā spēlē viņu meita Liene. "Protams, galvenais, kāpēc esam šeit, ir mūsu bērns. Ja Liene nespēlētu izlasē, diez vai atbrauktu. Taču te uz vietas mēs nespējam nošķirt viņu no komandas," saka Ziedonis.

Īpaši tuvu šo izlasi Jansonu ģimenei padarījis fakts, ka lielāko daļu spēlētāju viņi pazīst jau kopš bērna kājas. "Gunta, Anete, Anita, Ieva — viņas jau ir gandrīz kā pašas bērni. Visas kopā ar Lieni ir izaugušas mūsu acu priekšā," saka Daiga. Viņa savulaik bija Latvijas junioru izlases galvenās treneres Maijas Kubliņas asistente un kopā ar šīm meitenēm piedalījās Eiropas čempionāta finālturnīrā.

Basketa ģimene

"Latvijas izlase ir jauna, perspektīva komanda, kura demonstrē mūsdienīgu, ātru basketbolu. Mani kā centra spēlētāju sajūsmina, kāda ir konkurence starp garajām, cik viegli var mainīt sastāvu. No otras puses, pārsteidz runas par to, ka Latvijā ar tās TTT tradīcijām nevar atrast saspēles vadītāju. Bet šī komanda ar tās spēles stilu nemaz neprasa vienu izteiktu saspēles vadītāju! Pašreizējais modelis ir ļoti labs," Daigā uz brīdi basketbola speciāliste ņem virsroku pār līdzjutēju.

Jansonu ģimenē visi ir basketbola cilvēki. Kopā spēlējuši strītbola un Bruģa bumbas turnīros ģimeņu grupā. Joprojām nespēj aizmirst zaudējumu Valteru ģimenei, pēc kura mājās neesot bijis tālu no ģimenes skandāla. Taču viņi jūt, kad vajag aprunāties un kad labāk paklusēt. Ja nepieciešams, par zibensnovedēja lomu ar klavierspēles partiju var uzņemties jaunākā meita Līga.

Daiga smejas: "Laikam jau esam slikti vecāki, jo Liene visu ir panākusi pati." "Cik varējām, atbalstījām, taču visus lēmumus viņa ir pieņēmusi pati," Ziedonis piekrīt. Arī lēmumu doties studēt uz Ameriku. Uzaicinājumu uz Sjennas universitāti un mācību stipendiju viņa nopelnīja, sekmīgi spēlējot Latvijas izlases rindās Eiropas U–20 čempionātā.

Kamēr Liene mācījās Amerikā, vecāki viņu apmeklēja divas reizes. Turklāt ne tikai vienkārši ciemojās, bet arī cītīgi sekoja meitas treniņiem. "Tā bija lieliska pieredze — vērot, kā komandā rit treniņi, notiek individuālais darbs ar spēlētājām, kā komanda ir nodrošināta ar medicīnisko aprūpi. Daudz kas no tā man bija svešs," Daiga uzskaita ieguvumus. Zināmas treneres iemaņas līdz ar biznesa vadības un menedžmenta bakalaura grādu no Amerikas pārvedusi arī Liene — šovasar viņa palīdzējusi 47.vidusskolas komandu nodarbībās.

"Man kā jaunatnes trenerim ir ļoti sāpīgi vērot vecāku attieksmi. Viņi atved astoņus gadus vecu bērnu un prasa: "Vai no viņa sanāks NBA vai vismaz Latvijas izlases spēlētājs?" Tādā vecumā to taču nepateiks neviens! Bet man ir vai nu vecāki jāpierunā vest puiku uz treniņu, vai nu jāmelo, jo citādi viņi to nedarīs," savu rūpi pauž Ziedonis, basketbola skolas Rīga treneris.

Ko dod Amerika

Savukārt Daiga, kura ikdienā strādā bērnu un jaunatnes sporta skolā Jugla, uzskata, ka pēc iespējas ātrāk jāizlemj, kas ir prioritāte — basketbols vai izglītība. Viņasprāt, meklēt laimi Amerikā basketbolistiem būtu vērts tikai pēc vidusskolas pabeigšanas: "Ticiet man, Latvijā bērniem dod ļoti labu izglītību un arī treneri sporta skolās ir nesalīdzināmi labāki speciālisti nekā fizkultūras skolotāji Amerikas vidusskolās. Jā, varbūt manī runā māte, kura grib, lai bērns būtu pie manis līdz 18 gadu vecumam. Taču man liekas, ka visiem būtu labāk, ja uz Ameriku aizbrauktu jau puslīdz nobriedis cilvēks."

Lieni Amerikas periods esot padarījis ļoti patstāvīgu, taču sarunas ar vecākiem, ko mamma apzīmē ar vārdu "konsultācijas", tāpat notiekot regulāri. Visbiežāk tās esot sadzīviskas lietas, lai arī gadoties risināt psiholoģiskas problēmas. Īpaši grūti esot bijis tad, kad meitai sanācis kāds konflikts ar komandas treneriem. "Lienē kā basketbolistē man patīk tas, ka viņu neinteresē pašas gūtie punkti. Viņai gribas būt vajadzīgai," Daigas balsī ieskanas lepnums. Tieši pirms čempionāta viņa savus vienmēr blondos matus nokrāsojusi tumšus — tāpat kā meitai.

------------------------------------------

07.09.05 laikraksts Neatkarīgā rīta avīze, 1.lpp. virs nosaukuma "Neatkarīgā rīta avīze" ar sarkaniem burtiem rakstīts:

LATVIJAS SIEVIEŠU BASKETBOLA IZLASE IEKĻŪST EIROPAS ČEMPIONĀTA CETURTDAĻFINĀLĀ

Ārpus laikraksta. Basketinfo.eclub.lv : tāda tipa paziņojumi tādā vietā līdz šim nebija manīti...

------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

07.09.05 laikraksts Diena

Ieva Kubliņa: viss vēl tikai priekšā

Ivo Jirgens, Bursā

Neatsveramu ieguldījumu svarīgajā uzvarā pār Grieķiju Latvijas izlasei deva Ieva Kubliņa un komandas kapteine Gunta Baško. Pirmajai 21 punkts, otrajai pavisam nedaudz pietrūka līdz triple double — 8 punkti, 9 atl. bumbas un 8 rezultatīvas piespēles.

Gunta Baško: Apzinājāmies spēles svarīgumu un sākām kapāt jau no pirmās minūtes. Aizsardzībā palīdzējām cita citai.

Ieva Kubliņa: Grieķija ir viena no tām komandām, kuru spēles stilam nedrīkst pielāgoties. Bija jācenšās viņas nolikt pie vietas jau pirmajās minūtēs, un tas mums arī izdevās.

- Kādi bija galvenie norādījumi pirms spēles?

I.K. Izmantot auguma pārsvaru un "spiest" uz groza apakšu.

- Pirms pusmēneša Grieķijai zaudējāt turnīrā Francijā. Kāpēc tik milzīga atšķirība rezultātos?

G.B. Bijām vadībā arī Francijā, bet tad spēlē iestājās lūzums, un mēs vairs nepratām atspēlēties. Šodien neliels lūzums bija trešajā ceturtdaļā. Varbūt pie plus 25 nedaudz par ātru nomierinājāmies, sākām spēlēt pārāk atbrīvoti. Aizsardzībā parādījās caurumi. Nogurums? Nē, tas nebija nogurums. Mums tik skriet un skriet…

I.K. Francijā pārāk pakļāvāmies grieķu spēles stilam — sākām skrieties, nevis pacietīgi spēlēt. Šodien mačs ritēja pēc mūsu noteikumiem. Un noteikti labāk nospēlējām aizsardzībā.

- Kādu sajūtu šobrīd vairāk — ka darbs jau padarīts vai viss tikai sākas?

G.B. Gribējām iekļūt astoņniekā, to arī esam izdarījušas. Man liekas, tālāk spēlēt būs vieglāk, jo mums vairs nebūs ko zaudēt.

I.K. Šodienas uzvara noteikti dos psiholoģisku pacēlumu. Ir prieks par izdarīto, bet mēs visi esam profesionāļi un saprotam, ka galvenais vēl ir priekšā.

- Ankarā mums vairs nebūšot Latvijas fanu atbalsta?

G.B. Nekas, savaņģosim vietējos! Bet tiem, kas atbrauca, milzīgs paldies!

------------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

07.09.05 laikraksts Diena

Ātrākas, spēcīgākas, gudrākas

Ivo Jirgens, Bursā

Latvijas izlasei pārliecinošā uzvara pār Grieķiju nodrošinājusi vismaz trešo vietu A grupā

Nedodot pretiniecēm ne mazākās izredzes, Latvijas izlases basketbolistes pārliecinoši apspēlēja Grieķijas valstsvienību 76:47 un kārtu līdz pirmā posma beigām nodrošinājušas vietu ceturtdaļfinālā. Pēdējo A grupas spēli Latvijas komanda aizvadīs trešdien, kad plkst.16 tiksies ar Čehijas izlasi — vienīgo komandu, kas čempionātā vēl nav cietusi zaudējumus. "Šajā spēlē risināsim savus uzdevumus. Pirmkārt, turpināt uzlabot spēli. Otrkārt, saglabāt spēkus izslēgšanas turnīram. Treškārt, nezaudēt to ritmu, ko esam uzņēmuši pirmajā posmā," paveicis minimālo uzdevumu, izlases galvenais treneris Raivo Otersons nesola uzvaru par katru cenu.

Bez Tāres un Mikāles

Grieķijas izlase Turcijā rāda to pašu spēli, ar kuru iemantoja cieņu gan pērn olimpiskajās spēlēs, gan pārbaudes turnīrā pirms trim nedēļām, kurā Latvijai sagādāja sāpīgu zaudējumu (73:65). Ātras, nekaunīgas, neatlaidīgas un nepiekāpības — ar šādu īpašību komplektu grieķietes veiksmīgi prot kompensēt necilos augumus un Eiropas līmeņa spēlētāju trūkumu komandā. "Jūsējās ir garas un individuāli spēcīgas, bet viņām nepatīk cīnīties ar ļoti ciešu aizsardzību. Tas ir viens no mūsu komandas trumpjiem," savos novērojumos padalījās kolēģis no Grieķijas.

Latvijas izlases vadībai izdevās atrast speciālu īkšķa stiprinātāju, un, lai arī tas it kā neesot īsti atbildis FIBA prasībām, Eviju Āzaci spēlei pieteica. Tāpat kā Ievu Tāri, ap kuru pirms mača darbojās Latvijas komandas ārsti. Par laimi, spēle izvērtās tā, ka bez viņas palīdzības varēja iztikt — tā vēl noderēs nedēļas beigās. Malā palika arī Anita Mikāle, kura kājas savainojuma dēļ spēlēt vēl nav gatava.

Neapturama ofensīva

Vēl pirms Latvijas — Grieķijas spēles kļuva skaidrs, ka zemāk par piekto vietu latvietes A grupas noslēguma tabulā nekādi nepaliks. Vācija ar 50:76 zaudēja Polijai un palika pēdējā vietā.

Spēles gaita: 13:2 (7.min.), 19:11 (11.), 33:11 (17.), 38:13 (20.), 48:21 (27.), 50:29 (29.), 57:29 (32.), 71:36 (36.), 76:47.

Šķita, ka spēles liktenis Latvijas izlases rokās ir tikt, cik lielā mērā izdosies nosegt grieķu līderi Maltsi un izdosies realizēt auguma pārsvaru cīņā pie groziem. Pie pirmā uzdevuma izpildes pārmaiņus ķērās Jēkabsone, Baško un Eglīte, par otro parūpējās Jansone un Kubliņa. Un nepārprotami bija šo mikrodueļu pārliecinošas uzvarētājas. Abas pēdējās, piepalīdzot Baško, pilnībā kontrolēja cīņu par atlēkušajām bumbām (puslaikā 27:11), bet Maltsi tika nosēdināta malā jau 7.minūtē un visā pirmajā puslaikā tā arī neguva nevienu punktu. Nekādas palīdzes viņai nebija arī partneres — pirmajā puslaikā Grieķijas komanda realizēja tikai sešus metienus no 32!

Latvijas komanda dominēja arī otrā laukuma galā, kaut arī punkti nenāca tik viegli. Kubliņa savus 17 savāca gan no tuvas, gan tālas distances, bet spēka cīņā zem groza viņai teicami palīdzēja Jansone. Redzot mūsu centra spēlētāju veiksmi, deķīti uz savu pusi necentās vilkt arī "mazās". Plus 25 pēc pirmā puslaika šķita kaut kas vairāk par nokdaunu.

Otrajā puslaikā grieķietes līdzvērtīgu pretestību izrādīja tikai īsā spēles posmā trešās ceturtdaļas beigās, kad izmisumā ķērās pie presinga, un pēdējās piecās minūtēs, kad laukumā devās Latvijas izlases tālākās rezervistes.

Domās jau ceturtdaļfinālā

"Pirmdien izdevās ļoti labi sagatavoties šai spēlei," uzskata Raivo Otersons. "Vairākkārt noskatījāmies video, pastaigājāmies pa pilsētas centru, meitenes veica atjaunošanās pasākumu kompleksu, ko sākumā nepieņēma, bet tagad pieprasa pašas. Tāpēc šodien viņas bija agresīvākas aizsardzībā un labi izmantoja ātros uzbrukumus." Iespējamos pārmetumus par nepietiekami ātri sāktajām spēlētāju maiņām treneris noraida: "Ja reiz spēle bija atrasta, tad kāpēc man būtu vajadzējis to tīšām jaukt? Kad pret Grieķiju spēlējām Francijā, es to darīju, un kas no tā iznāca!? Turklāt mēs ņēmām vērā meiteņu viedokli, un par spēka trūkumu neviena nesūdzējās."

B grupā otrdien svarīgu un negaidīti pārliecinošu uzvaru 80:67 pār pašreizējām Eiropas čempionēm krievietēm svinēja Lietuvas basketbolistes. Viņas jau nodrošinājušas vietu ceturtdaļfinālā, un, nav izslēgts cīņa par vietu pirmajā četriniekā var izvērsties starp abām Baltijas valstu komandām. Vismaz Latvijas izlasei pret šādu notikumu attīstību nekas nebūtu pretī.

Latvija pret Grieķiju

Liene Jansone *****

33 min, 21 p. (no spēles 9/17, soda met.3/3), 15 atl., 1 piesp., 1 pārķ., 3 kļ., 2 piez. Kopā ar Kubliņu pilnībā kontrolēja sava groza apakšu, bieži bija veiklāka par pretiniecēm viņu laukuma pusē. Nodemonstrēja lielisku izjūtu atsaukties uz partneru piespēlēm.

Anda Eibele ***

6 min, 0 p. (0/3, 0/0), 1 atl., 1 piez. Spēļu prakses trūkums nav palicis bez sekām. Izskatījās nedroša un nepārliecināta.

Zane Eglīte ****

27 min, 1 p. (0/2, 1/2), 3 atl., 3 pārķ., 2 piesp., 3 piez., 3 kļ. Ar katru spēli arvien labāk atrod kopēju valodu ar kolēģēm un, šķiet, iegūst viņu uzticību. Uzbrukumā neizcēlās, toties aizsardzībā nospēlēja pārliecinoši.

Zane Teilāne ***

9 min, 7 p. (3/3, 1/3), 3 atl., 2 bloki, 1 piez., 1 kļ,. Prata izmantot auguma pārsvaru pie groziem. Rezervistu sabiedrībā izskatījās drošāka nekā kopā ar pamatsastāva spēlētājām.

Gunta Baško ****

33 min, 8 p. (3/8, 0/0), 9 atl., 8 piesp., 3 pārķ., 6 kļ., 3 piez. Neaizrāvās ar punktu gūšanu, toties izdarīja daudz, lai tos gūtu partneres. Sniedza nepieciešamo palīdzību garajām spēlētājām.

Anete Jēkabsone *****

36 min, 18 p. (7/13, 4/4), 7 atl., 7 piesp., 4 pārķ., 1 bloks, 6 kļ., 1 piez. Bija galvenā, kas saturēja piecnieka darbību laukumā, snaiperes pienākumus apvienojot ar saspēles vadīšanu. Laukuma pārredzēšanā un piespēļu došanā ar viņu var sacensties vienīgi Baško.

Evija Āzace b/a

5 min, 0 p. (0/2, 0/0), 2 atl., 1 kļ. Daudz neriskējot, paveica galveno — rokas traumu nepadarīja vēl smagāku.

Elīna Zīke ***

17 min, 0 p. (0/0, 0/0), 2 kļ., 1 piez. No U–20 izlases līderes gaidīts vairāk aktivitātes uzbrukumā (neviena metiena!). Aizsardzībā pienākumus izpildīja.

Ieva Kubliņa *****

29 min, 21 p. (9/14, 0/0), 7 atl., 2 piesp., 1 bloks, 1 kļ., 2 piez. Precizitāte čempionātā kā pa viļņiem — pret Grieķiju bija viļņa virsotnē. Nevainojama cīņā pie sava groza.

Aija Brumermane b/a

5 min, 0 p. (0/1, 0/0), 1 kļ. Spēles beigās nepaspēja sevi parādīt.

Eiropas čempionāts dāmām

A grupa, 3.kārta

Latvija — Grieķija 76:47 (19:9, 19:4, 15:18, 23:16)

Latvija: Eglīte 1, Jēkabsone 18, Baško 8, Kubliņa 21, Jansone 21; Zīke, Āzace, Teilāne 7, Brumermane, Eibele.

Grieķija: Kalencu 10, Kuzini 2, Maltsi 6, Sareku 8, Samorukova 10; Limura 3, Deli, Vasileiu 3, Stahtiari 2, Kosma, Stavridu 3, Kiriakopulu 3.

2p.met. 26/50 13/44

3p.met. 5/13 5/20

1p.met. 9/12 6/11

Atl.b. 13+34 7+14

Piesp. 20 7

Pārķ. 11 16

Piez. 14 17

Kļūdas 24 13

Čehija 4 4—0

Francija 4 3—1

Latvija 4 3—1

Polija 4 1—3

Grieķija 4 1—3

Vācija 4 0—4

7.septembrī: Latvija — Čehija, Grieķija — Polija, Francija — Vācija.

B grupa. Lietuva — Krievija 80:67 (39:35), Spānija — Serbija 69:52 (37:28).

Lietuva 4 3—1

Spānija 4 3—1

Krievija 4 2—2

Turcija 4 2—2

Serbija 4 2—2

Rumānija 4 0 — 4

7.septembrī: Serbija — Krievija, Lietuva — Rumānija, Turcija — Spānija.

-----------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

07.09.05 laikraksts Neatkarīgā rīta avīze

Pašu nopelnīts ceturtdaļfināls

Ēriks Strauss, Neatkarīgās korespondents Bursā

Basketbolistes iekļūst Eiropas astoņu spēcīgāko izlašu vidū

Pēc vienas dienas pārtraukuma vakar Bursā atsākās Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm. Lai arī Latvijas izlasi turpina vajāt savainojumu vilnis, vakardienas mačā uzvaras izcīnīšanai pietika arī ar tām spēlētājām, kuras bija izvairījušās no nopietniem savainojumiem. Šodien priekšsacīkšu pēdējā mačā mūsējām jātiekas ar Čehiju, un uzvaras gadījumā mūsējās grupas turnīru var pabeigt pat pirmajā vietā.

Lietuvietes jau ceturtdaļfinālā

A apakšgrupas turnīrā vakar praktiski noskaidrojās pirmās vietas īpašnieces un tās, visticamāk, būs lietuvietes. Dienas pirmajā mačā dienvidu kaimiņienes tikās ar Krieviju un izcīnīja vairāk nekā pārliecinošu uzvaru ar 80:67. Pirmajā puslaikā krievietes vēl izrādīja pienācīgu pretestību, taču otrā puslaika pirmajās minūtēs Lietuva guva 13 punktu pēc kārtas, krievietes atstājot pilnīgi tukšā. Teorētiski lietuvietes vēl var noslīdēt uz otro vai trešo vietu, taču tādā gadījumā šodien viņām jāzaudē čempionāta vājākajai komandai Rumānijai. Ieņemot pirmo vietu grupā, lietuvietes var sākt lūkoties pēc pretiniecēm ceturtdaļfinālā, un ir ļoti liela varbūtība, ka tās būs latvietes. Šāds pāris iespējams, ja mūsējās grupā ieņemtu ceturto vietu, savukārt, lai mūsējās paliktu ceturtās, viņām bija jāzaudē abas atlikušās spēles, kā arī vakardienas pēdējā mačā polietēm vajadzēja zaudēt Francijai.

Āzace sildās, Tāre – zem jautājuma zīmes

Dažādas ligas turpina vajāt Latvijas izlases jau tā nelielo spēlēt varošo sastāvu. Pirmdienas vienīgajā treniņā kopā ar komandu joprojām netrenējās Evija Āzace, kura joprojām staigā ar apsaitētu kreisās rokas īkšķi. Tikai vakar pirms paša mača tika nolemts, ka viņa būs kopā ar komandu uz rezervistu soliņa un absolūtas nepieciešamības gadījumā izies arī laukumā. Jau iesildoties varēja pamanīt, ka viņa atlēkušās bumbas ķer nedroši, it kā sargājot pirkstu no jauna satricinājuma.

Šaubīga bijusi arī Ievas Tāres līdzdalība vakardienas spēlē. Čempionāta pirmajā dienā sekas pēc saņemtā trieciena pa kaklu bija jūtamas visas turpmākās dienas, un nelāgo sajūtu pastiprināja jauna sadursme spēlē pret Vāciju. Galvassāpes, stīvais kakls – nav pati labākā sajūta pirms spēlēm, kurās izšķiras – būt vai nebūt Latvijas izlasei labāko astoņniekā. Tiesa, kopējā situācija turnīra tabulā neizskatās tik drūma, kā dažu spēlētāju veselības stāvoklis, jo, pat zaudējot abās atlikušajās spēlēs, latvietes tik un tā var iekļūt ceturtdaļfinālā. Ja vien vakardienas pēdējā spēlē nenotika brīnums un polietes nepārspēja Franciju.

Uzvara sākas ar aizsardzību

Pirms mača māca bažas, vai Latvijas izlase spēs izsekot līdzi kustīgajām grieķietēm un vai spēs uzlauzt viņu neparocīgo aizsardzību. Tad vēl vairāku spēlētāju lielāki un mazāki savainojumi, un kopējā aina pirms mača nemaz neizskatījās tik cerīga. Arī pārbaudes turnīrā Francijā piedzīvotais zaudējums nevairoja optimismu, taču uzvarēt pārbaudes spēlē nav tas pats, kas uzvarēt oficiālā čempionāta spēlē.

Spēlētāju savainojumi ieviesa arī nelielas korekcijas sākuma sastāvā, un pirmo reizi šajā čempionātā spēli iesāka Liene Jansone (vēl Eglīte, Jēkabsone, Baško un Kubliņa). Iespējams, ka piespiedu pārkārtošanās izlases treneriem būs ļāvusi atrast vēl labāku starta piecnieku, jo Jansones spēku zem abiem groziem raksturo ieraksts spēles protokolā – 10 izcīnītās bumbas jau pirmajā puslaikā (visa komanda izcīnīja 28, grieķietes tikai 11). Latvijas izlases galvenais treneris Raivo Otersons vakardienas mačā izmantoja tos trumpjus, kuri bija acīm redzami – izteikto auguma pārsvaru. Jansone pretinieču aizsardzības spēku drupināja zem groziem, bet Ieva Kubliņa lieku reizi pierādīja, ka trīspunktu metiens viņai padodas tikpat labi un precīzi kā Anetei Jēkabsonei – trīs pēc kārtas iemestie tālmetieni grieķietes iedzina pilnīgā izmisumā. Malā tika nosēdināta pretinieču bīstamākais spēks zem groziem Grieķijas krieviete Samorukova, un mūsējo garajam galam vēl vairāk pavērās ceļš uz grieķu grozu.

Pat neraugoties uz milzīgo pārsvaru, Raivo Otersons katru ceturtdaļu iesākt uzticēja sākuma piecniekam, un tikai ap 35. minūti (pārsvars jau bija sasniedzis 35 punktus – 71:36) pie spēlēšanas tika laistas arī Eibele un Brumermane, bet spēli pabeidza pavisam neierasts sastāvs – plus vēl Teilāne, Eglīte un Zīke.

Komentāri

Raivo Otersons, Latvijas izlases galvenais treneris:

– Pirmdienas treniņā ļoti labi pastrādājām pie dažādām sadarbībām, bijām ļoti rūpīgi izpētījuši pretinieku, un visas mājas darba sagataves šodien pilnībā tika realizētas spēlē. Apskatījām iepriekšējo spēļu protokolus, un tur bija skaidri redzams, ka grieķietes visu spēli balsta tikai uz sešām spēlētājām. Zinot, ka pretinieces ir gados krietni vecākas par mūsējām, viens no uzdevumiem bija nokausēt pretinieces, un jau pirmajā puslaikā varēja manīt, ka viņas aizsardzībā vairs nav tik kustīgas un arī uzbrukumā jaušams lēnīgums. Pirmajās trīs spēlēs grieķietes bija daudz ātrākas, daudz asākas, bet pret mums šā ātruma vairs nebija. Man ir prieks, ka meitenes ir izpildījušas uzdevumu un iekļuvušas ceturtdaļfinālā, taču čempionāts līdz ar to mums vēl nav beidzies. Teorētiski pēdējo spēli ar Čehiju varam aizvadīt kā kārtīgu treniņu, taču laukumā neiesim, lai šo spēli zaudētu. Šobrīd nevaru pateikt, kāds būs konkrētais uzdevums, bet pieļauju, ka domāsim par sadarbībām, varbūt lielāka atpūta tiks dota vadošajām spēlētājām, varbūt kāda tiks vairāk pietaupīta, taču nedrīkstam aizmirst arī to, kā saglabāt šo lielisko noskaņojumu, kāds ir pēc uzvaras pār Grieķiju. Spēlēsim bez jebkādas bijības pret Čehiju. Ar kuru pretinieku labāk spēlēt ceturtdaļfinālā? Šķiet, ka otrajā grupā vēl ir daudz neskaidrību un tā vien izskatās, ka par sevi pilnīgi drošas var būt tikai lietuvietes, taču, visticamāk, ka mums ar viņām ceturtdaļfinālā nebūs jātiekas.

Anete Jēkabsone, Latvijas izlases uzbrucēja:

– Tas, ka grieķietes mūs uzvarēja pārbaudes spēlē, neskaitās. Mums bija svarīgi viņas pārspēt čempionātā, un mēs to izdarījām vairāk nekā pārliecinoši. Nogurums? Spēles beigās treneri jautāja, vai neesmu piekususi, bet es jūtos ļoti labi un nepieciešamības gadījumā varēju nospēlēt arī visu maču no zvana līdz zvanam. Ilgāk par citām pamatsastāva spēlētājām laukumā tiku turēta ne jau tāpēc, lai uzlabotu savu rezultativitāti. Pret ko spēlēt ceturtdaļfinālā? Labākais variants būtu Lietuva, bet vismazāk es vēlētos Spāniju, bet, ja būs jāspēlē pret viņām, spēlēsim.

------------------------------------------

Raksts

07.09.05 laikraksts Rīgas Balss

Astotniekā esam – click!

Jānis Erenbergs

------------------------------------------

06.09.05 plkst. 22.05 Latvijas Radio 1 Sporta ziņas, audioieraksts ŠEIT!

Klausāmas Initas Kresas intervijas no Bursas

Rakstiski izvilkumi lejāk.

Inita Kresa: Spēlē ar Grieķiju Tu biji tā pirmā bezdelīga, kas iedeva to ticību visiem – Tu uzņēmies līderes lomu un tas aizgāja ķēdes reakcijā...

Ieva Kubliņa: „... mēs sapratām to, ka Grieķija ir tāda komanda, kurai jau no paša sākuma ir jāuzspiež kaut kāds savs spēles stils un jānoliek viņas pie vietas, lai viņas saprastu, kas ir kas!“

Raivo Otersons: Mūsējās bija ātras, izpildīja visus norādījumus. Tas priecē, ka mūsējām vēl ir ātrums iekšā. Ir pamats pacīnīties arī par piecinieku. Varbūt arī uz priekšu kādā mačā būsim ātrāki un varēsim vēl kādu nospiest.

Maija Kubliņa: Īstenībā mēs esam ļoti laimīgas, jo varam cīnīties tālāk par 5.vietu, lai tiktu uz Pasaules čempionātu.

Klausāmas intervijas arī ar Latvijas fanēm Bursā ( Daiga Jansone, Mudīte Zandere, Lorita Sauša... )

------------------------------------------

Delfi KOMENTĀRI!

06.09.05 EČ finālturnīrs: Latvija – Grieķija 76:49 (38:13) -! Jansone 21 p.+ 15 atl.b., Kubliņa 21 p.+ 7 atl.b., Jēkabsobne 18 p.+ 7 rez.piesp.

TV3 spēli pārraidīja tiešraidē.

TV3 Ekspertu studija. Vada – Ilze Ieviņa, eksperti - Pēteris Višņēvics un Aivars Vīnbergs

Izvilkumi.

Pirms spēles gan Pēteris Višņēvics, gan Aivars Vīnbergs atzina, ka šis ir tas pēdējais brīdis, kad ir jāsāk iespēlēt sastāvā rezervistes, sevišķi ārējā līnijā. Aivars Vīnbergs papildus norādīja, ka pretējā gadījumā rezervistēm var izveidoties „rezervistes sindroms“, kad viņas nāk laukumā tikai tad, kad viss jau ir beidzies.

Pēteris Višņēvics izteicieni: „pats svarīgākais – neiekrist uz lētajām bumbām“, „mūsējie tūlīt izdēs zelta oliņu“ [pēc pirmā puslaika], „pret spēlētājām ir jāpielieto gan pātagu, gan cukurgraudu politiku“, „skuķi iepriecināja ne tikai mūs, bet arī visu Latviju“ [pēc spēles beigām].

------------------------------------------

06.09.05 Vakar Latvijas Radio bija intervijas ar Raivo Otersonu, Guntu Baško, Lieni Jansoni un Maiju Kubliņu.

Gunta Baško tostarp teica, ka uz spēli ar Grieķiju vajag saņemties, nospēlēt godam un uzvarēt. Maijai Kubliņa bija ekselenta domā, kā tikt galā ar pretinieču vadošo spēlētāju. Pārsvarā runa gāja par to, kā spēlēt pret Grieķiju, tāpēc visu te tagad nemaz nevar rakstīt... Galvenā doma – spiedīsim uz groza apakšu.

Ārpus raidījuma. Basketinfo.eclub.lv pārdomas. Grieķija jau daudzus gadus spēlē ar īsu rezervistu soliņu, cīnās ar pretinieču auguma pārsvaru, un dara to veiksmīgi. Atcerēsimies, ka Latvijas pārbaudes spēlē pret Grieķiju Latvija ar visu savu lielo auguma pārsvaru zaudēja cīņu par atlecošajām bumbām. Grieķija to izdara uz pieredzes pamata! Turklāt tagad finālturnīrs rāda, ka tas garais gals mums nemaz tik varens nav: Āzacei ir trauma, Kubliņai uzbrukumā spēle nevedās, Teilāne vēl ar vien nevar atvērties. Bet vienalga ir jāsņemās un jāuzvar, jo Grieķijai ir jābūt Latvijas „klientei“ un tā ir „jāņem“!

-------------------------------------------

Citātāti no raksta

06.09.05 Latvijas Avīze

Māris Siliņš

Latvijas izlasē "lielāko vezumu velk trīs četras spēlētājas, Vai spēku pietiks līdz Eiropas čempionāta beigām?"

"... nogurums var sāpīgi iekost čempionāta turpinājumā, kurā Latvijas izlasei ir labas cerības ne tikai spēlēt ceturtdaļfinālā, bet veiksmes gadījumā pacīnīties arī par vietu labāko pieciniekā un nākamā gada čempionātā. Varbūt šī ir tā reize, kad lielāku uzticības kredītu piešķirt" rezervistēm?

Pēc Latvijas uzvarām EČ pirmajās divās spēlēs Latvijas Avīzes apskatnieks Māris Siliņš iepriekšējā numurā publicēja skanīgu virsrakstu "Latvijas pretinieces lūzt kā sērkociņi".

-------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

06.09.05 Sporta avīze

Uzdevums izpildīts. Gandrīz...

Ēriks Strauss,

«Sporta Avīzes» speciālkorespondents Bursā

Žurnāla vāka kopija no www.sportaavize.lv

Eiropas čempionāts Latvijas izlasei sācies labāk, nekā daudziem cerēts: vispirms tika uzvarēta 1999, gada Eiropas čempione Polija, bet otrajā dienā tika apspēlēta arī Vācija, jeb uzvaras tika izcīnītas pār komandām, kuru līdzdalība finālturnīros ir pašsaprotama lieta, kamēr latvietes tikai otro reizi izlases pastāvēšanas vēsturē nonākušas uz Eiropas basketbola lielās skatuves, Izlases galvenais treneris Raivo Otersons pirms čempionāta, bruģējot sev atkāpšanās ceļu, nodrošinājās ar stabilu alibi: šai izlasei īstais čempionāts būšot tikai pēc diviem gadiem, Un viņam nevar nepiekrist, jo lielākā daļa izlases dalībnieču vēl vakar spēlēja dažādās junioru vecuma izlasēs, bet pieaugušo basketbolā sper tikai pirmos nopietnos soļus, Čempionāta pirmās trīs spēles apliecinājušas šo vārdu patiesīgumu, un, ja piepildīsies Otersona pareģojums, tad pēc diviem gadiem Itālijā (šajā valstī notiks 2007. gada Eiropas čempionāts) tas varētu notikt. Par to šobrīd labāk nedomāt, jo vēl ir jāaizvada 2005. gada čempionāts, kuru jau pēc pirmajām trim spēlēm Latvijas izlase var uzskatīt par izdevušos.

Federācija nokārto parādu un sola jaunas prēmijas

Par katru kārtīgi padarītu darbu pienākas kārtīgs atalgojums, un šo dzīves patiesību ir ielāgojusi ari Latvijas Basketbola savienība. Pirmo atalgojumu sieviešu nacionālā izlase nopelnīja pašas rokām un strādājot melnu muti, uzvarot Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā, un bez liekām papildspēlērn jau kopš pagājušā gada rudens varēja sākt iztēloties sevi spēlējam finālturnīrā. Kaut kā iegājies, ka basketbolisti sabiedrībā pratuši sevi pasniegt kā savas valsts patriotus, ka spēlēšana nacionālajā izlasē ir goda lieta, bet materiālie labumi tiek atlikti vistālākajos plauktiņos. Visu laiku morāle bijusi apmēram šāda: mēs spēlēsim, mēs cīnīsimies par uzvarām, un, jāto būs tik daudz, ka par tām ir vērts saņemt papildu stimulu, neatteiksimies. Šāds piegājiens no spēlētāju puses ir pats pareizākais, taču iekļūšana finālturnīros uzliek papildu atbildību Basketbolā savienības funkcionāru godaprātam - maksāt vai nemaksāt prēmijas. Basketbolistu vidū iegājies, ka laikus nesamaksātais vai par maz samaksātais netiek plaši publiskots (savulaik hokejistiem ļoti patika runāt par prēmijām, kuras vēl nebija nopelnītas).

Sieviešu izlases iekļūšana finālturnīrā lika nedaudz satrūkties visiem funkcionāriem, jo solīts bija, taču nebija ar ko šos solījumus piesegt. Neizmaksātās prēmijas esot bijis viens no iemesliem, kāpēc bijušais izlases galvenais treneris Armands Krauliņš norādījis uz Basketbola savienības attieksmi pret tobrīd vēl viņa pieskatīto izlasi, un šī netaisnība bijusi pretrunā ar patriotisko attieksmi pret valstsvienību, pēc kuras sekojusi atlūgumā uzrakstīšana.

Par neizmaksātajām prēmijām tika runāts kopš pavasara līdz pat pēdējam brīdim, kad basketbolistēm jau bija jāpošas lidostas virzienā, taču pēdējās pirmsizbraukšanas nedēļas laikā šis parāds tika nokārtots, un, lai arī izlasē nav nevienas materiālistes, jebkura finanšu piešprice ir daudz efektīvāka par kopīgām vakariņām ar savienības prezidentu vai boulinga bumbu ripināšanu. Par izmaksātajām summām netiek skaļi runāts, un tāpat netiek izpausts, cik spēlētājas saņems par iekļūšanu čempionāta ceturtdaļfinālā. Tik vien zināms, ka prēmijas tikšot izmaksātas no tās summas, kas pienākoties no valsts kases par attiecīgiem sasniegumiem, startējot Eiropas vai pasaules čempionātu finālturnīros.

Par pozitīvajām emocijām

Pēc aizvadītajām pārbaudes spēlēm Latvijas valstsvienības galvenais treneris Raivo Otersons daudz runāja par pozitīvajām emocijām, kuras vajadzētu atjaunot to dienu laikā, kuras šķīra no sagrāves pret Lietuvas izlasi līdz pirmajam finālturnīra mačam. Tās bija desmit dienas, un grūti bija iztēloties, kā basketbolistēm zdosies saglābāt sevī pozitīvās emocijas, ja ceļamaizē būs tikai trīs uzvaras deviņās pārbaudes spēles. Lai kaut kā aizmirstu par Šo spēļu iznākumiem, tika meklēti visi iespējamie līdzekļi, un varām tikai minēt, vai spēlētājas kopīgajās vakariņās ar Ojāru Kehri izvēlējušās pareizo ēdienu karti, vai ari LBS prezidenta galda runa bijusi tik emocionāli pārpilna, ka pozitīvā lādiņa pietiks visam čempionātam. Iespējams, kā pareizās dziesmas Mežaparkā dziedāja “Prāta vētra”, iespējams, ka īstos laba vēlējumus basketbolistēm kabatā ielika Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, bet skaidrs ir viens: finālturnīrs ir iesākts ar divām uzvarām, un šobrīd jebkas, kās tika darīts pēdējo desmit dienu laikā, ir uzskatāms par vienīgo un vispareizāko recepti.

Otersonam vairākās dienās vajadzēja «izpīpēt», vai desmit dienu bez nevienas pārbaudes spēles dos vajadzīgo efektu, un vienubrīd pat tika apsvērta iespēja aizbraukt līdz Lietuvas tālākajam dienvidu stūrim, kur Druskininkos sezonai savu komandu gatavoja Armands Krauliņš. Iespējams, Otersons riskēja, atsakoties no sava priekšgājēja palīdzības, un daudzi basketbolam tuvu stāvoši cilvēki domīgi māja ar galvu - nenāktu par ļaunu pat divas spēles, bet te negrib pat vienu...

«Desmit dienu ir pietiekams laiks, lai spēlētājās atgūtu treniņos un pārbaudes spēlēs iztērētos spēkā resursus, kā arī sakrātu pozitīvās emocijas, kuras būs ļoti nepieciešamas Turcijā,» Otersona teiktais izklausījās nedaudz amizanti, taču pateiktais vārds skanēja pārliecinoši un vajadzēja tikai pagaidīt, lai pārliecinātos par viņa izvēlētās taktikas pareizību. Vai ari - ka galīgi aizšāvis garām.

Pār pozitīvajām emocijām Otersons runāja arī pēc pirmā mača, kad tika uzvarēta Polijas izlase, taču, pirms vēl tā bija izcīnīta, nelielu satraukumu radīja tās pašas pozitīvās emoci¬jas, ar kurām pārpilnām vajadzēja būt polietēm. Viņās taču pirms pāris dienām bija uzvarējušas pēdējā kvalifikācijas turnīrā un izcīnījušas vienīgo (pēdējo) ceazīmi uz finālturnīru. «Aizvadīt pirmo maču ar komandu, kura uzvarējusi šajā kvali¬fikācijā, nav pats pateicīgākais variants. Kvalifikācijas spēļu laikā šī komanda būs saspēlējusies, uzvara šajā turnīrā dos papildu motivāciju, un pirmo čempio¬nāta spēli tā noteikti aizvadīs uz urrā,» labu laiku pirms čempionāta sākuma prātuļoja Otersons.

Par Polijas izlases saspēlētību varēja ari nešaubīties, taču tika piemirsts viens ļoti būtisks fakts: abas kvalifikācijas turnīra kārtas bija izstieptas triju nedēļu garumā, un tajā tika aizvadītas sešas spēles. Vēl taču bija vismaz tikpat pārbaudes spēļu, un agri vai vēlu pa visām vīiītēm laukā vajadzēja spraukties nogurumam. Kad polietes jau bija pievārētas, Otersons norādīja, ka, tuvojoties cīņas beigām, pretinieču spēlē bija pamanāmas noguruma pazīmes, un viņa teiktajam nevar nepiekrist - katra no pēdējām divām ceturtdaļām tika uzvarēta ar četru punktu pārsvaru. Otersons neaizmirsa norādīt arī uz emocijām: «Pēc spēles polietes man atgādināja mūsu izlasi, kura tikko kā bija atgriezusies no pārbaudes turnīra Francijā - morāli un fiziski iztukšota. Divas dienas, kas šķira polietes no spēles ar mums, tomēr ir pārāk īss laiks, lai atgūtu visus pozitīvos lādiņus, kuri netika žēloti pēc uzvaras pēdējā kvalifikācijas spēlē. Un kādā spēlē - ukrainietes taču tika pārspētas tikai pagarinājumā!»

Otersons nekļūdījās teorijā par emocijām un savā neilgajā sieviešu komandas trenera biogrāfi¬jā varēja ierakstīt pirmo uzvaru. Kopējo uzvaru pār Poliju un uzvaru pār sevi.

Otersons pielāgojas apstākļiem

Uz čempionātu tika braukts vēl ar vienu mājasdarbu, kurš zināmās aprindās labākajā gadījumā izraisīja vieglu ironiju, kas vēl skaudrāka kļuva pēc Rīgā redzētajām pārbaudes spēlēm. Par saspēles vadītājas trūkumu tika runāts jau kopš brīža, kad kļuva zināms par Ilzes Oses-HIebovickas savainojumu, un kopš šīs nepatīkamās zinas saņemšanas vajadzēja gatavoties sliktākajam variantam - braukt uz čempionāta bez galvenā posteņa. Galīgi tukšā saspēles vadītājas vieta gan nepalika, jo kops sagatavošanās posma pirmās dienas šim amatam tika gatavotas uzreiz trīs spēlētājas, taču neviena no viņām (Zane Eglīte, Anita Mikāle, Anda Eibele), nebija izgājusi to basketbolā skolu, ar kuru bija bagāta klāt neesošā Ose-Hlebovicka.

Tikpat rāmi, kā runājot par pozitīvajām emocijām, Otersons arī saspēles vadītājas trūkumu neuztvēra kā traģēdiju un bija gatavs pielāgoties tiem apstākļiem, kādus viņam bija pasviedusi dzīve: «Mūsdienu basketbolā ir mainījušās daudzas vērtības un saspēles vadītājai vairs nav tik lielas nozīmes, kā tas bija pirms trim, četriem vai desmit gadiem. Šodien liela nozīme saspēles veidošanā ir visām ārējās līnijas spēlētājām un tikpat labi notikumus laukumā var diriģēt Tāre, Jēkabsone vai Baško.»

Pārbaudes maču laikā spēle bez saspēles vadī¬tājām tika iemēģināta vairākkārt, taču vēl cīņā ar Poliju Otersons nevarēja iedomāties, ka ārējā līnijā pārsvarā vajadzēs iztikt tikai ar uzbrucējām. Pārbaudes mačos šāda piecnieka kombinācija tika iespēlēta tikai uz pāris minūtēm, taču jau pret polietēm trīs uzbrucējas plus divas centra spēlētājās pārvērtās par pašsaprotamu lietu, un tieši šādā virknējumā uzvaras atslēga tika meklēta arī pret Vāciju. Katrā aunumā var atrast arī kaut ko labu, un vēlreiz šiem apstākļiem Otersons bija spiests pielāgoties jau mača gaitā ar Poliju, kad otrās ceturtdaļas sākumā no laukuma tika nonesta Anita Mikāle - sadursmē ar pretinieci tika uzplēsta ceļgala vecā savainojuma brūce un viņas turpmākā līdzdalība čempionātā ir oti apšaubāma.

«Paliekot bez Mikāles, ilgāku laiku spēlējām ar trim uzbrucējām. Plānots bija, ka šādā stilā spēlēsim tikai ceturtdaļu beigās un dažas minūtes, taču šodien dzīve piespieda rīkoties citādāk un visas trīs mazās spēlētājas laukumā tika turētas gāku laiku. Spēlējot ar trim uzbrucējām, kon, dar ir pavisam cita jauda, taču tas prasa arī papildu spēka patēriņu. Spēlēšanai ir gatava arī Anda Eibele, taču mums bija ļoti svarīgi čempionātu iesākt ar uzvaru, bet uzvaras sasniegšanai labi ir jebkuri līdzekļi, un mēs šo uzvaru izcīnījām,» apmierināts ar debiju čempionātā ir Otersons.

Līdzīgā stilā tika aizvadīta arī nākamā spēle - pret Vāciju. Sākumā saspēles vadītājas groži tika uzticēti Eglītei, un vienubrīd šķita, ka viņa jau ir iejutušies savā lomā, taču Otersons nevēlējās riskēt un iztika ar jau pirmajā spēlē pārbaudītu variantu - rezultātu dod sastāvs, kurā ir trīs uzbrucējas un divas centra spēlētājas. Zīmīgi, ka pirmajos divos mačos «mazās» Jēkabsone, Baško un Tāre trijatā guva pa 44 punktiem...

Franči pazīst drēbi

Lai arī sieviešu bsketbols nav pratis ieņemt pienācīgu vietu dažādos bukmeikeru kantoros, tik un tā par čempionāta gaitu vietām atrodamas visdažādākās prognozes. Aktīvākie nākotnē lūkotāji bijuši franči, kuri pirms čempionāta sākuma atklāja savas prognozes par komandu vietu sadalījumu apakšgrupās. B grupā, kuras spēles tiek aizvadītas Izmira, ārpus konkurences izceltas Krievijas un Spānijas izlases, bet A grupas prognozētais sadalījums Latvijas izlasei ir patīkams. Tiesa, pirms tika atklātas šīs pronozes, Latvijas izlase vēl nebija pārspējusi ne Poliju, ne Vāciju. Acīmredzot franči zina, ko raksta, un kam vēl citam, ja ne viņiem ir labi zināma atsevišķu mūsējo spēlētāju (ne)varēšana. Protams, franči Latvijas izlasē izceļ viņu valstī spēlējošās Jēkabsoni, Baško un Āzaci. Viņuprāt, ar šīm trim spēlētājām esot jāpietiek, tai Latvijas izlase grupā izcīnītu trešo vietu, taču viņiem der ielāgot, ka komandā ir vairāk nekā trīs spēlētājas un ka Latvijas izlases spēks ir tieši komandas spēlē. Tieši tāpat kā Francijas izlasei, kura šobrīd ir nolikta uz atjaunošanas sliedēm un tiek gatavota tuvākajai nākotnei.

Pēc franču aprēķiniem, grupā pirmā vieta pienākas Čehijai, un visticamāk, ka viņi nav kļūdījušies, jo otrajai vietai atvēlētā Francijas izlase no čehietēm jau pirmajā dienā piedzīvoja pamatīgu sagrāvi. Ieceļot Čehiju favorīšu kārtā, franči nav kļūdījušies, un jānotiek kaut kam ārkārtējam, lai čehietes nespēlētu vismaz pusfinālā. Ak, jā, bet trešā vieta Bursas grupā ir atdota latvietēm, un tā vien šķiet, ka ari Šajā ziņā franči trāpījuši desmitniekā. Tiesa, vēl savā starpā nebija nospēlējusi sastādītā ranga otrā un trešā komanda - Francija ar Latviju. Savukārt pēdējā vieta (ceturtā), kas dod iespēju turpināt cīnu par ceļazīmēm uz pasaules čempionātu un Eiropas čempionāta godalgām, tikusi kvalifikācijas turnīra uzvarētājām. Ranga izveidošanas brīdī vēl nebija zināms, ka tās būs polietes.

Kas tālāk?

Svētdienas vakarpuse Latvijas basketbolistēm pārvērtās par pamatīgu murgu, un šos nepatīkamos mirkļus mūsējām sarūpēja Francijas izlase, kura, kā par spīti, tieši pret latvietēm aizvadīja savu labāko spēli šajā čempionātā. Patiesībā Francijas izlases varēšana nepārsteidza Drīzāk pārsteidza šīs komandas pieticība pirmajos divos mačos pret Čehiju un Poliju. Acīmredzot komandas treneri tās treniņu darbu saplānojuši tā, lai katra nākamā spēlē tiktu aizvadīta arvien labāk un labāk, un tieši tā pirmajās trijās čempionāta dienās izskatījās Francijas izlase.

Kas Čempionāta gaitā notiks ar Francijas izlasi, mums maza bēda. Pašiem jāsāk lūkoties turnīra tabulā, jāskatās, cik spēka rezerves atlikušas divām priekšsacīkšu spēlēm, un pareizi «jāizpīpē» visas iespējas, lai kādā no divām spēlēm uzvaru krātuvīti papildinātu kaut ar vēl vienu. Teorētiski varētu pietikt ar jau esošajām divām uzvarām, taču drošības labad pēc brīvdienas vajadzētu pārspēt sīksto, augumā ne raženo Grieķijas izlasi. Savukārt komandas ārstiem par brīvdienu bia jāaizmirst, jo pirmajos mačos viņu aprūpē nonākušas divas spēlētājās. Anita Mikāle jau mačā pret Poliju stipri sastiepa krusteniskās saites, un pagaidām nav nekādu pazīmju, ka viņa varētu vēl atgriezties laukumā (šajā čempionātā), bet pret vācietēm pamatīgu cirtienu pa pirkstiem saņēma Evija Āzace. Viņas atgriešanās laukumā ir reālāka, taču svētdienas maču pret Franciju Āzace bija spiestā noskatīties kā skatītāja.

Pagaidām čempionāts Latvijas izlases izpildījumā aizrit pēc plāna: uzvaras izcīnītas pār komandām, kuras ietilpst mūsu svara kategorijā, savukārt pliķis no Francijas izlases nav jāuztver kā traģēdija - Francijas nacionālais čempionāts tomēr ir viens no spēcīgākajiem pasaulē, un jāsaka frančiem paldies, ka viņi ir pratuši novērtēt labākās Latvijas basketbolistes, ļaujot viņām spēlēt savs valsts komandās. Arī tas nav maz. SA

--------------------------------------

Pārpublicēts raksts

06.09.05 laikraksts Diena

Uzvaras cena — ceturtdaļfināls

Ivo Jirgens Bursā

Lai mūsu basketbolistes bez uztraukuma varētu spēlēt ar Čehiju, otrdien jāuzvar Grieķijas izlase

Sarežģītā situācija turnīra tabulā Latvijas izlases basketbolistēm uz Eiropas čempionāta ceturtās kārtas spēli ar Grieķiju liek raudzīties kā izšķirīgo cīņā par iekļūšanu ceturtdaļfinālā. "Trešā uzvara mums ir vajadzīga gan turnīra tabulai, gan psiholoģiskajā ziņā. Ja izdotos uzvarēt, trešdien ar Čehiju varētu spēlēt bez uztraukuma," prāto Latvijas izlases galvenais treneris Raivo Otersons.

Jaunas rētas

Galvenās bažas izlases vadībai rada vairāku spēlētāju traumas un līderu fiziskā kondīcija pēc nogurdinošajām pirmajām trim cīņām. Grieķijas izlase augusta vidū pārbaudes turnīrā uzvarēja Latviju ar 73:65 un Turcijā jau pakutinājusi nervus par favorītēm uzskatītajām Francijas un Čehijas izlasi.

Spēle ar Franciju Latvijas izlases organismā bija iecirtusi vēl dažas rētas. Pirmdien pusdienā stundu garajā vieglajā treniņā atpūta tika dota Ievai Tārei, kura bija saņēmusi spēcīgu sitienu pa skaustu. Ar Grieķiju gan viņa spēlēs atšķirībā no Anitas Mikāles un Evijas Āzaces, kuras treniņā darbojās atsevišķi un kuru atgriešanās sastāvā acīmredzot nav gaidāma ātrāk par otrā posma spēlēm. Anita vēl nespēj skriet pirmajā spēlē gūtā ceļgala saišu savainojuma dēļ, bet Evijai rokas īkšķa sasitums neļauj pilnvērtīgi darboties ar bumbu. Pēcpusdienā Latvijas izlase devās pastaigā pa Bursas vecpilsētu, izbaudot pirmos īstos atpūtas brīžus kopš ierašanās Turcijā.

Tiesnešu faktors

"Fiziska spēle" un "tiesneši" bija teju vai divi visbiežāk lietoti izteicieni preses konferencē pēc Latvijas — Francijas spēles. Nevienam it kā nebija konkrētu pretenziju pret soģiem. Taču visi tā vai citādi bija vienisprātis, ka, tiesneši, pieļaujot ļoti atlētisku basketbolu, spēli padarīja par spēka cīņu, kas bija izdevīga mūsu sāncensēm.

Francijas izlases sniegums pirmajās divās dienās bija licis pārvērtēt viņu kā čempionāta favorīšu statusu. Pērienu ar mīnus 20 piektdien pret Čehiju vēl varēja norakstīt uz pretinieču varenumu. Taču arī spēlē ar uzcītīgajām grieķietēm, ko Latvijas izlases treneri vēroja klātienē, francūzietes izskatījās zaudējušas gan asumu, gan ātrumu, ar ko izcēlās pārbaudes turnīrā pirms trijām nedēļām.

"Spēka spēlē Francijas komandas spēlētāju individuālā meistarība izrādījās augstāka par mūsējo," bija spiests atzīt Raivo Otersons. Labāka fiziskā kondīcija noteica francūziešu spēju gan ātri pāriet no aizsardzības uzbrukumā, gan organizēti un aktīvi nospēlēt savā zonā. Tas ietekmēja latviešu metienu, īpaši trīspunktnieku precizitāti (1/13). "Ņemot vērā, cik labi pirmajos mačos Latvijas izlase darbojās uzbrukumā, divi mūsu galvenie uzdevumi bija neļaut viņām brīvi mest tālmetienus un iegūt iespējas uzbrukt atkārtoti," atzinās Francijas izlases galvenais treneris Alēns Žardels. Abos rādītājos viņa audzēknes bija pārākas.

Nervozais basketbols

"Nedomāju, ka mēs būtu pārāk ielaidušies uz skriešanos ar francūzietēm," iebilst Raivo Otersons. "To, ka viņām patīk ātra spēle, mēs zinājām pēc videoierakstu pētīšanas un brīdinājām meitenes. Taču dzīvē gadās citādi. Mazliet par ilgu pārdzīvo neveiksmi uzbrukumā, nepaspēj atgriezties atpakaļ — un divi punkti zaudēti. Mēs tā atdevām par daudz "lēto punktu"." Trenerim nav pretenziju pret spēlētāju cīņassparu, taču viņš atzīst, ka brīžiem "mazās" pārāk centušās papildināt neierasti tukšo punktu krājumu un nav bijušas pietiekami devīgas piespēlēs. Turklāt Francijas basketbolistes maksimāli izmantojušas latviešu kļūdas, kuru nebija daudz.

Pirmo triju dienu rezultāti tā saputrojuši situāciju B grupas tabulā, ka ir gluži nereāli spriest par to, kuras komandas iekļūs ceturtdaļfinālā un kuras paliks aiz astoņnieka strīpas. Lietuva uzvarēja Spāniju, Spānija — Krieviju, Krievija — Turciju, Turcija — Serbiju, Serbija — Lietuvu, un nevienai no šīm komandām vēl nav garantēta vieta pirmajā četriniekā.

Uz sarežģīto situāciju abās grupās pēc svētdienas mača norādīja arī Alēns Žardels: "Visas komandas pagaidām spēlē ļoti nervozi, jo neviena nav nodrošinājusi vietu astoņniekā. Visiem vajag vēl vismaz vienu uzvaru, un tikai tad varēs domāt, kuras pretinieces būtu izdevīgākas ceturtdaļfinālā." Gan francūzietes, gan latvietes centīsies ar šo uzdevumu tikt galā jau otrdien.

Eiropas čempionāts dāmām

A grupa, 3.kārta

Francija - Latvija 67:50 (19:14, 21:8, 8:16, 19:12)

Francija: Sorē–Žilespī 12, Melēna 10, Ledrāna 10, Godēna 7, Dižona 8; Dumerka 2, Ermuē 5, Gomī, Ndonga 9.

Latvija: Eglīte, Jēkabsone 15, Baško 11, Kubliņa 4, Teilāne 4; Jansone 10, Tāre 4, Brumermane 2, Zīke, Eibele.

2p.met. 25/54 20/43

3p.met. 3/9 1/13

1p.met. 8/14 7/8

Atl.b. 13+24 5+25

Piesp. 15 10

Pārķ. 6 12

Piez. 12 14

Kļūdas 15 13

Čehija 3—0 190:146

Francija 2—1 183:171

Latvija 2—1 202:196

Grieķija 1—2 176:193

Polija 1—2 175:195

Vācija 0—3 184:209

6.septembrī: Čehija — Vācija, Latvija — Grieķija, Polija — Francija. 7.septembrī: Latvija — Čehija, Grieķija — Polija, Francija — Vācija.

B grupas tabula:

Spānija 2—1 250:204

Krievija 2—1 260:230

Lietuva 2—1 230:222

Serbija 2—1 209:205

Turcija 1—2 244:242

Rumānija 0—3 163:253

6.septembrī: Krievija — Lietuva, Serbija — Spānija, Turcija — Rumānija. 7.septembrī: Serbija — Krievija, Lietuva — Rumānija, Turcija — Spānija.

Latvija pret Franciju

Liene Jansone ***

26 min, 10 p. (no spēles 5/9), 7 atl., 1 piesp., 2 kļ., 1 piez. Aizvadīja lielisku spēles posmu pakaļdzīšanās laikā trešajā ceturtdaļā, tomēr lielāko ieguldījumu deva aizsardzībā.

Anda Eibele b/a

150 s, 0 p. (0/0), 1 piez. Bumbai pieskārās tikai dažas reizes.

Zane Eglīte **

11 min, 0 p. (0/0), 3 piez. Trīs reizes laukumā devās uz īsu laiku un spēlē nepaspēja iejusties.

Zane Teilāne **

18 min, 4 p. (1/3, sodi 2/2), 2 atl., 1 piesp., 1 pārķ., 1 bloks, 1 kļ. Joprojām trūkst saskaņas ar partnerēm. Aizsardzībā palīdzēja, taču uzbrukumā pret masīvajām francūzietēm bija par "vieglu". Svarīgi uzlabot spēli Āzaces prombūtnē.

Gunta Baško ****

35 min, 11 p. (5/12, 1/2), 13 atl., 2 pārķ., 4 kļ., 2 piez. Aktīvi cīnījās pa visu laukumu, daudz palīdzēja cīņā pie groziem. Pievīla precizitāte.

Ieva Tāre ***

28 min, 4 p. (2/5), 1 atl., 1 piesp., 1 pārķ., 3 piez. Trešās ceturtdaļas vidū guva savainojumu. Varbūt tieši viņas visvairāk pietrūka, lai "savāktu" komandu pēdējās 10 minūtēs.

Anete Jēkabsone ***

36 min, 15 p. (5/13, 4/4), 4 piesp., 4 pārķ., 1 atl., 3 kļ., 2 piez. Mača laikā tā arī neizkļuva no pretinieču žņaugiem, tāpēc metieni lielākoties bija samocīti un neprecīzi. Paveica savu darbu aizsardzībā, taču vairākkārt pēc pārķertām piespēlēm kļūdījās metienos no groza apakšas.

Elīna Zīke **

8 min, 0 p. (0/1), 1 atl., 2 pārķ., 1 kļ. Garāko posmu aizvadīja mača beigās, taču uzbrukumu veidošanā iesaistījās maz un spēles kvalitāti nespēja uzlabot.

Ieva Kubliņa ***

33 min, 4 p. (2/12), 5 atl., 3 piesp., 2 bloki, 1 pārķ., 2 kļ., 1 piez. Atkal bija pazaudējusi iepriekšējā spēlē atrasto precizitāti. Kā parasti, neaizvietojama aizsardzībā, kaut par daudz punktu Francija guva no groza apakšas (protams, vainīgas arī partneres).

Aija Brumermane b/a

----------------------------------

Raksts

06.09.05 laikraksts Rīgas Balss

Francijas aizsardzība bija pārāk laba – click!

Jānis Erenbergs

----------------------------------

05.09.05 Latvijas Radio bija intervijas ar Raivo Otersonu, Guntu Baško, Lieni Jansoni un Maiju Kubliņu.

Gunta Baško tostarp teica, ka uz spēli ar Grieķiju vajag saņemties, nospēlēt godam un uzvarēt. Maijai Kubliņa bija ekselenta domā, kā tikt galā ar pretinieču vadošo spēlētāju. Pārsvarā runa gāja par to, kā spēlēt pret Grieķiju, tāpēc visu te tagad nemaz nevar rakstīt... Galvenā doma – spiedīsim uz groza apakšu.

Ārpus raidījuma. Basketinfo.eclub.lv pārdomas. Grieķija jau daudzus gadus spēlē ar īsu rezervistu soliņu, cīnās ar pretinieču auguma pārsvaru, un dara to veiksmīgi. Atcerēsimies, ka Latvijas pārbaudes spēlē pret Grieķiju Latvija ar visu savu lielo auguma pārsvaru zaudēja cīņu par atlecošajām bumbām. Grieķija to izdara uz pieredzes pamata! Turklāt tagad finālturnīrs rāda, ka tas garais gals mums nemaz tik varens nav: Āzacei ir trauma, Kubliņai uzbrukumā spēle nevedās, Teilāne vēl ar vien nevar atvērties. Bet vienalga ir jāsņemās un jāuzvar, jo Grieķijai ir jābūt Latvijas „klientei“ un tā ir „jāņem“!

----------------------------------

05.09.05 Vakardienas Latvijas Radio 1 Sporta ziņās bija klausāms, kā Uldis Jirgens cenšas sazvanīt Initu Kresu, taču Turcijas pusē bija dzirdams lielākoties klusums. Varbūt nebija vēlēšanās runāt? Un pareizi vien ir, jo ko tur daudz runāt un komentēt pēc Latvijas zaudējuma Francijai...). Tāpēc nekas cits neatliek, kā lejāk vēlreiz izgaismot aizvakardienas radiomateriālu no Turcijas.

03.09.05 plkst. 22.05 Latvijas Radio 1 Sporta ziņas, audioieraksts ŠEIT!

Klausāmas Initas Kresas intervijas no Bursas

Rakstiski izvilkumi lejāk.

Raivo Otersons:

- ...Vairāk būs jāuzticās arī Elīnai Zīkei, Aijai Brumermanei un Andai Eibelei, jo tie spēki vēl noderēs. Būs „jāpalauza“ galva, ko un kā darīt, lai pietaupītu spēkus un lai īstā momentā tas pamatseptītnieks būtu kaujasspējīgs.

Linda Fröhlich - Vācijas izlases līdere un viena no Eiropas labākajām basketbolistēm, kuras māte Vineta Vuškāne ir latviete, kura agrāk dzīvoja Rīgā. (Linda Frēliha interviju sniedza jauktā valodā – pa daļai angliski, pa daļai vāciskai un pa daļai latviski! Viņas uzvārds „fröhlich“ latviski nozīmē „priecīga“).

Intita Kresa: Mēs latvieši laikam varam lepoties, ka Jūs esat pirmā latviešu izcelsmes basketboliste, kura ir spēlējusi WNBA. Ar to arī Jūs apsveicu!

- [smejas] Paldies, jā! [saprata latviešu valodā teikto uzrunu un atbildēja latviski]

Intita Kresa: Es Jums varu teikt tikai lielu paldies, ka šodien pret Latviju iemetāt tikai 25 punktus...

- [smejas]

Intita Kresa: Būtu labi, ja Jūs varētu pateikt kādu sveicienu Latvijai!

- Sveiciens Latvijai, manai vecaimātei tagad Rīgā! [latviski]

Anete Jēkabsone:

- Ar Vāciju pirmajā puslaikā ļoti vajadzēja taupīt spēkus visam, un nevarēja tā kārtīgi „izlikties“, jo tā kā Anita Mikāle ir traumēta un nevar palīdzēt pa 1.numuru, tad mums bišķiņ ir jāpietaupa spēki... Ceru, ka Zane Teilāne „atvērsies“ un varēs „uz viņu uzspēlēt“... Ļoti mums palīdz arī fani, kas ir atbraukuši no Latvijas...

Fans Ziedonis Jansons:

Inita Kresa: Esat izkrāsojušies...

- Varbūt televīzijas ekrānos mūs pasniedz ne tā, kā mēs varbūt gribētu, bet nu šajā laikā ir jāpārkāpj kaut kāds savs cilvēciskais „ego“ un jākļūst par klauniem, lai panāktu kopējo rezultātu un lai Latvijas iekļūtu finālā!

Ārpus raidījuma. Jāpiebilst, ka Latvijas spēles pret Vāciju laikā TV ekrānos visvairāk izcēlās tieši fans Ziedonis Jansons, kurš vienā no epizodēm pat vicināja butoforisku Eiropas čempioņu kausu. Uz to TV3 tiešraides komentētājs Anatolijs Kreipāns nekavējoties reaģēja: „nu, kausu rādīt tā kā vēl drusku pa agru...“. Jāsaka, ka otrajā spēļu dienā Latvijas fani bija atraktīvāki nekā pirmajā dienā, tāpēc pamatoti saņēma TV kameru lielāku uzmanību. 05.09.05 laikraksts Diena: Fani jau Brazīlijā „Desmit punkti un trīs izcīnītas neitrālas bumbas - tāds puspajokam Latvijas izlases vadības vērtējumā bijis līdzjutēju ieguldījums uzvaras izcīnīšanā pār Vāciju. Pateicīgie fani pēc spēles pa vienam noskandēja visu spēlētāju un komandas pārstāvju vārdus, bet pēc mača paziņoja, ka biļetes uz pasaules čempionātu Brazīlijā jau ir pasūtītas.“

--------------------------------------------- 

Citāts no raksta

05.09.05 laikraksts Vakara ziņas

Anatolijs Kreipāns

Apakšvirsraksta nosaukums: “Arhitekte“ Jēkabsone un viņas birojs

“Eiropas čempionāta apskatnieki Aneti Jēkabsoni nosauca par Latvijas izlases “uzvaras arhitekti“ spēlē pret Poliju“

---------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

05.09.05 laikraksts Diena, 1.lpp.

Bastīliju ieņemt neizdevās

Ivo Jirgens

Vienai no aktīvākajām Latvijas izlases spēlētājām Guntai Baško Francijas izlases groza tuvumā nereti priekšā bija četras slaidas rokas.

Zaudējums nemazina latviešu izredzes iekļūt Eiropas labāko komandu astoņniekā

Latvijas izlases basketbolistes Turcijā notiekošā Eiropas čempionāta finālturnīrā pirmajās divās spēļu dienās guva uzvaras pār Poliju un Vāciju un ar vienu kāju jau nodrošināja vietu labāko komandu astoņniekā. Finālturnīra trešajā spēlē pret vienu no čempionāta favorītkomandām Franciju mūsējās iesāka neveiksmīgi — pirmajā puslaikā 22:40, vēl pēc mirkļa pretinieču pārsvars bija pat 20 punktu. Trešajā trešdaļā spēles gaitu izdevās pagriezt uz otro pusi un rezultāta starpību samazināt līdz 8 punktiem. Panākt kaut ko vairāk liedza neprecizitātes metienos un saspēlē. Latvija piedzīvoja pirmo zaudējumu ar 50:67. Latvijas izlasē ar 15 punktiem rezultatīvākā atkal bija Anete Jēkabsone, kas šajā rādītājā ir arī viena no labākajām čempionātā. Mūsu grupā trīs uzvaras ir Čehijai, pa divām — Francijai un Latvijai, pa vienai — Polijai un Grieķijai un tikai zaudējumi ir Vācijas basketbolistēm.

Grupas četras labākās komandas turpinās cīņu par medaļām un ceļazīmi uz pasaules čempionātu, ko garantēs iekļūšana labāko piecniekā. Pirmdiena turnīrā ir brīvdiena. Otrdien mūsējo pretinieces būs Grieķijas, trešdien — Čehijas basketbolistes.

Aizraujoši rit cīņas otrajā apakšgrupā, kurā bez zaudējumiem nav neviena komanda. Svētdien Eiropas čempionvienība Krievija pagarinājumā ar 77:83 zaudēja Spānijai. Savukārt lietuvietes, kas pirmajā dienā bija pieveikušas spānietes, vispirms ar 63:66 zaudēja Serbijai un svētdien ar 82:76 uzvarēja Turciju.

-------------------------------------

Pārpublicēts raksts

05.09.05 laikraksts Diena

Cīnītāju komanda

Ivo Jirgens Bursā

Eiropas čempionātā aizvadītas tikai trīs dienas, bet Latvijas izlases basketbolistes jau ir nopelnījušas, lai viņu sniegumu novērtētu vismaz kā cieņas vērtu. Un liktu saprast, ka laimīgā uzvara kvalifikācijas turnīrā nav bijusi tikai plika veiksme — kaut arī bez tās neiztika. Šķiet, šai izlasei (gan spēlētājām, gan vadībai) piemīt tas, kā pēdējos gados basketbola komandām akūti pietrūcis, — spējas nepadoties un nenolaist rokas grūtā brīdī. Ar to viņas iemantoja cieņu atlases turnīrā, vairākkārt atspēlējot neticamus "mīnusus". To pašu pierāda arī Turcijā, divās līdzīgās un grūtās spēlēs panākot uzvaru tikai pašās beigās. Šo iespaidu noteikti nesabojāja arī zaudējums Francijai. Drīzāk otrādi, jo nez vai katra komanda piespiestu sevi cīnīties ar pilnu spēku, kad ir mīnus 20.

To, ka Latvijai ir Eiropas līmeņa basketbolistes, speciālisti — arī bagāto klubu selekcionāri — bija novērtējuši jau labi sen. Jēkabsone, Baško, Kubliņa ir spēlētājas ar vārdu, pret kurām pretinieki ieročus asina īpaši. Tomēr arī šādos apstākļos viņas prot izmantot savus trumpjus. Gribi vai negribi, bet tā atkal ir vecā dziesma par pieredzi un psiholoģisko noturību, kas tiek iegūta, maļoties pa augstākā līmeņa nacionālajiem čempionātiem un starptautiskajiem turnīriem.

Treneru taktiskā gudrība, kas noderēja, smalki saliekot pa plauktiņiem pirmo pretinieču spēles nianses, vēl būs jāpierāda nākamajās spēlēs, kad noslēpumu citam no cita būs palicis arvien mazāk un mazāk būs kļuvis arī spēka basketbolistēm (par traumām ne vārda!). Ļoti būtiski, cik lielā mērā komandas vadība uzticēsies tālākajām rezervistēm, kuras pārbaudes maču laikā par to nevarēja sūdzēties, un cik rezervistes šo uzticību būs gatavas attaisnot.

Bet varbūt pats galvenais secinājums — runas par iekšējām nesaskaņām komandā, kas it kā sākušās pēc neveiksmēm pārbaudes turnīros, izrādījās stipri pārspīlētas. Katrs un katra izlasē ir personība ar savām īpatnībām, katram var būt savs skatījums uz atsevišķu epizodi vai taktisku risinājumu. Taču visi apzinīgi dara savu darbu kopējās lietas un komandas interešu labā. Gan jau latviešu izturību pārbaudīs vēl kāds zaudējums. Taču neizskatās, ka tas varētu būt tāds, par ko pašām spēlētājām un viņu līdzjutējiem varētu būt kauns. Jo šī ir cīnītāju komanda.

-------------------------------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

05.09.05 laikraksts Neatkarīgā rīta avīze

Franču basketbola stunda

Ēriks Strauss, Neatkarīgās korespondents Bursā

Basketbolistes turpina cīņu par iekļūšanu ceturtdaļfinālā

Vakar Bursā Eiropas čempionātā basketbolā sievietēm Latvijas izlase trešajā mačā, tiekoties ar Francijas izlasi, piedzīvoja zaudējumu ar 50:67. Šodien čempionātā ir brīvdiena, bet rīt mūsējo pretinieces būs Grieķijas basketbolistes, parīt – Čehija. Teorētiski Latvijas izlasei iekļūšanai labāko astoņniekā var pietikt ar divām uzvarām, taču drošības labad atlikušajos mačos nepieciešams vēl viens panākums.

Uz vakardienas treniņu bija ieradušās visas spēlētājas – arī tās, kuras pirmajos divos mačos bija iedzīvojušās lielākos vai mazākos savainojumos. Tiesa gan, ne visas trenējās kopā ar komandu. Spēlē ar Poliju savainoto Anitu Mikāli visu treniņu uzraudzīja ārsts Viesturs Lariņš. Viņš Anitai lika veikt dažādus ceļgala muskuļus stiprinošus vingrinājumus, taču atteicās prognozēt, kad viņa varētu atsākt treniņus ar pilnu sparu, par spēlēšanu nemaz nerunājot. Jau pēc pirmajiem vingrinājumiem doktoram rūpes divkāršojās – ar sāpošu roku malā devās Evija Āzace. Izrādās, sestdienas spēlē pēdējās minūtēs kāda vāciete viņai kā ar mietu iecirtusi pa kreisās rokas īkšķi, un sāpes bija jūtamas vēl vakar. Ja basketbolu varētu spēlēt ar vienu roku, Āzace noteikti mestos laukumā, taču viņas pamatfunkcijas ir cīnīties par atlēkušajām bumbām, bet īkšķis, saskaroties ar bumbu, mokoši sāp.

"Nepatīkami, ka Āzace ir savainota, taču, ja būs ļoti nepieciešams, viņa būs gatava palīdzēt komandai," variantus centās rast izlases galvenais treneris Raivo Otersons. Diemžēl pirms spēles kļuva skaidrs, ka pret francūzietēm vajadzēs tomēr iztikt bez Āzaces – uz spēli viņa ieradās, pat neuzvilkusi formas tērpu.

Par Latvijas izlases nopietno gatavošanos spēlei pret Franciju tuvāk treniņa beigām atgādināja čempionāta apkalpojošais personāls. Kad bija beidzies treniņam atvēlētais laiks, komanda vairākkārt tika aicināta pamest zāli, taču savas piecpadsmit virsnormas minūtes Otersonam izdevās izkarot, turklāt, sākoties treniņam, treneris palūdza no zāles iziet frančiem, kas tur bija aizkavējušies.

"Lai iekļūtu ceturtdaļfinālā, teorētiski vajadzētu pietikt ar divām uzvarām, taču simtprocentīgai garantijai vajadzīga vēl viena. Nesolu uzvaru, bet cīņa par to būs ļoti nopietna," pēc treniņa pastāstīja izlases galvenais treneris.

Tāda Latvijas izlase, kas tik ļoti vēlas spēlēt un uzvarēt, nebija redzēta nedz pirms mača ar Poliju, nedz arī pirms spēles ar Vāciju. Milzīgā motivācija sevi pierādīt vienai no basketbola lielvalstīm bija tik milzīga, ka jau pirmajās pāris minūtēs Latvijas francūziete Gunta Baško pieļāva trīs muļķīgas kļūdas un tūlīt prāta atvēsināšanai tika nosēdināta uz rezervistu soliņa. Arī pārējās laukumā esošās spēlētājas mēģināja izskriet līdzi francūzietēm, taču prāts nespēja izsekot līdzi kājām, un jau pēc četrām minūtēm Otersonam vajadzēja pieprasīt pirmo minūtes pārtraukumu – 4:11.

Uz laiku lielais skrējiens tika apturēts, taču tikai uz laiku. Līdz pirmās ceturtdaļas beigām izdevās nomierināties pašām spēlētājām, un arī francūzietes tika noliktas uz bremzēm. Diemžēl pirmās ceturtdaļas pēdējās piecas minūtes bija tikai patīkams izņēmums uz kopējā fona. Pieklājīgus mīnusus izdevās noturēt līdz otrās ceturtdaļas otrajai minūtei (16:19), tad pāris minūtes abas komandas pamīcījās 5 līdz 8 punktu robežās (16:22, 18:24), bet kas notika tālāk, par to labāk neatcerēties, lai gan spēles videoierakstu vajadzētu nosūtīt visām basketbola skolām un uzskatāmi parādīt, ko nozīmē ātrs basketbols sieviešu komandas izpildījumā. Šajā gadījumā – Francijas izlases izpildījumā. Jau pirmajos mačos bija redzams, ka francūzietes pretiniecēm neļauj atvilkt elpu ne mirkli (tā tas bija arī spēlē pret Čehiju, kur tika piedzīvota sagrāve), bet vakar latvietēm netika ļauts pat iepīkstēties, kur nu vēl elpot. Četrās minūtēs spēle tika nokārtota pēc vislabākajiem augstas raudzes basketbola paraugiem – aizsardzībā piecu cilvēku mūris, bet uzbrukumā – piecu cilvēku viesuļvētra. Četrās minūtēs francūzietes saskrēja un sameta visu, ko vien bija iespējams samest, bet mūsējās tikai varēja noskatīties, kā savējā grozā birst viena bumba pēc otras – no 20:29 līdz 20:40. Un nekādu pazīmju, ka šis skrējiens ir apstādināms; nekādu pazīmju, ka francūzietes pašas apstāsies. Iespaids par Francijas izlasi pirmajās divās spēļu dienās bija maldīgs – sagrāve pret Čehiju, mocīšanās pret Grieķiju. Tā vien šķita, ka visa enerģija tika taupīta tieši mačam ar latvietēm.

Trešajā ceturtdaļā izdevās atspēlēt astoņus punktus, vairākas reizes rezultāta starpība tika samazināta līdz –8 (38:46, 40:48, 42:50), tomēr pārāk daudz tika izliets pirmajā puslaikā.

------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

05.09.05 laikraksts Diena

Latvietes starp līderēm

Ivo Jirgens Bursā

Zaudējums Francijai nemazina Latvijas izlases cerības turpināt cīņu par medaļām

Latvijas basketbolistes pēc trijām Eiropas čempionāta dienām ir A grupas galvgalī — šādu patīkamu turnīra tabulas izkārtojumu garantēja Latvijas komandas grūtā cīņā gūtā uzvara 77:67 (34:30) pār Vāciju un daudz nesabojāja arī zaudējums Francijai ar 50:67 (22:40).

Gandrīz astoņniekā

Galvenais treneris Raivo Otersons ar starta piecnieka izvēli pārsteidza atkal. Atstāt malā pirmā mača labāko spēlētāju Aneti Jēkabsoni pirmajā brīdī šķita pārdrošs lēmums. Tomēr tam bija loģisks pamatojums. "Iesildīšanās laikā Gunta pievērsa uzmanību, ka Vācijas otrais treneris īpaši instruē divas spēlētājas, kas, visticamāk, varētu spēlēt pret Aneti. Tad arī nolēmām sajaukt viņiem kārtis. Iespējams, tieši šīs minūtes bija svarīgas, lai Jēkabsone saglabātu svaigumu līdz beigām," skaidro galvenais treneris.

Pa īstam ieskrieties Latvijas basketbolistes tomēr spēja tikai tad, kad laukumā bija parādījusies gan Jēkabsone, gan Jansone un tika sakārtota darbība aizsardzībā. Vispirms tas attiecas uz Lindas Frēlihas neitralizēšanu. Vācu "Novickis brunčos", kuras māte Vineta Vuškāne ir Latvijas otras treneres Maijas Kubliņas kādreizējā treniņbiedrene Rīgā, jau pirmajā ceturtdaļā guva 10 punktus. Pretēji gaidītajam spiedienam uz groza apakšu, ko latvietes nosargāja visumā veiksmīgi, vācietes meklēja laimi raidījumos no distances un masīvajām centra spēlētājām uzticēja cīņu par atlēkušajām bumbām.

Īsta "virves vilkšana" laukumā sakās otrajā puslaikā, kad komandas it kā sacentās, kura pirmā sakārtos savu spēli un iegūs lielāku labumu no pretinieču kļūdām. Nervi stiprāki izrādījās latvietēm. Jēkabsones 12 punktiem trešajā ceturtdaļā piebalsoja Kubliņa un Baško, bet aizsardzībā kopīgiem spēkiem Latvijas izlase septiņu minūšu laikā sāncensēm atļāva gūt tikai trīs punktus. Bažas bija vienīgi par Latvijas spēlētāju spēka rezervēm. Atšķirībā no Vācijas izlases vadības, kas basketbolistes mainīja regulāri, Latvijas komandas treneri līderēm atpūtai atvēlēja tikai īsas pauzes.

"Spēles likme bija pārāk augsta," Raivo Otersons pamato, kāpēc 6—7 labākās lielāko cīņas daļu aizvadīja bez maiņām. "Turklāt vairākām spēlētājām, piemēram, Ievai Kubliņai, bija nepieciešams lielāks laiks, lai iejustos, — paši redzējāt, kā viņa spēlēja pirmajā puslaikā un kā otrajā. Jā, šoreiz slodze līderēm varbūt bija nedaudz par lielu. Lielāka palīdzība no rezervistēm — tas ir viens no faktoriem, kurā es redzu komandas rezerves."

Pēdējā pusotrā minūtē nervus vēl pakutināja latviešu neprecizitāte soda metienos (tikai 5 no 12). Taču, pateicoties arī vāciešu neveiksmīgajiem metieniem, ar iekrāto pārsvaru otrajai uzvarai izrādījās pietiekami.

"Mēs it kā spēlējam labi, taču pievīla uzbrukumu nobeigums. Aizmetām garām pārāk daudz brīvu metienu. Bet Latvijas komanda nospēlēja ļoti gudri un izmantoja mūsu kļūdas. Beigās cīņa bija līdzīga, taču pretinieces panākt nespējām," atzina Linda Frēliha, kura, starp citu, latviski saprot gluži labi, taču runāt nespēj. "Ir grūti uzvarēt komandu, kas met ar 54% precizitāti," ar nopūtu piebilda Vācijas komandas vadītājs Olafs Štolcs.

Cienīgs zaudējums

Parādījušas īstu cīnītāju raksturu, Latvijas izlases basketbolistes Eiropas čempionāta trešajā kārtā tomēr bija spiestas atzīt Francijas izlases pārākumu 50:67 (22:40). Rezultatīvākā ar 15 punktiem Latvijas izlases sastāvā bija Anete Jēkabsone.

Diemžēl Latvijas izlasē spēlei bija gatavas tikai desmit basketbolistes. Evijas Āzaces pirksta trauma izrādījās nopietnāka, nekā sākumā domāts, un viņa ieņēma vietu uz rezervistu soliņa.

Spēles gaita: 2:7 (4.min.), 6:15 (7.), 16:19 (11.), 16:24 (14.), 18:29 (17.), 20:40 (20.), 32:44 (27.), 38:46 (30.), 42:50 (32.), 42:58 (35.), 47:66 (38.).

Izšķirošā spēlē izrādījās otrā ceturtdaļa, kad latvietes nespēja tikt galā ar Francijas komandas uzdoto un pašu pieņemto ļoti augsto tempu. Uzbrukumiem pietrūka asuma, un tie strēga ciešajā francūziešu aizsardzībā, bet savā laukumā ne vienmēr izdevās tikt galā ar sāncenšu straujajām izspēlēm. Otrajā puslaikā Latvijas basketbolistes turpināja cīnīties un, izmantojot Francijas izlases vājuma brīdi uzbrukumā, prata no bezcerīgā mīnus 20 starpību samazināt līdz astoņiem punktiem. Tomēr francūzietēm šo ofensīvu izdevās apturēt. Viņas plašāk variēja uzbrukumus, atjaunoja gan kārtību aizsardzībā, gan precizitāti un pēdējās minūtēs atguva zaudēto pārsvaru.

Pēc vienas dienas pārtraukuma Latvijas basketbolistes otrdien tiksies ar Grieķijas izlasi.

Eiropas čempionāts dāmām

A grupa

3.kārta

Latvija — Francija 50:67 (13:19, 9:21, 16:8, 12:19)

Latvija: Eglīte 0, Baško 11, Teilāne 4, Kubliņa 4, Jēkabsone 15; Jansone 10, Zīke 0, Tāre 4, Brumermane 2.

Francija: Le Drāna 10, Melāna 10, Žilespī 12, Godēna 7, Antibe 4; Dimerka 2, Ermo 5, Gomi 0, Ndonge 9, Dižona 8

2p.met. 20/43 25/54

3p.met. 1/13 3/9

1p.met. 7/8 8/14

Atl.b. 5+25 13+24

Piesp. 10 15

Pārķ. 13 15

Piez. 14 12

Kļūdas 12 6

2.kārta

Latvija — Vācija 77:67 (20:18, 14:12, 20:19, 23:18)

Latvija: Eglīte 2, Baško 10, Tāre 9, Kubliņa 18, Āzace 4; Jēkabsone 25, Jansone 7, Teilāne 2, Zīke.

Vācija: Rihtere, Hardere 10, Ishake 4, Frēliha 25 (9 atl., 7 pārķ., 7 kļ.), Askampa 2; Breitreinere 6, Munka 14, Šulce 3, Millere 3.

2p.met. 25/46 14/52

3p.met. 4/18 11/28

1p.met. 15/24 6/9

Atl.b. 9+35 11+24

Piesp. 12 12

Pārķ. 12 13

Piez. 14 25

Kļūdas 20 15

Latvija pret Vāciju

Liene Jansone ****

25 min, 7 p. (met. no spēles 2/3, soda met. 3/4), 8 atl. Bija mazāk aktīva (kaut precīza) uzbrukumā, toties vērtīgi nospēlēja aizsardzībā pret fiziski spēcīgajām vācietēm.

Zane Eglīte ***

21 min, 2 p. (1/3, 0/0), 1 atl., 2 pārķ., 2 piez., 1 kļ. Pavadīja laukumā gan "savu", gan "Mikāles" laiku un kopējo ainu nesabojāja. Arvien vairāk un drošāk piedalās uzbrukumu veidošanā, centīgi cīnās aizsardzībā.

Zane Teilāne **

6 min, 2 p. (1/1, 0/0), 2 atl., 2 kļ. Uztraukuma vai aklimatizācijas sekas — taču Zane pagaidām nedemonstrē gaidīto sniegumu. Pozicionālas kļūdas aizsardzībā, trūkst sapratnes ar partnerēm. Viena no spēlētājām, ar kuru saistās izlases kopējā progresa iespējas.

Gunta Baško ****

35 min, 10 p. (4/13, 2/2), 4 atl., 4 piesp., 5 pārķ., 2 bloki, 7 kļ., 3 piez. Statistiskie rādītāji ļoti daiļrunīgi. Kā lauva cīnījās aizsardzībā, acīgi izjauca daudz pretinieču uzbrukumu, taču uzbrukumā dažbrīd pārāk aizrāvās ar individuālu spēli.

Ieva Tāre *****

27 min, 9 p. (2/8, 5/9), 8 atl., 2 piesp., 2 pārķ., 2 piez., 2 kļ. Paveica daudz melnā darba — palīdzēja partnerēm cīņā pie groziem, aktīvi piedalījās uzbrukumu organizēšanā. Neveicās ar metieniem, tajā skaitā netipiski neprecīzi bija sodi spēles beigās.

Anete Jēkabsone *****

35 min, 25 p. (10/16, 2/5), 8 atl., 4 piesp., 1 pārķ., 1 piez., 1 kļ. Joprojām neapturama uzbrukumā, ko īpaši nodemonstrēja ļoti svarīgajā trešajā ceturtdaļā. Turklāt ne tikai met pa grozu, bet arī pārliecinoši komandē partneres.

Evija Āzace ****

18 min, 4 p. (2/5, 0/0), 4 atl., 1 pārķ., 1 kļ., 3 piez. Aizvadīja labāko spēli izlasē šogad. Nebija tik pamanāma uzbrukumā, taču ļoti lietderīgi nospēlēja aizsardzībā. Spēles beigās gūtā pirksta trauma, cerams, nebūs pārāk nopietna.

Elīna Zīke b/a

1 min, 0 p. (0/0). Laukumā pavadīja tikai 76 sekundes.

Ieva Kubliņa *****

31 min, 18 p. (7/15, 3/4), 10 atl., 5 bloki, 1 pārķ., 2 piesp., 4 kļ., 3 piez. Pirmajā puslaikā turpināja iepriekš iesākto neveiksmīgo metienu sēriju (1/8), taču aizsardzībā pret zvaigznes statusā esošo Aškampu bija ļoti efektīva. Otrajā teicami darbojās abos laukuma galos (metieni 6/7). Bez viņas uzvara nebūtu iedomājama.

----------------------------------------

Pārpublicēts raksts

05.09.05 laikraksts Diena

Jēkabsone: spēlēju, kā sanāk

Ivo Jirgens Bursā

Anetes Jēkabsones vārdam Latvijas izlases pirmo divu dienu spēļu atreferējumos blakus vīdēja vispārākās pakāpes epiteti. 26 punkti (oficiāli 28) pirmajā mačā, 25 otrajā, lieliska metienu precizitāte un liels ieguldījums komandas spēles organizēšanā. Pati Anete gan negrib, lai viņu izceltu uz komandas fona: "Spēlēju, kā sanāk, un par to, vai tiešām esmu tik labā forma, daudz nedomāju. Pašai sevi jau grūti novērtēt."

- Vācijas izlase pārsteidza?

Mēs zinājām, ka pret Vāciju mūs gaida fiziska cīņa, un bijām tai gatavas. Zinājām, ka galvenās problēmas mums varētu sagādāt 13.numurs (Frēliha). Viņa sameta diezgan daudz punktu. Taču kopumā mēs parādījām labu komandas spēli, īpaši aizsardzībā. Izšķirošajos brīžos ieguvām svarīgas atlēkušās bumbas.

- Vai cerējāt, ka pēc pirmajām divām dienām jums varētu būt maksimāls rezultāts?

Uzvara pār Poliju mums visām uzlaboja garastāvokli. Likās, ka atkal sākam atrast savu spēli, noticējām sev. Nedaudz redzējām, kā Vācija pirmajā dienā spēlēja pret Grieķiju, un sapratām, ka varam uzvarēt. Starp citu, arī grieķietēm, tāpat kā vācietēm, ir viena izteikta līdere.

- Kura no pirmajām divām spēlēm bija grūtāka?

Abas bija grūtas un paņēma daudz spēka. Mēs apzināmies, ka tie ir jāpietaupa, jo čempionāts vēl ir garš. Sevišķi tagad, kad spēlēt nevar Anita Mikāle. Liels paldies faniem, kuri atbraukuši uz Turciju, — viņi tiešām ļoti palīdz.

-----------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

05.09.05 laikraksts Neatkarīgā rīta avīze

Divas uzvaras un astoņnieks kļūst reāls!

Ēriks Strauss, Neatkarīgās korespondents Bursā

Tikpat skaisti un azartiski apspēlējot Vāciju kā pirmajā čempionāta dienā Polijas izlasi, Latvijas basketbolistes jau pēc divām spēļu dienām praktiski izpildījušas trenera Raivo Otersona pirmsčempionāta iecerēto uzdevumu iekļūt labāko astoņniekā. Pēc pirmajām divām spēļu dienām apakšgrupā tikai divas komandas nav izjutušas zaudējuma rūgtumu – Latvija un izteiktā grupas favorīte Čehija.

Pēc pirmās čempionāta dienas, kurā par turnīra rezultatīvāko spēlētāju kļuva Anete Jēkabsone, Latvijas izlases galvenais treneris Raivo Otersons nelēkāja aiz laimes, bet gan vēsu prātu apsvēra, kā saglabāt savas spēlētājas drošo roku un pie reizes maldināt pretinieku komandas trenerus. Ne katram trenerim būtu drosme nākamajā mačā sākuma sastāvā neiekļaut savu punktu gūšanas mašīnu, taču Otersons izvēlējās tieši šādu soli, un pret Vāciju Jēkabsones vietā tika izlaista Gunta Baško. Vēl viena basketboliste, kura pirmajā dienā lika trūkties polietēm. Iespējams, ka šāda trenera izvēle bija neliela pārgalvība, taču, kā mača gaitā izrādījās, Jēkabsone ir gatava būt tikpat rezultatīva, spēlē iesaistoties arī kā rezerviste, jeb veidot tā saukto otro vilni.

"Nevaru šo lēmumu izskaidrot ar loģisku pamatojumu, taču man šķita, ka vācietes ļoti rūpīgi gatavojās tieši Jēkabsones segšanai. Biju pat pamanījis, ka iesildoties viņu treneris norādīja, kā jāsedz pretinieks, kurš met ar kreiso roku, un, kā zināms, neviena cita spēlētāja mūsu komandā nav kreile, izņemot Aneti. Būtu tikai loģiski, ja vācietes lielāko uzmanību veltītu spēlētājai, kura iepriekšējā dienā bija guvusi 28 punktus," izmaiņas sākuma sastāvā pamato Raivo Otersons. Arī Guntas Baško parādīšanās starta piecniekā vācietēm nevēstīja neko patīkamu, un jau otro maču pēc kārtas tieši mūsējām izdodas gūt pirmos punktus, tādējādi no pleciem nokratot neredzamo uztraukumu, un tieši Baško bija tā, kura 20. sekundē pirmo reizi izvirzīja vadībā Latviju. Arī mača turpinājums bija analogs spēlei ar Poliju. Izvirzījušās ātrā vadībā, tikpat ātri to zaudē – latviskās izcelsmes vāciete Linda Frēliha un Andrea Hārdere gūst astoņus punktus pēc kārtas (2:8), un spēle jāsāk no jauna. Tieši šajā brīdī laukumā pirmo reizi parādās Jēkabsone, un viņas pirmais metiens uz grozu ir trīs punktu vērtībā (7:8). Vācietes turpat četras minūtes tiek turētas skarbā blokādē, kamēr latvietes sestajā minūtē sasniedz sešu punktu pārsvaru – 14:8. Līdz pat mača beigām vācietēm septiņas reizes izdodas izlīdzināt rezultātu, taču ne reizi tā arī netiek atdota vadība. Pēdējo reizi neizšķirts bija 25 minūtē – 40:40.

Nenoliedzami – katrā komandā ir lielākas un mazākas zvaiznītes. Arī Latvijas un Vācijas izlasē, taču nevienā no šīm komandām nav tik spožu spēlētāju, kas vienatnē varētu uztaisīt spēli. Jā, Latvijas izlasē uz punktu gūšanu nav slinka Anete Jēkabsone, taču daudzās epizodēs punkti tika gūti pēc laukumā esošā piecnieka smagā katorgas darba aizsardzībā, un vismaz pa trīs četrām reizēm katrā no pirmajiem diviem mačiem Jēkabsone guva punktus, aizskrienot ātrajos pretuzbrukumos, un tādi ir iespējami tikai pēc tam, kad zem sava groza izcīnīta atlēkusī bumba.

Vācietēm šajā mačā bija tikai divas izteiktas punktu guvējas, kas daļēji atviegloja darbu aizsardzībā. Savukārt latvietēm punktus varēja gūt jebkura laukumā izgājusī spēlētāja, un tā jau ir droša pazīme, ka vienības spēks ir tieši komandas spēlē. Kā lai neuzteic Ievu Tāri, kura pret polietēm kādā divcīņā guva nopietnu savainojumu, kuru ārēji nemaz nevarēja pamanīt? Savu pirmās spēles nevarību, šķiet, ir pārvarējusi arī Ieva Kubliņa, kurai kaklā tika uzkrauta pretinieču masīvākā spēlētāja un vismaz Vācijā par zvaigzni uzskatītā Askampa. Šķiet, ka izteiktāku dueli šajā mačā bija grūti sameklēt, un gods godam – primadonna Askampa tika atstāta dziļos jaņos. Otrās ceturtdaļas izskaņā Askampa varēja tikai noplātīt rokas, kad viena uzbrukuma laikā ar dažu sekunžu intervālu viņa divas reizes pakļuva zem Kubliņas bloka. It kā nezinātu, ka metienu bloķēšana ir viens no spēcīgākajiem Kubliņas aizsardzības elementiem. Kad otrajā puslaikā Askampa tika nobloķēta arī trešo reizi, viņai tika ierādīta vieta uz rezervistu soliņa... Aizsardzībā Kubliņa nekad nav slinkojusi, taču jau pārbaudes spēlēs varēja pamanīt, ka ar pretinieču groza apgūšanu viņai nesokas. Arī pret polietēm bumba tikai retu reizi sasniedza mērķi, toties pret vācietēm maisam gals bija vaļā, un tā ir laba zīme turpmākajam turnīram. Pēdējās ceturtdaļas piektajā minūtē rezultāts vēl bija slidens – tikai 59:55, taču tad sekoja deviņu punktu izrāviens, un īsā laikā tika sasniegts šīs spēles lielākais pārsvars – 68:55. Izšķirošo izrāvienu iesāka Jēkabsone, turpināja Baško, un ar pieciem pēc kārtas gūtajiem punktiem pabeidza Kubliņa. Ar to tad arī tika pielikts punkts knauzerīgajai Vācijas izlases pretestībai.

Komentāri

Raivo Otersons, Latvijas izlases galvenais treneris:

– Šodien Vācijas izlase noteikti nospēlēja labāk nekā pirmajā mačā, un man ir divtik liels prieks, ka arī šoreiz mums izdevās uzvarēt. Lūzuma moments notika pēdējā ceturtdaļā, kad mēs guvām vairākus punktus pēc kārtas, bet neprecīzos soda metienus pēdējā minūtē varu izskaidrot ar koncentrēšanās trūkumu. Septiņi garām aizmestie soda metieni ir pārāk liela dāvana pretiniecēm, un kurš šobrīd var pateikt, ka šie negūtie punkti mums neatspēlēsies turpmākajā turnīra gaitā.

Olafs Štolcs, Vācijas izlases galvenais treneris:

– Vēlos apsveikt Latvijas izlasi ar pelnītu un skaistu uzvaru, savukārt mums šis zaudējums ir sarežģījis izredzes pacīnīties par iekļūšanu ceturtdaļfinālā, taču tās vēl nav zudušas. Pirmo puslaiku mūsu komandas izpildījumā es varu uzskatīt par izdevušos, taču otrajā notikumus laukumā diktēja Latvijas izlase. Nevar uzvarēt spēli, ja metienu precizitāte no pustālās distances sasniedz tikai 26 procentus, un nevar uzvarēt spēli, ja zem groza tiek zaudēts tik daudz bumbu.

Anete Jēkabsone, Latvijas izlases spēlētāja:

– Tuvojoties mača beigām, arvien vairāk bija jūtams nogurums. Nedaudz negaidīts bija trenera lēmums likt man vadīt saspēli, kas prasīja papildu spēka patēriņu, bet, ja šāds variants dod vajadzīgo efektu, tad viss ir kārtībā. Kāpēc spēles beigās neiemetām tik daudz soda metienu ? Vainīgs tas pats nogurums, un iespējams, ka jau priekšlaicīgi sākām svinēt uzvaru un bija zudusi koncentrēšanās. Ja atrastos vadībā ar četriem vai pieciem punktiem, noteikti būtu pavisam cita koncentrēšanās.

Linda Freliha, Latvijas izlases spēlētāja (05.09.05 laikrakstā Sports, Renārs Buivids):

– Mēs neizmantojām savas iespējas. Sāncenses spēlēja gudri. Tikai mūsu kļūdu dēļ Latvija ieguva pārsvaru. Spēlējām daudz labāk nekā dienu iepriekš, taču ar to nebija pietiekami, lai uzvarētu.

-----------------------------------

Raksts

05.09.05 laikraksts Rīgas Balss

Sākums patīkams – click!

Jānis Erenbergs

-----------------------------------

04.09.05 Radio SWH Nedēļas sporta apskatā gan Anatolijs Kreipāns, gan Krišjānis Kļaviņš nez kāpēc Latvijas uzvaras pār Poliju un Vāciju nosauca par pārsteigumu. Tas nav nekāds pārteigums, jo Latvijai tās izlases bija „jāņem“ un Latvija tās arī „paņēma“!

Bet piektienas Radio SWH Top basketbolu Basketinfo.eclub.lv piemirsa ieslēgt (godīgi), tāpēc diemžēl te nav izvilkumu no minētā raidījuma...

-----------------------------------

Zaudējums Francijai it kā bija tā saucamais „plānotais zudējums“, jo Francija ir Eiropas TOP-4 izlase.

Delfi KOMENTĀRI! un vēl... un vēl komentāri...

04.09.05 EČ finālturnīrs: Latvija – Francija 50:67 , Jēkabsone 15, Baško 11, Jansone 10, ...

TV3 spēli pārraidīja tiešraidē.

----------------------------------

03.09.05 plkst. 22.05 Latvijas Radio 1 Sporta ziņas, audioieraksts ŠEIT!

Klausāmas Initas Kresas intervijas no Bursas

Rakstiski izvilkumi lejāk.

Raivo Otersons:

- ...Vairāk būs jāuzticās arī Elīnai Zīkei, Aijai Brumermanei un Andai Eibelei, jo tie spēki vēl noderēs. Būs „jāpalauza“ galva, ko un kā darīt, lai pietaupītu spēkus un lai īstā momentā tas pamatseptītnieks būtu kaujasspējīgs.

Linda Fröhlich - Vācijas izlases līdere un viena no Eiropas labākajām basketbolistēm, kuras māte Vineta Vuškāne ir latviete, kura agrāk dzīvoja Rīgā. (Linda Frēliha interviju sniedza jauktā valodā – pa daļai angliski, pa daļai vāciskai un pa daļai latviski! Viņas uzvārds „fröhlich“ latviski nozīmē „priecīga“).

Intita Kresa: Mēs latvieši laikam varam lepoties, ka Jūs esat pirmā latviešu izcelsmes basketboliste, kura ir spēlējusi WNBA. Ar to arī Jūs apsveicu!

- [smejas] Paldies, jā! [saprata latviešu valodā teikto uzrunu un atbildēja latviski]

Intita Kresa: Es Jums varu teikt tikai lielu paldies, ka šodien pret Latviju iemetāt tikai 25 punktus...

- [smejas]

Intita Kresa: Būtu labi, ja Jūs varētu pateikt kādu sveicienu Latvijai!

- Sveiciens Latvijai, manai vecaimātei tagad Rīgā! [latviski]

Anete Jēkabsone:

- Ar Vāciju pirmajā puslaikā ļoti vajadzēja taupīt spēkus visam, un nevarēja tā kārtīgi „izlikties“, jo tā kā Anita Mikāle ir traumēta un nevar palīdzēt pa 1.numuru, tad mums bišķiņ ir jāpietaupa spēki... Ceru, ka Zane Teilāne „atvērsies“ un varēs „uz viņu uzspēlēt“... Ļoti mums palīdz arī fani, kas ir atbraukuši no Latvijas...

Fans Ziedonis Jansons:

Inita Kresa: Esat izkrāsojušies...

- Varbūt televīzijas ekrānos mūs pasniedz ne tā, kā mēs varbūt gribētu, bet nu šajā laikā ir jāpārkāpj kaut kāds savs cilvēciskais „ego“ un jākļūst par klauniem, lai panāktu kopējo rezultātu un lai Latvijas iekļūtu finālā!

Ārpus raidījuma. Jāpiebilst, ka Latvijas spēles pret Vāciju laikā TV ekrānos visvairāk izcēlās tieši fans Ziedonis Jansons, kurš vienā no epizodēm pat vicināja butoforisku Eiropas čempioņu kausu. Uz to TV3 tiešraides komentētājs Anatolijs Kreipāns nekavējoties reaģēja: „nu, kausu rādīt tā kā vēl drusku pa agru...“. Jāsaka, ka otrajā spēļu dienā Latvijas fani bija atraktīvāki nekā pirmajā dienā, tāpēc pamatoti saņēma TV kameru lielāku uzmanību. 05.09.05 laikraksts Diena: Fani jau Brazīlijā „Desmit punkti un trīs izcīnītas neitrālas bumbas - tāds puspajokam Latvijas izlases vadības vērtējumā bijis līdzjutēju ieguldījums uzvaras izcīnīšanā pār Vāciju. Pateicīgie fani pēc spēles pa vienam noskandēja visu spēlētāju un komandas pārstāvju vārdus, bet pēc mača paziņoja, ka biļetes uz pasaules čempionātu Brazīlijā jau ir pasūtītas.“

---------------------------------

03.09.05 plkst 16.00 EČ finālturnīrs: Latvija – Vācija 77:67 (34:30) Jēkabsone 25, Kubliņa 18, Baško 10, ... Delfi KOMENTĀRI!

TV3 spēli pārraidīja tiešraidē.

Pētera Višņēvica atziņas. Ekspertu studijā Pēteris Višņēvics pamatoti ieminējās, ka vajadzētu vairāk ņemt minūtes pārtraukumus, lai atpūtinātu līderes, kā vajadzētu izmantot plašāku spēlētāju loku, ja mēs domājam ne tikai par iekļūšanu atoņniekā, bet arī par iekļūšanu PIECINIEKĀ.

---------------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

03.09.05 laikraksts Diena, 1.lpp.

Latvijas basketbolistes čempionātu sāk ar +13

Ivo Jirgens Bursā

Latvijas izlases basketbolistes Eiropas čempionāta finālturnīra pirmajā spēlē ar 75:62 pieveica Polijas izlasi. Rezultatīvākā spēlētāja ar 28 punktiem Latvijas izlasē bija Anete Jēkabsone.

Ievai Tārei tā bija simtā spēle valstsvienībā. "Šodienas mačs ir ļoti laba dāvana gan man, gan visai komandai. Dažos brīžos mums palīdzēja arī veiksme," vērojot no tribīnēm, kā cīnās nākamās pretinieces, ar prieku teica jubilāre. "Uzvarēt pirmo spēli šādā turnīrā ir ļoti svarīgi," Latvijas galvenais treneris Raivo Otersons uzsvēra arī panākuma psiholoģisko nozīmi.

Viss mačs aizritēja līdzīgā cīņā, tomēr latvietes allaž bija vadībā. Taču tikai pašās spēles beigās pārsvars sasniedza divciparu skaitli. Jau spēles sākumā savainojuma dēļ laukumu atstāja Anita Mikāle. Pēdējā informācija liecina — vēl ir cerības, ka čempionāts viņai nav beidzies un pēc atpūtas dienas pirmdien Anita varētu atsākt treniņus. Uzvarā savu ieguldījumu deva arī fanu pulciņš, kas visu maču aktīvi dzīvoja līdzi notikumiem laukumā.

Sestdien mūsējo pretinieces būs vācietes, kas pirmajā dienā ar 61:66 zaudēja grieķietēm. Spēli no plkst.15.50 varēs skatīt TV 3. Svētdien plkst.20.30 Latvijas basketbolistes eksaminēs spēcīgā Francijas izlase.

---------------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

03.09.05 laikraksts Diena

Ieva Tāre: «Dāvana man un komandai»

Ivo Jirgens Bursā

Piektdienas vakarā Ieva Tāre, kļuva par pirmo Latvijas basketbolisti, kura valstsvienības sastāvā aizvadījusi simt spēles. Jubileja izdevās — uzvara pār Poliju Eiropas čempionāta debijas mačā (75:62) acīm redzami uzlabojusi gan izlases, gan pašas Ievas garastāvokli.

"Par to, ka šī man būs simtā spēle, uzzināju no citiem. Protams, šodienas mačs ir laba dāvana gan man, gan visai komandai. Ļoti labi nospēlēja Anete, taču labi cīnījās visa komanda. Dažos brīžos līdzēja arī veiksme."

- Pati ar savu spēli droši vien arī vari būt apmierināta.

- Sliktākā no tā simta šī droši vien nebija (smejas)… Mans uzdevums vairs nav būt komandas vilcējspēkam, bet palīdzēt pārējām. Esmu komandas spēlētāja — gan aizsardzībā, gan uzbrukumā.

- Jūsu trio ar Jēkabsoni un Baško ārējā līnijā — tas bija sagatavots mājasdarbs vai improvizācija?

- Treniņos mēs šādu variantu nebijām iespēlējuši ne reizi, kaut arī pati biju par to domājusi un arī daži cilvēki Latvijā man par to bija ieminējušies. No distances labi mest var gan Anete, gan Gunta, arī es varu piepalīdzēt. Mainot spēlētāju, kura vada saspēli, pretiniekiem rodas lielākas grūtības aizsardzībā. Viņi apjūk, jo nesaprot, kurš te ir pirmais, kurš otrais numurs.

- Psiholoģiski šo pirmo uzvaru droši vien grūti pārvērtēt?

- Protams. Pēc ne visai veiksmīgajām pārbaudes spēlēm šis ir labs psiholoģisks dopings. Bija nedrošība, neziņa par to, kā varam nospēlēt. Pēc spēles varēja just — meitenes apzinās, ka rītdienas spēle mums var būt ļoti svarīga. Varbūt pat izšķirošā.

---------------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

03.09.05 laikraksts Diena

Sarkanbaltās Latvijai labākas

Ivo Jirgens Bursā

Dāmu izlases basketbolistēm prieku par uzvaru aptumšo tikai Anitas Mikāles savainojums

Sapnis pa iekļūšanu Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā pēc uzvaras 75:62 pār sarkanbalto Poliju Latvijas izlases basketbolistēm sāk iegūt reālus apveidus. "Uzvarēt pirmo spēli šādā turnīrā ir ļoti svarīgi. Zināju, ka varam Poliju pārspēt, bet par to, ka tas izdevās tik pārliecinoši, var pateikties pretinieču spēles analīzei pirms mača," apgalvo sarkanbaltsarkano galvenais treneris Raivo Otersons. "Zaudējām komandai, kas bija pārāka," zaudējumu paškritiski vērtēja Polijas izlases vadītājs Arkadiušs Koņeckis.

Sestdien Latvijas izlase aizvadīs spēli ar Vāciju, kas pirmajā kārtā ar 61:66 zaudēja Grieķijai, bet svētdien tiksies ar Franciju. "Par vācietēm mums ir savākts pietiekami daudz informācijas, francūzietes esam redzējuši klātienē," Otersons uzskata, ka teorētiski komanda gaidāmajām spēlēm ir gatava.

Otersons maina

Jau pusstundu pirms spēles sākuma tukšās (pat ne pustukšās!) sporta zāles tribīnes pieskandēja divi desmiti Latvijas izlases līdzjutēju. Ar savu sākuma sastāva modeli nedaudz pārsteidza Raivo Otersons. Kopā ar Jēkabsoni un Kubliņu viņš laukumā sūtīja Tāri, Eglīti un Āzaci. Ja par Ievas klātbūtni pirmajā piecniekā vēl daudz brīnīties nevarētu, Zani un Eviju no pamatsastāva šķietami bija izkonkurējušas Mikāle un Teilāne. "Zane bija sākusi lielāku daļu mūsu pārbaudes spēļu, bet Evija pēdējā laikā ieguvusi labu sportisko formu. Abas šodien nospēlēja ļoti labi," izvēli pamato galvenais treneris.

Spēles gaita: 2:6 (3.min), 9:8 (6.), 13:12 (8.), 17:18 (14.), 25:20 (15.), 28:22 (18.), 28:27 (20.), 32:27 (20.), 38:34 (24.), 46:41 (26.), 52:43 (29.), 60:48 (31.), 62:57 (35.), 68:68 (38.), 72:60 (40.), 75:62.

Spēle sākās atbilstoši vislielākajām cerībām: centra autu uzvar Kubliņa, pie bumbas tiek Tāre, iespēlē to zem groza Āzacei — un 2:0 ar piezīmi. Evijas nerealizētais soda metiens un tūlītēja poliešu atbilde ar tālmetienu gan lika saprast, ka uzvara te nenāks viegli. Abas komandas vienlīdz neveiksmīgi meta pa grozu, vienlīdz sīksti cīnījās aizsardzībā, un pirmo puslīdz nopietno pārsvaru Latvijas basketbolistes ieguva tikai pirmā puslaika beigās, kad uzbrukuma līderēm Jēkabsonei un Baško piebalsoja Jansone, Tāre un Teilāne.

Mikāle uz slimnīcu

Neilgi pirms tam izlase jau bija piedzīvojusi pirmo krīzi čempionātā — ceturtdaļas vidū Anita Mikāle no laukuma līdz rezervistu soliņam spēja tikt tikai ar partneru palīdzību. "Pirmajā brīdī šķiet, ka Anitai pastiepta ceļgala sānu saite. Pirms spēles viņa bija pilnīgi vesela," novērojumus par Anitas ieilgušo iesildīšanos Otersons ar šo epizodi nesaista.

Tieši šis moments lielākoties izmainīja Latvijas izlases taktiku un lika treneriem ķerties pie pārbaudes spēlēs tikai epizodiski izmantota varianta – sūtīt laukumā trīs aizsargus un uzbrucējas (Jēkabsone, Baško, Tāre, vēlāk arī Zīke) bez nominālajām saspēles vadītājām. Uzbrukumu organizācija regulāri pārgāja no vienas pie citas. "Varbūt no malas tas likās jocīgi: trīs spēlētājas, kam bumba — tā spēlē pa vidu. Taču komandas spēlei, man liekas, tas palīdzēja. Bumbas varbūt īsti nesasniedza centrus, taču no ārējās līnijas mēs uzbrukām diezgan labi," mača rezultatīvākā spēlētāja Anete Jēkabsone šādā sistēmā jutusies pietiekami komfortabli.

"Tas nebija pēkšņs lēmums, taču Anitas trauma piespieda to darīt. Protams, bija kļūdas, spēlētājas patērēja vairāk spēka. Taču uzbrukumā mums līdz ar to bija lielāka jauda. Turklāt mača beigās, kad laukumā atgriezās Eglīte, viņa bija labi atpūtusies, nomierinājusies un galotni nospēlēja ļoti labi," — tā Otersons.

+12 var izšķirt

Latviešu pārsvars spēles gaitā saglabājās tik nedrošs, ka īstas pārliecības par veiksmīgo čempionāta sākumu nebija līdz pēdējām minūtēm. Taču veiksme tālmetienos, kas polietēm ilgu laiku palīdzēja turēties pretiniecēm līdzi, beigās no viņām novērsās (noguruma pazīmes?), bet atlēkušās bumbas kļuva par Latvijas izlases laupījumu. Starp citu, zaudēto cīņu pie groziem un daudzās piezīmes par zaudējuma galvenajiem iemesliem minēja Polijas izlases pārstāvji. Pēdējās šaubas zuda tikai, kad pēdējā minūtē Jēkabsone ar trīspunktnieku pirmo reizi spēlē sasniedza ar divciparu skaitli rakstāmu pārsvaru. Svarīga nianse, jo cīņa par vietu ceturtdaļfinālā beigās, iespējams, būs jārēķina punktu starpība.

Latvija pret Poliju

Liene Jansone****

23 min, 14 p. (no spēles 5/10, soda met.4/6), 8 atl., 1 kļ. Nebija tik pamanāma kā pēdējās pārbaudes spēlēs, taču atkal nospēlēja ļoti lietderīgi, īpaši otrajā puslaikā, kad uzņēmās līderes lomu uzbrukumā un cementēja aizsardzību.

Zane Eglīte***

16 min, 1 p. (0/2, 1/2), 2 piez.,

1 kļ. Spēles sākumā sevi parādīt nepaspēja, taču pēdējās minūtes aizvadīja pārliecinoši.

Zane Teilāne***

16 min, 4 p. (1/1, 2/4), 1 atl.,

1 piez. Bija grūti cīņā ar fiziski spēcīgajām Polijas centra spēlētājām, tāpēc ieguldījums šoreiz samērā niecīgs.

Gunta Baško*****

32 min, 12 p. (5/9, 0/0), 12 atl.,

3 piesp., 3 pārķ., 5 kļ., 1 piez. Atkal bija īsta komandas līdere un aizvadīja labāko spēli izlases sastāvā šogad. Nevairījās ne saspēles vadīšanas, ne metienu, ne melnā darba aizsardzībā, kurā bieži uzvarēja augumā daudz pārākās sāncenses. Lielais darba apjoms ļauj pievērt acis uz kļūdu skaitu.

Ieva Tāre****

24 min, 4 p. (1/3, 2/5), 6 atl., 4 piesp., 1 pārķ., 5 piez., 2 kļ. Neaizrāvās ar punktu pelnīšanu, toties apliecināja sevi kā komandas spēlētāja. Pašaizliedzīgi cīnījās aizsardzībā, kaut dažas piezīmes bija nevajadzīgas.

Anete Jēkabsone*****

34 min, 28 p. (8/17, 6/8), 5 atl.,

3 piesp., 4 pārķ., 1 kļ. Šķiet, kļūdījās vairāk nekā uzrāda spēles protokols. Taču tas nemazina Anetes lielo ieguldījumu uzvaras kaldināšanā. Cerams, spēlējot ar tādu slodzi, pietiks spēka arī turpmāk.

Anita Mikāle***

7 min, 0 p. (0/1, 0/0), 1 piez.,

1 kļ. Nepaspēja īsti iejusties spēlē, kad guva traumu.

Evija Āzace***

13 min, 4 p. (1/3, 2/3), 2 atl.,

3 kļ., 1 piez. Guva Latvijas izlases pirmos punktus čempionātā. Spēlēja maz, taču lietderīgi, īpaši trešās ceturtdaļas pēdējās minūtēs kopā ar Jansoni.

Elīna Zīke***

8 min, 3 p. (0/2, 3/4), 1 atl.,

1 pārķ., 2 piez., 1 kļ. Bija laukumā, kad Latvijas izlase ieguva izšķirošo pārsvaru. Palīdzēja apturēt poļu līderes Bibržickas rezultativitātes sēriju.

Ieva Kubliņa***

26 min, 5 p. (2/10, 0/0), 7 atl.,

2 piesp., 3 pārķ., 3 kļ., 4 piez. Reti saņēma bumbu groza tuvumā, bet metieni no distances šoreiz bija neraksturīgi neprecīzi. Aizsardzībā savu darbu padarīja.

Eiropas čempionāts dāmām

A grupa, 1.kārta

Polija — Latvija 62:75 (16:15, 11:17, 21:25, 14:18)

Polija: Krupska-Tiškeviča 10, Mjedzika 6, Bibržicka 20, Tržesņevska 12, Vilebnovska 5; Šota 5, Kobrina 4, Karpinska, Novacka, Mrozinska, Lamparska.

Latvija: Eglīte 1, Jēkabsone 28, Tāre 4, Kubliņa 5, Āzace 4; Mikāle, Teilāne 4, Baško 12, Jansone 14, Zīke 3.

2p. met. 15/42 14/39

3p. met. 6/22 9/19

1p. met. 14/16 20/32

Atl.b. 7+26 10+32

Piesp. 11 15

Pārķ. 14 12

Piez. 28 18

Kļūdas 16 18

Tiesneši: B.Mrdaks (Serbija), K.Andersone (Somija)

---------------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

03.09.05 laikraksts Neatkarīgā rīta avīze

Basketbolistes Turcijā sāk ar pārliecinošu uzvaru

Ēriks Strauss, Neatkarīgās speciālkorespondents Turcijā

Vakar Bursā sākās Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm un jau pirmajā mačā Latvijas izlase mazliet negaidīti vairāk nekā pārliecinoši apspēlēja 1999. gada kontinenta spēcīgāko komandu Poliju.

Šodien latvietēm jātiekas ar Vāciju, bet svētdien ar čempionāta favorīti Franciju, kura par Eiropas čempionēm kļuva pirms četriem gadiem. "Es un visa komanda noteikti cerējām uz uzvaru šajā mačā, taču iznāca daudz labāk, nekā bijām cerējuši. Divas dienas, ko mēs esam pavadījuši šeit, Bursā, ļoti rūpīgi analizējām mūsu pirmo pretinieku, un jāteic, ka šajā mačā mājas uzdevums tika izpildīts uz apaļu piecnieku," gandarīts par veiksmīgi iesākto čempionātu ir Latvijas izlases galvenais treneris Raivo Otersons.

Viņa kolēģis, Polijas izlases galvenais treneris Arkadiušs Koņeckis, pēcspēles preses konferencē nepārtraukti kritizēja savas spēlētājas un nebeidza slavēt Latvijas izlasi.

Pirms čempionāta pirmās spēles nedaudzo uz Bursu atbraukušo Latvijas līdzjutēju viedoklis bija ļoti vienots – ja izdodas uzvarēt pirmo maču, tad maisam tikšot pavērts vaļā gals. Savukārt zaudējuma gadījumā maiss varot arī palikt neatvērts. Pateicoties rūpīgam mājasdarbam un kopīgiem pūliņiem laukumā, maisa gals tika atvērts, un ceram, ka tas tiks turēts vaļā līdz pat čempionāta pēdējai dienai.

Divas dienas treniņu un izlūkdarba

Beidzamajā laikā daudzkārt aprunātā nacionālā aviokompānija airBaltic pavisam nesen atklāja tiešo lidojumu uz Stambulu. Noteikti ne tāpēc, ka šobrīd Turcijā notiek Eiropas čempionāts sievietēm, bet gan tāpēc, ka šī zeme latviešiem ir kļuvusi par iecienītu atpūtas vietu. Basketbolistes uz Turciju nebrauca atpūsties, taču lidojumu Rīga–Stambula saraksts nebija pats pateicīgākais – vai nu izlase Bursā ierodas jau trīs dienas pirms čempionāta un nīkst karstajā dienvidu saulē, vai arī ierodas dienu pirms čempionāta sākuma. Ne viens, ne otrs variants nebija īsti pieņemams, taču tika izvēlēts mazāk kaitīgais variants, kurš beigu beigās pārvērtās par efektu. Latvijas izlase Bursā ieradās otrdien, kad čempionāta kvalifikācijas turnīrā tika izspēlēts pēdējais mačs, kurā tikās Polijas un Ukrainas izlases. Visa izlase šo spēli noskatījās klātienē, tādējādi papildinot savas videozināšanas par gaidāmo pretinieku arī ar klātienes efektu.

– Mūsu rīcībā jau bija vairāki šīs vasaras Polijas izlases spēļu videoieraksti un, jau ierodoties Bursā, bija pietiekami liels priekšstats par pretiniecēm. Vērojot klātienē viņu spēli, vēlreiz pārliecinājāmies par kasetēs redzēto un izdarījām vajadzīgos secinājumus. Pēc vakardienas mača polietes man atgādināja mūsu izlasi, kura tikko kā bija atgriezusies no pārbaudes turnīra Francijā – morāli un fiziski iztukšota. Divas dienas, kas šķīra polietes no spēles ar mums, tomēr ir pārāk īss laiks, lai atgūtu visus pozitīvos lādiņus, un man pat izskatījās, ka tuvāk mača izskaņai viņas sāka pagurt, – mājasdarbā paveikto un atsevišķas skatītājiem nepamanāmas nianses pēc vakardienas uzvaras uzsver Raivo Otersons.

Āzace nopelna vietu sākuma sastāvā

Mazliet neparasts bija vakardienas spēles Latvijas izlases sākuma sastāvs: Eglīte, Jēkabsone, Tāre un Kubliņa starta piecniekā jau tika iespēlētas pārbaudes mačos, bet ierastās Teilānes vietā šoreiz spēli iesāka Evija Āzace.

– Nekādā gadījumā tas nav saistīts ar to, ka Teilānei nedēļas laikā vajadzēja veikt pārlidojumu uz Ameriku un atpakaļ, un viņas neiekļaušana sākuma sastāvā nav saistīta ar nogurumu. Nenoliegšu, ka Rīgā Āzace vēl nebija sasniegusi savu labāko formu, bet, atbraucot uz šejieni, sajutu, ka viņa ir kļuvusi pārliecinošāka, drošāka, un tā jau ir pazīme, ka tuvojas maksimālā sportiskā forma. Viņa godīgi nopelnīja vietu starta piecniekā un tikpat lietderīgi nospēlēja visu maču.

Tieši Āzace jau sestajā sekundē no ne pārāk ērtas pozīcijas ar pustālo metienu guva pirmos divus punktus un papildus nopelnīja vēl tiesības uz soda metienu. Diemžēl trīspunktu gājiens šoreiz neiznāca, taču ātrie divi punkti noteikti nomierināja pārējās komandas uzvilktās nervu stīgas, un to pēc mača nenoliedza arī Otersons.

Divas krīzes nesamulsina latvietes

Uz ātro Āzaces divpunktnieku polietes atbildēja ar diviem trejačiem, panākot sev lielāko pārsvaru šajā spēlē (2:6), taču tā bija viena no divām reizēm, kad iniciatīva piederēja pretiniecēm. Līdz pirmā puslaika beigām spēle ritēja punkts punktā, un par to liecina ieraksts spēles protokolā – desmit reižu mainījās rezultāts par labu te vienai, te otrai komandai, un vēl divas reizes rezultāts bija neizšķirts. Tiesa, šī statistikas daļa bija aktuāla tikai līdz 13. minūtei, kad Anetes Jēkabsones un Guntas Baško divatā pēc kārtas gūtie 13 punkti pirmo reizi lika aizdomāties par uzvaru šajā spēlē – 28:22. Aptuveni piecu punktu robežās polietes tiek turētas līdz pat pēdējās ceturtdaļas sākumam, kad Ievai Kubliņai ar trešo mēģinājumu izdodas iemest trīspunktnieku, un mūsējo pārsvars kļūst pavisam solīds – 60:48.

Pēdējo ceturtdaļu polietes iesāka ar zonas aizsardzību, un labākās zāles pret to esot precīzi tālmetieni. Kubliņa precīzi iesāka drupināt šo aizsardzības valni, Baško un Jēkabsone arī tika pie brīviem metieniem, taču tie bija neprecīzi. Toties polietes guva sešus punktus pēc kārtas, un uzvaras āķis jau bija ieķēries viņu lūpās. Ar minūtes pārtraukuma palīdzību tika apstādināta pretinieču divminūšu ofensīva, un Lienes Jansones divreiz pēc kārtas aizskrietie ātrie pretuzbrukumi iezvanīja pirmos uzvaras akordus (62:54, 66:58), bet Jēkabsones centrā pārķertā bumba tiek pārvērsta divos labi nostrādātos punktos, un nepilnas trīs minūtes pirms mača beigām pirmo reizi pārsvars sasniedz jau desmit punktu – 68:58.

Uzvara pār vienu no spēcīgākajām Eiropas izlasēm Latvijas izlasei paver ļoti labas izredzes turpināt cīņu par vietu labāko četriniekā grupā, kas dod iespēju turpināt cīņu par vienu no piecām ceļazīmēm uz 2006. gada pasaules čempionātu, kā arī Eiropas čempionāta godalgām.

Komentāri

Raivo Otersons, Latvijas izlases galvenais treneris:

– Mums noteikti palīdzēja trīs ieraksti ar Polijas spēlēm. Mums bija iespēja novērtēt pretinieces dažādos mačos, kuros tika spēlēts dažādos stilos. Pamanīju, ka izšķirošajā kvalifikācijas spēlē par iekļūšanu finālturnīrā polietēm ne īpaši patika fiziska spēle, un uz to tika norādīts spēlētājām, ka jābūt neatlaidīgām, jāspēlē uz noteikumu pārkāpumu robežas. Tuvāk mača izskaņai varēja pamanīt, ka viņām šāds spēles stils tik tiešām nepatīk un atsevišķās epizodēs bija pamanāma pat nervozitāte. Tik un tā pret mums polietes nospēlēja labāk nekā pret Ukrainu. Treniņos nepārtraukti tika atgādināts, ka jācīnās par katru bumbu, un šodien vismaz kādās četrās piecās epizodēs izdevās tikt pie ļoti grūtām bumbām.

Diemžēl korekcijas spēles plānā ieviesa Anitas Mikāles savainojums, par kura nopietnību varēsim runāt tikai pēc klīnikas apmeklējuma. Paliekot bez viņas, ilgāku laiku spēlējām ar trīs uzbrucējām. Plānos ir ierakstīts, ka šādā stilā spēlēsim tikai ceturtdaļu beigās dažas minūtes, taču šodien dzīve piespieda rīkoties citādi un visas trīs mazās spēlētājas laukumā tika turētas ilgāku laiku. Spēlējot ar trīs uzbrucējām, komandai ir pavisam cita jauda, taču tas prasa arī papildus spēka patēriņu. Spēlēšanai ir gatava arī Anda Eibele, taču mums bija ļoti svarīgi čempionātu iesākt ar uzvaru, un uzvaras sasniegšanai labi ir jebkuri līdzekļi, un mēs šo uzvaru izcīnījām.

Arkadiušs Koņeckis, Polijas izlases galvenais treneris:

– Mums šī noteikti nebija labākā spēle. Es pat teiktu – mēs šodien nospēlējām ļoti vāji. Aizsardzībā nospēlējām ļoti vāji, latvietēm ļāvām zem sava groza izcīnīt daudz atlēkušo bumbu, spēlētājas nopelnīja ļoti daudz personīgo piezīmju. Trešajā ceturtdaļā jau ceturtajā minūtē mums bija četras komandas piezīmes un pēc katras nākamās latvietes meta sodus. Mēs šodien zaudējām ļoti spēcīgai komandai, un man gribas paslavēt Latvijas izlases mazās spēlētājas, kuras šodien spēlēja ekselenti. Tagad ar cerībām skatāmies Amerikas virzienā, kur pašreiz notiek WNBA play–off spēles. Pret latvietēm iztikām tikai ar vienpadsmit basketbolistēm, bet divpadsmitā vieta tiek taupīta Malgožatai Dudekai. Ja viņas komanda zaudēs pirmajā kārtā, viņa brauks mums palīgā.

Elžbeta Tžeņevska, Polijas izlases basketboliste (03.09.05 laikrakstā Sports, Renārs Buivids):

– Esmu dusmīga un pat nedaudz satriekta. Pirms turnīra vidioierakstos vērojām Latvijas izlases spēles un guvām pārliecību, ka varam šo komandu uzvarēt. Polijas izlase šim čempionātam ir lieliski sagatavojusies un pirmajai spēlei piegājām ar īpašu koncentrētību. Taču sāncenšu metieni no distances bija pārsteidzoši precīzi. Tas ļoti ietekmēja mūsu cīņassparu, Čempionāta starts mums nav izdevies.

Gunta Baško, Latvijas izlases basketboliste (03.09.05 laikrakstā Sports, Renārs Buivids):

– Esmo ļoti priecīga, Lieliski cīnījāmies par atlēkušajām bumbām, iegūstot pārsvaru. Taču pieļāvām pārāk daudz kļūdu, kuru dēļ tad arī neizdevās ievērojam ipalielināt pārsvaru. Lai nu kā, uzvara ir izcīnīta.

---------------------------------------------------

02.08.05 plkst. 22.05 Latvijas Radio 1 Sporta ziņas, audioieraksts ŠEIT!

Inita Kresa Bursā intervē Latvijas izlases basketbolistes Ievu Tāri un Aneti Jēkabsoni un izlases treneri Maiju Kubliņu

Inita Kresa apsveic Ievu Tāri ar 100.spēli Latvijas izlasē, Maija Kubliņa slavē Otersonu, bet Anete Jēkabsone saka tostarp sekojošo: "… nu, centriem tik labi iekšā negāja, toties ārējās labi nokapāja."

---------------------------------------------------

02.09.05 Basketinfo.eclub.lv komentārs par spēli ar Poliju.

Anatolijs Kreipāns, kā vienmēr, ļoti labi komentēja spēli. Kreipāna krāsainākais izteikums: "...tā bija Vielebnovska, tā pati Vielebnovska, kas dabūja pa degunu no Kubliņas" [Ieva it kā netīšām tādu lietu tiešān izdarīja, bez piezīmes]. Vienīgi nepatika, ka pēc viena no Zanes Teilānes garām aizmestajiem soda metieniem, Kreipāns teica: "jā, nu soda metieni nav viņas stiprā puse...". Izziņa Kreipānam: aizvadītajā sezonā Zane Teilāne soda metienus meta ar vidēji 83 % precizitāti, viņa iemeta 45 soda metienus pēc kārtas, kas ir 2.labākais rādītājs visā sieviešu NCAA vēsturē!

Ekspertu studija nebija slikta, bet tās vadītāja Ilze Ieviņa debijas reizē bija manāmi satraukusies. Eksperti – Pēteris Višņēvics un Aivars Vīnbergs bija līmenī, viņu spriedumi likās visnotaļ objektīvi. Pirms spēles abi atzina Latviju par šīs gaidāmās spēles favorīti. Višņēvics, protams, izcēlās ar dažiem sulīgiem izteicieniem, piemēram, "Latvijas izlase ir kā liesmiņa" , "Tāruks", "zem 45 grādu leņķa", "Otersons taču varēja man piezvanīt un es viņam pateiktu priekšā... " (attiecībā uz saspēles vadītāju problēmu). Vīnbergs Jēkabsoni un Baško nodēvēja sekojoši: "nevadāmie lādiņi, tādā pozitīvā nozīmē". Patīkami, ka gan Višņēvics, gan Vīnbergs aizstāvēja domu, ka arējā līnijā ir jāspēlē Tārei, Baško un Jēkabsonei, un kādai no viņām jāpilda arī saspēles vadītājas funkcijas. Tātad tā nav kaut kāda tikai Basketinfo.eclub.lv slimīga iedoma! Jāpiekrīt Vīnbergam, ka uzvara tika izcīnīta "ar ne ļoti kvalitatīvu sniegumu". Un tas ir labi, jo ir kur vēl pielikt! Anete Jēkabsone – malacīte, arī Liene Jansone un Gunta Baško.

Latvijas izlase var spēlēt vēl krietni labāk.

---------------------------------------------------

02.09.05 plkst 16.00 EČ finālturnīrs: Latvija – Polija 75:62 (32:27) Jēkabsone 28, Jansone 14, Baško 12. Delfi KOMENTĀRI!

TV3 spēli pārraidīja tiešraidē.

Kā Latvijas izlasi ietekmēs „televīzijas sindroms”?

Lielākā daļa no viņām nekad nav spēlējušas latviešu televīzijas tiešraidē!

--------------------------------------------------

02.09.05 Basketinfo.eclub.lv priekšvārds Eiropas čempionātam

No EČ apakšgrupu spēlēm visinteresantākā būs tieši pirmā kārta (ja neskaita pēdējo, kur intriga būs tajā ziņā, ka izšķirsies iekļūšana ceturtdaļfinālā). Bet tieši pirmajā kārtā ļoti grūti ir prognozēt rezultātus, jo vēl tā īsti nav zināms, uz ko katra izlase ir spējīga, un arī spēļu pāri ir spēkos ļoti līdzīgi : Latvija-Polija, Čehija-Francija, Spānija-Lietuva, Turcija-Serbija, - kurš riskēs prognozēt iznākumus? Vienīgi pāris Krievija-Rumānija būs mašīna pret pastarītēm.

----------------------------------------------------

02.09.05 laikrakasts Diena, 1.lpp.:

Treneris Otersons basketbolistēm rāda ceļu uz uzvaru

---------------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

02.09.05 laikrakasts Diena

Nopelnīt veiksmi

Ivo Jirgens, Bursā

Prognozēšanu, ko no Latvijas dāmu basketbola izlases gaidīt Eiropas čempionātā, komandas pretrunīgais un nestabilais sniegums pārbaudes spēlēs padarīja par vēl slidenāku nodarbošanos nekā parasti. Kurš tagad pateiks, kurā brīdī Latvijas izlase bija "īstāka": negaidīti labi aizvadītajā otrajā puslaikā otrajā spēlē ar Lietuvu Viļņā, droši nospēlētajā pirmajā puslaikā ar favorītēm francūzietēm un uzvarētajā mačā ar Serbiju vai arī kļūdām, neprecizitātēm un brīžam neorganizētību bagātajos mačos ar Lietuvu Rīgā un ar Grieķiju Francijā? Taču tagad tas vairs nemaz nav svarīgi, jo, sākot no piektdienas, katra epizode ar plusa zīmi laukumā dzēsīs atmiņas par negatīvo iepriekšējās nedēļās. Un otrādi.

Var līdz bezgalībai strīdēties, cik taisnīgi ir tas, ka dāmu izlase saņem mazāk naudas nekā vīri. Taču neviens nevar apšaubīt faktu, ka šogad basketbolistes Eiropas čempionātam bija ieguvušas iespēju gatavoties (un gatavojās!) tā kā vēl nekad agrāk. Kārtīgu pārbaudes maču sērija iepretī kādreizējai uzspēlēšanai ar sporta skolas vidējās vecuma grupas puišiem vien ir ko vērta. Arī cīņa par to, lai visas treneriem nepieciešamās spēlētājas varētu palīdzēt izlasei. Jā, ne visos gadījumos tas izdevās, bet arī tāda ir dzīve.

Paaudžu maiņa izlasē un jauno spēlētāju ievadīšana "pieaugušo kārtā" bija divi no vadmotīviem, ar kuriem pirms pusotra gada pie darba ķērās Armands Krauliņš. Vismaz tiktāl augļi jau ir ievākti, tiesa, jau bez basketbola metra pie izlases stūres. Šodien finālturnīru sāks tikai divas no tām spēlētājām, kas Latviju Eiropas čempionātā pārstāvēja iepriek-

šējā reizē pirms sešiem gadiem (Tāre un Baško). Un, būdama viena no gados jaunākajām komandām turnīrā, Latvija jau Turcijā varēs iemēģināt apmēram to sastāvu, kas turpinās spēlēt vēl divus trīs ciklus.

Nav šaubu, ka iespējamās neveiksmes vismaz daļēji tiks norakstītas uz pieredzes trūkumu. Un grūti būs ko iebilst, jo jaunatnes līmeņa turnīri visādā ziņā atšķiras no pieaugušo čempionātiem. Toties šogad Latvijas U–20 izlases spēlētājas jau pierādīja, ka šķērslis ceļā uz panākumiem nav ne nepietiekama starptautisku spēļu prakse, ne nepietiekami ieraksti personisko sasniegumu sarakstā. Vajag tikai, lai visi "zobrati" — spēlētājas, treneri, apkalpojošais personāls — komandas mehānismā būtu īstajā vietā.

Kas vēl nepieciešams? Par motivācijas trūkumu Eiropas čempionātā būtu pat kauns ieminēties. Meistarības ziņā latvietes varbūt nav starp Eiropas spožākajām zvaigznēm, taču nav arī nekādas pirmziemnieces. Veiksme? Bez tās, jādomā, uzvaras nav izcīnījis neviens. Taču tā ir jānopelna.

Lai labi krīt!

--------------------------------------

Pārpublicēts raksts

02.09.05 laikrakasts Diena

Par dāvanu Tārei jubilejā

Ivo Jirgens, Bursā

Latvijas dāmu basketbola izlasē pirms pirmās spēles valda piesardzīgs optimisms

Sava otrā Eiropas basketbola čempionāta pirmo spēli Latvijas dāmu izlase sagaida darba atmo-sfērā bez rožainām cerībām un pelnu bēršanas uz galvas. "Skaidrība par pretiniecēm mums ir. Kā būtu jāspēlē, zinām. Taču, kādā gultnē spēle ievirzīsies, nevar prognozēt," Latvijas komandas galvenais treneris Raivo Otersons pirms debijas mača saglabā piesardzīgu optimismu. Eiropas čempionāta pirmā spēlē Ievai Tārei Latvijas izlases sastāvā būs simtā.

Dienvidnieku viesmīlība

Pēdējās nedēļas Turcija piedzīvo sporta bumu. Universiāde Izmirā, F–1 čempionāta posms un pašreiz notiekošā Efes Pilsen kausa izcīņa basketbolā vīriem Stambulā. Tagad arī Eiropas čempionāts basketbolā dāmām. Latvijas izlase grupas spēles aizvadīs Osmaņu impērijas pirmajā galvaspilsētā Bursā, kas ir ceturtā lielākā Turcijas pilsēta. Tie no vairāk nekā diviem miljoniem iedzīvotāju, ar kuriem iznāca darīšana pirmajās stundās, atstāja viesmīlības iemiesojuma iespaidu. Pietiek apstāties uz ielas ar apjukušu sejas izteiksmi (jo īpaši ar karti rokās), lai pie tevis nekavējoties pienāktu kāds vietējais ar piedāvājumu palīdzēt. Nezinās ne ceļu, ne angļu valodu pats — pajautās blakus ejošajam radiniekam, draugam pāri ielai veikalā vai pilnīgi nepazīstamam taksistam. Un būs gatavs ar pilsētas viesiem mērot kājām kilometru pret pamatīgi stāvu kalnu, kaut pirms brīža bija gājis pilnīgi pretējā virzienā. Tiesa, par to, kāpēc citas valodas Bursā šobrīd dzirdamas nedaudz vairāk nekā parasti, gan nezina tikpat kā neviens. Noteikti arī tāpēc, ka Turcijas izlase spēlē nevis šeit, bet Izmirā.

Veselības problēmas, ar kurām Latvijas basketbolistes bija saskārušās pirms izlidošanas uz Turciju, šobrīd vairs nav aktuāla tēma — gan Gunta Baško, gan Liene Jansone no saaukstēšanās tikušas vaļā. Taču ir atkal jauna problēma — vairāk nekā 30 grādu svelme it kā pieprasa, lai uz pilnu jaudu tiktu ieslēgti kondicionieri, kas atkal rada risku saslimšanai. Sola gan, ka tuvākajās dienās sākšot līt un kļūšot vēsāks.

Ir vērtīga informācija

Pēdējos treniņus pirms debijas spēles pret Poliju Latvijas izlases vadība bija veltījusi pretlīdzekļu meklēšanai gaidāmajām sāncensēm. Arī ceturtdien vakarā treniņā (tas notika rezerves laukumā, nevis īstajā spēļu zāle, kurā ir vietas apmēram 6000 skatītājiem) un piektdien no rīta nodarbības bija diezgan statiskas, toties ļoti piesātinātas ar informāciju. Cik varēja noprast, starta piecnieks piektdienas spēlei varētu būt šāds: Mikāle, Jēkabsone, Tāre, Kubliņa un Teilāne.

Šis nu laikam ir tas gadījums, kad mūsu komandas rīcībā ir krietni lielāka informācija nekā varētu būt polietēm. Jau dienā, kad Latvijas delegācija ieradās Bursā, tai bija lieliska iespēja Polijas izlasi pavērot klātienē — papildu kvalifikācijas turnīra pēdējā spēlē pret Ukrainu. Tika iegūti arī abu šī mikroturnīra spēļu videoieraksti (arī no viņu pirmās spēles pret Slovākiju), kuru būtiskākie fragmenti tika samontēti ar īpaša datora palīdzību.

"Domāju, ka esam "atkoduši" kādus sešus poļu sadarbības variantus, pēc kuriem viņas guva diezgan daudz punktu. Spriežot pēc spēles ar Ukrainu, polietēm ne visai patīk agresīva segšana, ko viņas pašas gan pielieto diezgan sekmīgi. Jācer, ka arī mums izdosies uzspiest viņām neērtu spēles stilu," spriež R.Otersons. Lielākās raizes, viņaprāt, varētu sagādāt mazā Bibžicka, kura pērn spēlējusi WNBA, individuāli spēcīgas ir uzbrucēja Mjedzika un centra spēlētāja Vilebnovska.

Spēle Bursā sāksies 16.00 pēc Latvijas laika.

Skatieties TV3

Eiropas čempionāta spēle basketbolā dāmām Latvija — Polija šopēcpusdien plkst.15.50

Latvijas valstsvienības statistika

Valstsvienībā aizvadīto spēļu un gūto punktu skaits, to skaitā FIBA turnīros aizvadīto spēļu un gūto punktu skaits

Ieva Tāre 99 1039 45 439

Gunta Baško 47 385 16 179

Anete Jēkabsone 38 537 18 250

Evija Āzace 33 240 20 146

Ieva Kubliņa 26 403 9 158

Anita Mikāle 22 93 9 19

Elīna Zīke 21 61 6 20

Zane Teilāne 17 78 5 16

Anda Eibele 16 25 1 0

Liene Jansone 9 85 0 0

Zane Eglīte 9 10 0 0

Aija Brumermane 3 13 0 0

------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

02.09.05 laikrakasts Diena

Pretinieces

Ivo Jirgens, Bursā

Polija

1999.gadā, kad Latvijas izlase debitēja EČ finālturnīrā, savā laukumā kļuva par Eiropas čempionēm. 2001.gadā ieguva sesto, divus gadus vēlāk — ceturto vietu. Šāgada finālam kvalificējās kā pēdējās caur trim atlases kārtām un papildu turnīru. Labi nokomplektēta komanda visās līnijās, taču trūkst pašas galvenās — 213 cm garās Malgožatas Didekas, kura, palīdzējusi divās spēlēs papildus atlases turnīrā, atgriezās WNBA. Latvijas izlasei neizdevīgs spēļu kalendārs — polietes jau ir saspēlējušās, taču nogurumu vēl nav uzkrājušas.

Vācija

Pēc bronzas medaļām 1997.gadā Vācijas izlase Eiropas basketbola elitei vairs nav pieskaitīta un pēdējos divos Eiropas čempionātos nemaz nepiedalījās. Toties pērn kvalifikācijā viņas apsteidza respektējamās Rumānijas un Beļģijas komandas. Izlases galvenais spēks slēpjas garajā galā, kur noteikumus diktē Marlīza Askampa un it īpaši latviešu izcelsmes spēlētāja Linda Frēliha, kura bija atlases turnīra rezultatīvākā basketboliste. Piekopj asu un nežēlīgu spēles stilu, taču apjūk, ja uz to pašu atbild sāncenses. Lai domātu par ceturtdaļfinālu, vācietēm ir jābūt latviešu "klientēm".

Francija

Vienas no galvenajām čempionāta favorītēm līdz ar Krieviju, Spāniju un Čehiju, kurām palikšana bez medaļām noteikti būs traģēdija. Būs "izsalkušākas" par pārējām trim konkurentēm, jo iepriekšējā čempionātā palika nepiedienīgi zemajā piektajā vietā un netika uz olimpiskajām spēlēm. Pērn kvalifikācijas grupā palika otrās aiz Lietuvas, toties šogad uzvarējušas visās desmit pārbaudes spēlēs. Nevainojams sastāvs gan individuālās meistarības ziņā, gan pēc komandas sadarbības. Pārbaudes turnīrā uzvarēja Latviju 93:79. Būs grūti…

Grieķija

Uzskatāms pierādījums, ko sporta veida attīstībai dod iegūtās tiesības rīkot olimpiskās spēles. Ilgu laiku bijušas Eiropas basketbola perifērijā, grieķietes mērķtiecīgi būvēja komandu un pērn Atēnās ieguva pieklājīgo septīto vietu (kaut zemāko no četrām Eiropas izlasēm). Finālam kvalificējās bez atlases. Talantīgākā no Grieķijas basketbolistēm saspēles vadītāja Kostaki (pretendēja uz iekļūšanu WNBA) Turcijā nespēlēs, taču ar vai bez viņas izlases spēks ir saskaņotā kolektīvā darbībā, nevis paļaušanās uz zvaigznēm. Pārbaudes turnīrā uzvarēja Latviju 73:65. Bursā noteikti jāgūst revanšs!

Čehija

Kopš Čehoslovākijas sadalīšanas allaž bijusi starp Eiropas labākajām izlasēm, tomēr beigās palikusi pretinieču, to skaitā Slovākijas ēnā un bez medaļām. Tradīciju izdevās pārtraukt pirms diviem gadiem ar sudraba medaļām (pērn Atēnās bija piektās). Šāgada finālam kvalificējās bez atlases. Izlase zaudējusi vairākas līderes (Hamzova, Blahuškova, Vodičkova), taču citādi sastāvs divu gadu laikā palicis gandrīz nemainīgs. Spēlēt ar Čehiju pēdējā kārtā Latvijai ir izdevīgi — nav izslēgts, ka sāncenses jau meklēs sev izdevīgākās pretinieces ceturtdaļfinālā.

-------------------------------------------------

Pārpublicēts raksts

02.09.05 laikrakasts Neatkarīgā rīta avīze

Šodien sākas Eiropas čempionāts

Jānis Freimanis

Turcijā sākas Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm

Latvijas sieviešu basketbola izlase šodien pulksten 16 sāks dalību Eiropas čempionāta finālturnīrā Turcijā, kur pirmajā spēlē Bursā mūsējām pretī stāsies Polijas izlase.

Pirmajiem mačiem liela nozīme

Eiropas čempionātā šogad pēdējo reizi piedalīsies 12 izlašu, kuras sadalītas divās apakšgrupās, bet turpmākajos čempionātos, tāpat kā vīriešu finālturnīrā, piedalīsies 16 komandu. Latvijas izlases pretinieces apakšgrupas spēlēs būs Polijas, Vācijas, Francijas, Grieķijas un Čehijas izlases. Lai iekļūtu turnīra nākamajā kārtā, mūsējām jāiekļūst labāko četru komandu vidū, kas garantēs vietu Eiropas astoņu vadošo izlašu pulkā. Turpretī katras apakšgrupas divas vājākās komandas turpinās cīņu par 9. līdz 12. vietu. Turnīra otrajā kārtā jeb play-off mačos apakšgrupu spēcīgākās komandas tiksies ar otras grupas ceturto labāko komandu, bet otrās vietas ieguvējas – ar otras grupas trešo spēcīgāko.

Latvijas izlasei pirmās divas spēles būs ar izlasēm, kuras būtu jāpieveic, lai izpildītu galveno mērķi – iekļūšanu astoņniekā. Šodien pretī stāsies Polijas izlase, kura izcīnīja uzvaru papildu kvalifikācijas turnīrā, apspēlējot slovākietes un ukrainietes, bet rīt mūsējām būs jāspēlē pret Vācijas izlasi. Svētdien pretiniekos būs viena no Eiropas čempionāta favorītēm Francijas izlase, kurai pārbaudes turnīrā Agondanžā (Francija) latvietes zaudēja (79:93). Pirmdien turnīrā paredzēta brīvdiena, bet nākamajā dienā Latvijas izlasei jāspēlē ar grieķietēm. Arī Grieķijas izlasei mūsējās zaudēja pārbaudes turnīrā Francijā (65:73), tomēr grieķietes nav pieskaitāmas pie Eiropas sieviešu basketbola grandiem. Apakšgrupu turnīra pēdējā dienā latvietes tiksies ar 2003. gada Eiropas čempionāta finālistēm čehietēm.

Ceturtdaļfinālā būs ļoti grūti

Jau kopš Eiropas čempionāta finālturnīra grupu izlozes basketbola eksperti Latvijas izlases grupas sastāvu vērtējuši zemāk par B grupu. Ja latvietēm izdosies iekļūt ceturtdaļfinālā, tad pretī, visticamāk, stāsies kāda no vadošajām Eiropas izlasēm. B apakšgrupā favorītes ir Krievijas un Spānijas izlases, taču arī Serbijas un Melnkalnes, Lietuvas un mājinieču valstsvienības ir nopietni pretinieki. Par pastarīti B grupā un visā finālturnīrā uzskatāma vienīgi Rumānijas izlase, un par to liecina arī pārbaudes spēļu bilance – divas uzvaras un deviņi zaudējumi.

Tomēr latvietes ir pierādījušas, ka spēj uzvarēt arī spēcīgas izlases. Vienā no pirmajām pārbaudes spēlēm Latvijas izlasei izdevās izbraukumā pieveikt lietuvietes, lai gan dienu iepriekš tika pārliecinoši zaudēts. Tāpat mūsējām pārbaudes turnīrā Rīgā izdevās pārspēt serbietes, tādēļ runas par to, ka B grupa ir spēcīgāka par A grupu, nevar uztvert viennozīmīgi. Ne pārāk objektīvs, taču rādītājs ir pārbaudes spēļu bilance, un tajā var redzēt, ka abu grupu komandām gājis līdzīgi.

Otersons mācās sieviešu psiholoģiju

"Ja izlasei neizdosies iekļūt labāko astoņniekā, tad nebūšu apmierināts ar sniegumu. Turklāt pārmetīšu nevis meitenēm, bet gan pats sev," atzīst Latvijas izlases galvenais treneris Raivo Otersons. "Domāju, ka neviena spēlētāja nešaubās par to, ka varam spēlēt ar jebkuru pretinieku. Taču psiholoģiskais faktors ir ļoti nozīmīgs, jo īpaši sieviešu basketbolā. Tieši tādēļ nedaudz pārdzīvoju, ka pārbaudes turnīrā Francijā neizdevās izcīnīt nevienu uzvaru, jo no emocionālā viedokļa noteikti būtu vieglāk. Vismaz zemapziņā būtu pārliecība, ka darbs ritējis pareizajā virzienā," uz psiholoģisko pusi norāda R. Otersons. "Taču, par spīti zaudējumiem Francijā, pārliecinājāmies, ka ar šīm komandām varam spēlēt."

Liene Jansone, kura labi aizvadīja pārbaudes turnīru Rīgā un, visticamāk, dosies izlases starta piecniekā, atklāja, ka pēc zaudējuma lietuvietēm pēdējā pārbaudes spēlē sajūta nav bijusi no labākajām. "Pēc uzvarām pār serbietēm un Maskavas komandu pašsajūta bija ļoti laba, jo šķita, ka viss ieiet pareizajās sliedēs. Taču pēc zaudējuma Lietuvas izlasei viss sagriezās kājām gaisā – atkal radās nesaprašanās. Pat īsti nezinu, kas notika," neizpratni pauž basketboliste. Tomēr no nesaskaņām spēlētāju starpā ārpus laukuma nav ne vēsts. "Esam kopā jau kopš maija, un tiešām brīnos, ka neesam vēl cita citai apnikušas. Personisko attiecību līmenī viss ir bijis lieliski," ar prieku secina Liene.

Polietes spēlēs bez Didekas

Vismaz psiholoģiski vieglāk pret polietēm būs spēlēt tādēļ, ka sastāvā nebūs Polijas izlases 2,13 m garās centra spēlētājas Margo Didekas, kura piedalās WNBA (sieviešu NBA – J. F.) play-off spēlēs. Taču arī bez viņas polietes ir gana spēcīgas pretinieces, un to apliecina papildu kvalifikācijas turnīrā izcīnītā uzvara. 1999. gada Eiropas čempiones izšķirošajā turnīrā pārliecinoši apspēlēja Slovākijas izlasi (79:63) un pēdējā mačā pieveica arī ukrainietes (64:61).

Spēlē pret slovākietēm 20 punktu guva trešā numura pozīcijā spēlējošā Anježka Bibržicka, kura Didekas prombūtnē ir komandas līdere. Tāpat labu sniegumu joprojām spēj demonstrēt 1999. gada Eiropas čempione, 33 gadus vecā centra spēlētāja Elizaveta Tržešņevska. Bet Polijas izlases saspēli vadīs pieredzējusī 35 gadus vecā Beate Krupska-Tiškiviča. Tomēr poliešu galveno spēku acīmredzot veidos augumā garākās basketbolistes.

Grupas un visa čempionāta favorītes ir Francijas un Čehijas izlases, turpretī pārējās četras izlases ir spēkos līdzīgas. Tādēļ liela psiholoģiska nozīme būs tam, kā Latvijas basketbolistēm izdosies iesākt finālturnīru. Ja izdosies pieveikt polietes un vācietes, tad, iespējams, sanāks ieknābt arī kādai no favorītēm.

-----------------------------------------------------------

01.08.05 plkst. 22.05 Latvijas Radio 1 Sporta ziņas, audioieraksts ŠEIT!

Žurnāliste Inita Kresa intervē tajā skaitā Latvijas izlases basketbolistes Ievu Kubliņu un Anitu Mikāli*

Bursa, Turcija

Latvijas Basketbola savienības LBS ģenerālsekretārs Arvīds Grigaļāvičs:

"Šodien brokastu laikā pie manis pienāca apsveicināties Vācijas Basketbola federācijas ģenerālsekretārs, kurš mūs apsveica ar MILZĪGU** panākumu – iekļūšanu EČ finālturnīrā. Šis sveiciens tāds mazlietiņ bija "no augšas". Es arī viņu apsveicu viņu ar to, ka arī Vācija ir iekļuviusi šajā finālturnīrā. Tas viņam izraisīja lielus smieklus**. Es domāju – vispārējais fons no citu izlašu puses droši vien ir tāds, ka Latvija tomēr ir pastarīšu lomā. Es domāju, ka daudzas izlases tomēr mūs īsti nenovērtē***."

Ārpus raidījuma. Basketinfo.eclub.lv piezīmes.

* - Anitai Mikālei šo interviju laikā bija aizsmakusi balss un klepus – bija dzirdams pa Latvijas radio. Kur skatās izlases medpersonāls?

** - jāsaprot, kā: "tātad Latvijai ir ĻOTI paveicies un tagad šai mazajai valstiņai ir tā iespēja atbraukt uz Turciju EKSKURSIJĀ."

*** - Francija mūs novērtē! Un tas nav maz.

------------------------------------------------------------

01.08.05 Serbija pēdējā brīdī bez pārbaudes spēlēm sarunā lielisko centra spēlētāju Ivanu Matoviču (6.rezultatīvākā visā Eirolīgā iepriekšējā sezonā), bet Polija vēl cer uz Malgoržatu Dideku (31, 213), kuras klubs Connecticut Sun 31.augustā uzvarēja WNBA pirmajā play-off spēlē. Ja Didekas klubs izstāsies no WNBA play-off, tad viņa brauks palīgā, bet tas nu nekādīgi nevar notikt ātrāk par 5.septembri.

------------------------------------------------------------

Prezentācijas raksts un komentāri

01.09.05 Vakara ziņas speciāli www.delfi

Eiropas čempionāta prezentācija – click !

Anatolijs Kreipāns

------------------------------------------------------------

Citāti no raksta

01.09.05 laikraksts Vakara ziņas

Basketbolistēm Bursā laba viesnīca un garšīgi ēdieni

Anatolijs Kreipāns

Raivo Otersons: "Ārā ir ļoti silts - dienas vidū pat plus 37 grādi, taču spēļu zālē ir patīkami vēsi. No mūsu viesnīcas līdz zālei jābrauc aptuveni 20 minūtes...", poļi par Didekas ierašanos uz finālturnīru neko negribot teikt!

Anatolijs Kreipāns: Kādi ir komandas sadzīves apstākļi?

- Vislabākie. Izmitināja mūs pieczvaigžņu viesnīcā, ēdiens ļoti garšīgs, dzīvojamās istabas ērtas. Uz viesnīcas jumta baseins, apakšstāvā ir vēl viens mazāks baseins, solārijs, pirts, sauna, svaru zāle un visādas citas ekstras.

Piezīme. Rakstam oriģinālajā versijā ir vairākas labas bildes!

------------------------------------------------------------

Prezntācija

31.08.05 Basketinfo.eclub.lv

EURO 2005 prezentācija – click !

------------------------------------------------------------

Citāts no raidījuma

31.08.05 plkst. 22.05 Latvijas Radio 1 Sporta ziņas, audioieraksts ŠEIT!

Žurnāliste Inita Kresa intervē tajā skaitā Latvijas izlases basketbolisti Zani Teilāni

Bursa, Turcija

- Tā runā, ka Tu treniņos varot arī iespraust bumbu no augšas, šis komponents varētu tikt parādīts arī šeit Eiropas čempionātā?

Zane Teilāne: Es nezinu, vēl jau man daudz jāstrādā pie tā... Varbūt, ka kādreiz kādā spēlē arī gadīsies!

Ārpus raidījuma. Basketinfo.eclub.lv piebilde. Viena no EČ finālturnīra spēlētājām - Marija Stepanova (26, 203, Krievija) pagājušajā sezonā Krievijas superlīgas spēlēs divas reizes ielika no augšas. Bet pirmā sieviete profesionālajā basketbolā, kura to izdarīja oficiālā spēlē, ir Līza Leslija (33, 196, ASV), to viņa izdarīja WNBA mačā.

------------------------------------------------------------

31.08.05 www.sportsnews.lv

PĒDĒJIE MIRKĻI PIRMS ČEMPIONĀTA SĀKUMA – click !

------------------------------------------------------------

30.08.05 plkst 6.25 no Rīgas lidostas Latvijas Sieviešu basketbola izlase izlido uz EČ finālturnīru Turcijā !

------------------------------------------------------------

Prezentācijas materiāli

30.08.05 Sporta avīze uzstāda rekordu – 1 numurā 14 lapaspuses par sieviešu basketbolu! Rakstu krājums ŠEIT.

Žurnāla vāka kopija no www.sportaavize.lv

------------------------------------------------------------

29.08.05 Komentāri par Latvijas izlases došanos uz Eiropas čempionātu – www.esports.lv

------------------------------------------------------------

25.08.05 www.basquetebol.org EURO-2005 prezentācijā Latvijai apakšgrupā prognozē 3.vietu

------------------------------------------------------------

Pārbaudes spēļu tabulas (dalībvalstu bilance un mūsējo punkti) - basketinfo.eclub.lv/parbaudesspelutabulas.htm

Gatavošanās un pārbaudes spēlēs pirms 2005.gada Eiropas čempionāta - basketinfo2004-2005.eclub.lv/parbaudesspelespirmsec.htm

------------------------------------------------------------

IT KĀ NE GLUŽI PAR TĒMU,

TOTIES „SILDA SIRDI”...

Fonotēka jeb audioieraksti no EČ kvalifikācijas spēlēm 2004.gada rudenī

Latvijas Radio 1 raidījums Piespēle

22.09.04 plkst. 18.30 reportāža no Latvijas spēles ar Slovākiju, Inita Kresa un Anete Brice klātienē komentē spēli

Topcitāts pēc Latvijas uzvaras pār Slovākiju

Inita Kresa:

Ziedi trenerim… Vai, ziedi arī spēlētājām! Kaut kas tāds nav bijis Latvijas sieviešu basketbolā!

Anete Brice:

Jā, nav gan bijis…

16.09.04 plkst. 18.30 pēc Latvijas spēles ar Ukrainu, studijā Juris Garkalns un Ainārs Čukste

08.09.04 plkst. 18.30 reportāža no Latvjas spēles ar Horvātiju

07.09.04 plkst.18.30 pirms EČ kvalifikācijas pirmās spēles, studijā Gunta Baško

------------------------------------------------------------

Lejāk ir www.eclub.lv ievietotā reklāma, par kuras saturu atbild www.eclub.lv

un šai reklāmai ar http://basketinfo.eclub.lv nav nekāda sakara!